Ārlietu padome, 2026. gada 21. aprīlis

Galvenie rezultāti

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu

Šodien Padome apsprieda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas (Andrii Sybiha) uzstāšanās, kurš ar videokonferences starpniecību sniedza pārskatu par situāciju uz vietas un par Ukrainas vissteidzamākajām vajadzībām.

Pēc tam notikušajā ministru diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta turpmākam atbalstam Ukrainai, tostarp, izmantojot Ukrainas atbalsta aizdevumu 90 miljardu EUR apmērā 2026.–2027. gadam, un veidiem, kā visaptverošā veidā vēl vairāk palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp, izmantojot 20. sankciju paketi un turpmākus ierobežojošus pasākumus.

Sanāksmes beigās Augstā pārstāve paziņoja par plašu atbalstu virzībai uz priekšu saistībā ar Eiropas drošības garantiju ceturto pīlāru, galveno uzmanību pievēršot aizsardzības nozares reformai, pastiprinātam kiberatbalstam un atbalstam hibrīddraudu apkarošanā, kā arī kara veterāniem sniegtam atbalstam.

Turklāt Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus pret divām papildu vienībām, kas ir atbildīgas par Krievijas nepārtrauktajām hibrīddarbībām, jo īpaši par propagandu un dezinformāciju, un arī nolēma līdz 2027. gada 29. aprīlim pagarināt ES ierobežojošos pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par darbībām, kuru mērķis ir destabilizēt, graut vai apdraudēt Moldovas Republikas suverenitāti un neatkarību.

• Krievijas hibrīddraudi: ES iekļauj sarakstā divas vienības saistībā ar informācijas manipulācijas darbībām (paziņojums presei, 2026. gada 21. aprīlis)
• Moldovas Republika: ES ierobežojošie pasākumi pagarināti līdz 2027. gada aprīlim (paziņojums presei, 2026. gada 21. aprīlis)
• Krievijas karš pret Ukrainu (vispārīga informācija)
• ES militārais atbalsts Ukrainai (vispārīga informācija)
• ES solidaritāte ar Ukrainu (vispārīga informācija)

Situācija Tuvajos Austrumos

ES ārlietu ministri apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, ņemot vērā jaunākos notikumus reģionā.

Libāna

Sanāksme sākās ar neformālu viedokļu apmaiņu ar Libānas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Navafu Salamu (Nawaf Salam) – galvenā uzmanība tika pievērsta situācijai uz vietas un nolīgumam ar Izraēlu par karadarbības pārtraukšanu.

Ministri uzsvēra konflikta humanitārās sekas un to, cik svarīgi ir turpināt atbalstīt Libānu.

Irāna

Pēc tam ES ministri pievērsās situācijai Irānā un Persijas līča reģionā. Augstā pārstāve informēja ārlietu ministrus par savu neseno vizīti reģionā un uzsvēra, cik svarīgi ir cieši sadarboties ar reģionālajiem partneriem, lai nodrošinātu drošību un deeskalāciju.

Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt diplomātiskos centienus mazināt spriedzi un rast ilgtspējīgu konflikta risinājumu.

Sanāksmes beigās Augstā pārstāve paziņoja, ka pastāv politiska vienošanās paplašināt ES sankciju režīmu, lai vērstos arī pret tiem, kas ir atbildīgi par kuģošanas brīvības pārkāpumiem.

• ES vārdā sniegts Augstās pārstāves paziņojums par pamieru, par ko vienojušās Amerikas Savienotās Valstis un Irāna (2026. gada 9. aprīlis)
• Hronoloģisks pārskats – Irāna un Tuvie Austrumi (vispārīga informācija)
• ES sankcijas pret Irānu (vispārīga informācija)

Izraēla un Palestīna

Padome apsprieda Izraēlu un Palestīnu.

Augstā pārstāve informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti Globālajā aliansē divu valstu risinājuma īstenošanai un “ad hoc” sadarbības komitejā, kuras līdzpriekšsēdētāja viņa bija iepriekšējā dienā, un atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir efektīvi īstenot miera plānu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2803.

Saistībā ar attiecībām ar Izraēlu Augstā pārstāve paziņoja, ka nav vienprātības par dažu dalībvalstu iesniegto priekšlikumu pilnībā vai daļēji apturēt ES un Izraēlas asociācijas nolīgumu.

Tika apspriesta arī situācija Rietumkrastā un ES iesaiste KDAP misijās.

• ES nostāja attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos (vispārīga informācija)
• ES humānā palīdzība palestīniešiem (vispārīga informācija)

Sīrija

Gatavojoties pirmajam ES un Sīrijas politiskajam dialogam, kas plānots 11. maijā, Padome apsprieda labākos veidus, kā atbalstīt pāreju valstī.

