"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu līderu sanāksme videokonferences veidā, 2021. gada 2. decembris, 2021. gada 2. decembris
Galvenie rezultāti
ES un septiņu Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu līderu sanāksme notika 2021. gada 2. decembrī videokonferences veidā.
Sanāksmi vadīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel). Eiropas Savienību pārstāvēja priekšsēdētājs Mišels un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). Sanāksmē piedalījās arī Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels (Josep Borrell).
Šodienas līderu sanāksme ir nozīmīgs solis, lai atsāktu dialogu augstākajā līmenī starp ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģionu. Mēs ceram, ka tas būs arī atspēriena punkts ceļā uz pilnvērtīgu divpusēju reģionālo samitu, tiklīdz apstākļi to ļaus.
Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs
Latīņamerikas un Karību jūras reģiona partnerus pārstāvēja to Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu vai valdību vadītāji, kuras 2021. gadā ir reģionālo un apakšreģionālo organizāciju prezidējošās valstis: Brazīlija, Ekvadora, Gvatemala, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Surinama.
Sanāksmes vispārējais temats bija "Spēku apvienošana ilgtspējīgai atveseļošanai pēc Covid-19".
Reaģēšana uz Covid-19 un atveseļošana
ES līderi atkārtoti apliecināja gatavību pastiprināt sadarbību, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju.
Eiropas komandas ietvaros ES kopā ar dalībvalstīm Latīņamerikas un Karību jūras reģionam jau ir sniegusi tūlītēju atbalstu veselības jomā 3 miljardu EUR apmērā. ES uz Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm ir eksportējusi vairāk nekā 130 miljonus vakcīnu devu. ES ir viens no galvenajiem atbalsta sniedzējiem COVAX, kas reģionam piegādājis vairāk nekā 50 miljonus devu. ES dalībvalstis ir ziedojušas vēl 10 miljonus devu gandrīz pusei no visām Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.
Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķirs Argentīnai aizdevumu aptuveni 85 miljonu EUR apmērā, lai finansētu iniciatīvas noturības un gatavības pandēmijām jomā, kā arī lai atbalstītu vakcīnu iegādi.
ES ir arī gatava izpētīt iespējas atbalstīt vakcīnu ražošanu un izplatīšanu reģionā.
Mūsu stratēģiskā asociācijai ir ģeopolitiski nozīmīga vairāk nekā jebkad agrāk; ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģions kopā veido gandrīz trešdaļu no ANO dalībvalstīm un to vidū ir septiņi G20 locekļi. Tāpēc mums var būt izšķiroša loma daudzpusējās programmas veidošanā un tādu svarīgu globālo problēmjautājumu risināšanā kā Covid-19, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas.
Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs
Sagatavotība veselības jomā
ES ir gatava atbalstīt reģionālas iniciatīvas, piemēram, ANO ECLAC plānu attiecībā uz pašpietiekamību veselības jautājumos Latīņamerikas un Karību jūras reģionā un Amerikas Veselības organizācijas pašreizējos centienus.
Uzsverot daudzpusējas reakcijas nozīmi, ES līderi aicināja Latīņamerikas un Karību jūras reģiona partnerus atbalstīt darbu pie jauna starptautiska instrumenta par prevencijas, gatavības un reaģēšanas pasākumiem saistībā ar pandēmijām.
ES līderi paziņoja, ka saskaņā ar NDICI – "Eiropa pasaulē" (2021.–2027. gadam) Latīņamerikas un Karību jūras reģionam tiks darīti pieejami 3,4 miljardi EUR nolūkā atbalstīt ilgtspējīgu ilgtermiņa atveseļošanu no pandēmijas.
Turklāt ES mērķis ir piesaistīt publiskā un privātā sektora investīcijas reģionā vairāk nekā 12 miljardu EUR apmērā, izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+).
Vismaz 800 miljoni EUR tiks rezervēti, lai atbalstītu Karību jūras reģionu un nolīguma, kas sekos Kotonū nolīgumam, īstenošanu.
Cīņa pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu
ES līderi paziņoja par jaunu Eiropas komandas iniciatīvu, ar kuru tiks atbalstīti centieni apturēt atmežošanu Amazonē. Viņi arī uzsvēra ES ieguldījumu 1 miljarda EUR apmērā pasaules mežu aizsardzības finansējuma saistībās, par ko tika paziņots COP26 Glāzgovā.
