ES iekšējās reformas
ES ir jāstrādā pie reformām, kas saistītas ar vērtībām, politiku, budžetu un pārvaldību, lai tā kļūtu gatava nākotnei un sagatavotos paplašinātai savienībai.
Kāpēc ES ir vajadzīgas iekšējās reformas?
ES saskaras ar jaunu ģeopolitisko realitāti, izmaiņām drošības vidē un arvien sarežģītākām problēmām. Tas ietver mūsu ekonomikas konkurētspējas palielināšanu un nodrošināšanu, ka iedzīvotāji gūst labumu no zaļās un digitālās pārkārtošanās.
Lai Eiropas Savienību padarītu suverēnāku, konkurētspējīgāku un drošāku, vienlaikus arī gatavojoties turpmākām paplašināšanās kārtām, ES ir jāstrādā pie iekšējām reformām. Šajā nolūkā Eiropadome 2024. gada jūnijā uzsvēra, ka ir jānodrošina vajadzīgais pamats un jārisina galvenie jautājumi, kas saistīti ar prioritātēm un politikām, kā arī spēju rīkoties.
Iekšējo reformu procesam būtu jāvirzās paralēli paplašināšanās procesam, jo gan ES, gan nākamajām dalībvalstīm pievienošanās brīdī ir jābūt gatavām.
Uz ko ir vērstas iekšējās reformas?
Darbs pie iekšējām reformām ir vērsts uz četrām jomām:
- vērtības,
- politikas jomas,
- budžets,
- pārvaldība.
Padomē diskusijas par turpmākajām reformām šajās jomās sākās 2023. gada jūnijā Zviedrijas Padomes prezidentūras laikā. Diskusijas turpinājās nākamo Padomes prezidentūru – Spānijas, Beļģijas, Ungārijas un Polijas – laikā.
Vērtības
ES pamatā ir šādas vērtības: cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp pie minoritātēm piederošu personu tiesības.
Šo vērtību, jo īpaši tiesiskuma un cilvēktiesību, ievērošana ir būtiska ES darbībai, un tā ir jāatbalsta gan ES dalībvalstīm, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalstīm. Tas attiecas uz visu ES un visu paplašināšanās gaitu: pirms pievienošanās, pievienošanās brīdī un kā dalībvalstij.
Padomē sākotnējās diskusijas par reformām, kas saistītas ar vērtībām, līdz šim ir aptvērušas šādus jautājumus:
- ES tiesiskuma instrumentu kopuma optimizācija,
- nosacītības pasākumi kā visefektīvākais instruments ar iespēju procedūras padarīt pārredzamākas un tām piemērot skaidrākus kritērijus,
- iespējas ES finansējuma programmās iekļaut nosacītības elementus,
- kandidātvalstu iesaistīšana ikgadējā dialogā par tiesiskumu,
- atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai tiesiskuma uzturēšanā un pārraudzībā.
Politikas jomas
Lai nodrošinātu ES ilgtermiņa konkurētspēju, labklājību un līderību pasaules mērogā un stiprinātu tās stratēģisko autonomiju, ir jāpārskata visas attiecīgās ES politikas jomas, tostarp tās, kuras varētu ietekmēt paplašināšanās.
Līdz šim Padome ir strādājusi pie politikas jomām, kas noteiktas kā prioritāras jomas, jo īpaši konkurētspēja un vienotais tirgus, kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kohēzijas politika, Eiropas aizsardzība un drošība un brīvība, drošība un tiesiskums.
Budžets
Turpmākajam ES budžetam būs būtiska nozīme, palīdzot īstenot kopīgās prioritātes un jaunas problēmas, nodrošinot, ka politikas jomas tiek finansētas ilgtspējīgā veidā. Šajā kontekstā īpaši svarīga ir daudzgadu finanšu shēma (DFS), kas ir ES ilgtermiņa budžets, un jo īpaši – nākamā DFS 2028.–2034. gadam.
Pārvaldība
ES ir jāsaglabā un jāuzlabo sava spēja rīkoties un jānodrošina savu iestāžu efektīva darbība.
Padomē sākotnējās diskusijās par reformām, kas saistītas ar pārvaldību, galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai izpētītu ES līgumu pilno potenciālu un elastību.
Lai to paveiktu, ir identificētas vairākas jomas, kam jāpievērš īpaša uzmanība, jo īpaši:
- atbalsts lēmumu pieņemšanai Padomē;
- citu elastības iespēju izmantošana saskaņā ar ES līgumiem, piemēram, mehānismi, kas ļauj dažām dalībvalstīm konkrētos gadījumos sadarboties ciešāk.
Citi konstatētie jautājumi:
- nepieciešamība vienkāršot dažus ES noteikumus, lai palielinātu ES konkurētspēju;
- ES pārvaldība plašākā nozīmē, aptverot reformu centienus, kuru mērķis ir uzlabot ES iestāžu darba metodes un darbību.
Ceļvedis turpmākajam darbam pie iekšējām reformām
ES līderi 2023. gada 6. oktobrī Granadā notikušajā neformālajā ES samitā pirmo reizi pievērsās procesam, kura mērķis ir padarīt ES gatavu nākotnei, un tas tika pilnveidots turpmākajās Eiropadomes sanāksmēs. Arī Padome un Komisija ir strādājušas pie šā jautājuma. Šajā sakarā svarīgi ir četri dokumenti:
- Granadas deklarācija, 2023. gada 6. oktobris
- Eiropas nākotne: Padomes prezidentvalsts Spānijas progresa ziņojums, 2023. gada 7. decembris
- Komisijas paziņojums par reformām pirms paplašināšanās un politikas pārskatiem, 2024. gada 20. marts
- Eiropas nākotne: Padomes prezidentvalsts Beļģijas progresa ziņojums, 2024. gada 10. jūnijs
Pamatojoties uz minēto, ES līderi 2024. gada jūnijā nāca klajā ar ceļvedi turpmākajam darbam pie iekšējām reformām un aicināja Komisiju iesniegt padziļinātus politikas pārskatus ar darbības elementiem par šādiem četriem darba virzieniem: ES vērtības, politika, budžets un pārvaldība.
Līderi arī aicināja Padomi turpināt darbu un iesniegt ziņojumu par turpmākiem pasākumiem, kurā būtu atspoguļoti minētie četri darba virzieni. Padomē pašlaik notiek darbs pie iekšējām reformām saskaņā ar visiem četriem ceļvedī minētajiem darba virzieniem.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 27. jūnijs