• Eiropadomes secinājumi, 2025. gada 20. marts
• Sīrija: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2025. gada 23. jūnijs)
• Sīrija (vispārīga informācija)

Dienvidkaukāzs

Ministri apmainījās viedokļiem par ES attiecībām ar Dienvidkaukāza valstīm, galveno uzmanību pievēršot norisēm Armēnijas un Azerbaidžānas miera procesā. Šajā sakarā vairāki ministri uzsvēra, ka progress šajā procesā ir reāla iespēja reģionam un ka ES ievērojami palielina atbalstu tam.

Ārlietu padome apsprieda arī ES un Armēnijas attiecības pirms pirmā samita, kas 4. un 5. maijā notiks Erevānā, un apstiprināja samita rezultātus. Padome nolēma paralēli pašreizējai ES misijai Armēnijā (EUMA) saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) izveidot ES partnerības misiju Armēnijā (EUPM Armenia) kā vēl vienu ieguldījumu centienos uzlabot Armēnijas demokrātisko noturību un tās spēju pārvarēt krīzes.

• Armēnija: ES izveido jaunu civilo misiju, lai palīdzētu stiprināt valsts noturību (paziņojums presei, 2026. gada 21. aprīlis)
• 2026. gada 4. un 5. maijā notiks pirmais ES un Armēnijas samits (paziņojums presei, 2026. gada 26. marts)
• Armēnija (vispārīga informācija)

Ņemot vērā 11. martā Baku notikušās Eiropadomes priekšsēdētāja vizītes rezultātus, ministri apsprieda ES attiecības ar Azerbaidžānu un parametrus iespējamai ES attiecību atjaunošanai ar šo valsti.

• Eiropadomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas un Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva kopīgs paziņojums presei (2026. gada 11. marts)
• Azerbaidžāna (vispārīga informācija)

Visbeidzot, Padome pievērsās situācijai Gruzijā un apsprieda ES spiedienu, reaģējot uz pašreizējo regresu demokrātijas jomā. Sanāksmes beigās Augstā pārstāve uzsvēra, ka nav pazīmju, kas liecinātu par uzlabojumiem, un ka ministri raida skaidru vēstījumu, proti – Gruzijas valdībai ir jāmaina rīcības virziens.

• Gruzija (vispārīga informācija)

Sudāna

Pieminot to, ka kopš konflikta sākuma 2023. gada 15. aprīlī ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, Padome apsprieda situāciju saistībā ar karu Sudānā, kur turpinās kaujas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem (SAF) un Ātrā atbalsta spēkiem (RSF) un ar tiem attiecīgi saistītajiem paramilitārajiem grupējumiem, ņemot vērā nepieredzētus cilvēktiesību pārkāpumus, katastrofālu humanitāro situāciju un lielāko pārvietošanas krīzi visā pasaulē.

Padomes diskusija par Sudānu tika rīkota pēc trešās Starptautiskās Sudānas konferences Berlīnē 2026. gada 15. aprīlī. Pasākumu kopīgi rīkoja ES ar Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti, Amerikas Savienotajām Valstīm un Āfrikas Savienību.

ES nāca klajā ar paziņojumu par šo jautājumu, atgādinot par savu atbalstu Sudānas vienotībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, un stingri noraidīja vienpusējus centienus izveidot paralēlu pārvaldību, kas varētu draudēt ar valsts sadalīšanu.

• Sudāna: Eiropas Savienības vārdā sniegts Augstās pārstāves paziņojums trešajā gadadienā kopš kara sākuma (paziņojums presei, 2026. gada 21. aprīlis)
• Līdzuzņēmēju komunikē – Starptautiskā Sudānas konference Berlīnē (2026. gada 15. aprīlis – Federālā ārlietu ministrija)
• Reaģējot uz krīzi Sudānā, ES un dalībvalstis apņemas piešķirt vairāk nekā 812 miljonus EUR – Eiropas civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijas (2026. gada 15. aprīlis – Eiropas Komisija)
• Sudāna (vispārīga informācija)

Citi jautājumi un lēmumi

Sanāksmes laikā Latvija izvirzīja jautājumu par Krievijas dalību Venēcijas biennālē 2026. gadā.

Lietuva informēja Padomi par Baltkrievijas Augstākās tiesas padomes neseno lēmumu Eiropas Humanitāro universitāti (EHU) iekļaut “ekstrēmistu organizāciju” sarakstā.

Visbeidzot, Beļģijas ministrs informēja Padomi par savu misiju Rietumbalkānos.

Šodien Padome apstiprināja secinājumus “ES enerģētikas un klimata diplomātija – suverenitātes stiprināšana un globālās pārejas uz tīru enerģiju veicināšana”.

• ES enerģētikas un klimata diplomātija: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2026. gada 21. aprīlis)