ES finansiāli atbalstīs Latīņamerikas un Karību jūras reģiona partnerus Parīzes nolīgumā noteikto saistību izpildē. ES līderi arī piedāvāja stiprināt sadarbību, lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Līderi pauda cerību 2022. gadā izveidot ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona digitālo aliansi, lai kopīgi veicinātu uz cilvēku vērstu digitalizāciju. Alianses pamatā būs nesen veiktā transatlantiskā optiskās šķiedras kabeļa ("EllaLink") izvietošana, kas caur Portugāli un Brazīliju savieno abus reģionus. Kabeli drīzumā vajadzētu pagarināt, iekļaujot citas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis.
Pēc ES savienojamības stratēģijas "Globālā vārteja" uzsākšanas 2021. gada 1. decembrī ES sadarbosies ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, lai kopīgi apzinātu citus dzīvotspējīgus projektus, piemēram, zaļā ūdeņraža potenciāla attīstīšana un ilgtspējīgu izejvielu vērtības ķēžu izveide ar Latīņamerikas un Karību jūras reģionu.
ES līderi mudināja pilnībā izmantot plašo tirdzniecības un asociācijas nolīgumu tīklu starp abiem reģioniem kā ekonomikas atveseļošanas, darbvietu radīšanas un uzņēmējdarbības un ieguldījumu iespēju virzītājspēku abos Atlantijas okeāna krastos.
Sociālā kohēzija un nevienlīdzības apkarošana
ES līderi uzsvēra, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiska ilgstošai atveseļošanai, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām un veicinot pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm. Jauna reģionāla Eiropas komandas iniciatīva drošības un tiesiskuma jomā atbalstīs abu reģionu sadarbību pilsoņu drošības, organizētās noziedzības un tiesiskuma jomā.
Līderi apsprieda arī sadarbību, kuras mērķis ir cīnīties pret pieaugošo nevienlīdzību un veicināt sociālo kohēziju. Eiropas komandas iniciatīva 2022. gadā koncentrēsies uz saistītu strukturālu problēmu risināšanu, piemēram, veidojot noturīgas sociālās aizsardzības sistēmas, pārveidojot fiskālo politiku un veicinot iekļaujošas publiskās politikas izstrādi.
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu līderi apņēmās apvienot spēkus ilgtspējīgai atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas
Vispārīga informācija
Gatavošanās sanāksmēm
Līderu sanāksmē apspriestās tēmas tika identificētas neformālajā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu ministru sanāksmē 2020. gada 14. decembrī, kuru virtuālā formātā Berlīnē rīkoja toreizējā ES Padomes prezidentvalsts Vācija.
Gatavojoties ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu līderu sanāksmei, priekšsēdētājs Mišels 2021. gada 19. septembrī piedalījās Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) sestajā samitā.
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona attiecības
Tā kā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģionam ir ciešas saites vēstures, kultūras, tautu un vērtību līmenī, tie pieder pie reģioniem, kas savos uzskatos ir vistuvākie. Kopā tie veido vienu trešdaļu ANO locekļu un to vidū ir septiņi G20 locekļi.
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu digitālā savienojamība ir ievērojami palielinājusies, pateicoties transatlantiskajam zemūdens optiskās šķiedras kabelim BELLA (Eiropas savienojuma veidošana ar Latīņameriku), kas savieno Portugāli un Brazīliju. Tā būvniecība tika pabeigta 2021. gada martā, un to oficiāli atklāja 2021. gada 1. jūnijā Digitālajā asamblejā, ko kopīgi organizēja ES Padomes prezidentvalsts Portugāle un Eiropas Komisija.
ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona partnerība
Abu reģionu partnerība ietver asociācijas, tirdzniecības, politisko un sadarbības nolīgumu tīklu starp ES un 27 no 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.
Mūsu stratēģiskā asociācijai ir ģeopolitiski nozīmīga vairāk nekā jebkad agrāk; ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģions kopā veido gandrīz trešdaļu no ANO dalībvalstīm un to vidū ir septiņi G20 locekļi. Tāpēc mums var būt izšķiroša loma daudzpusējās programmas veidošanā un tādu svarīgu globālo problēmjautājumu risināšanā kā Covid-19, ilgtspējīga attīstība un klimata pārmaiņas.
