Klimata pārmaiņu samits (COP26)
No 31. oktobra līdz 13. novembrim pasaules līderi tikās Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē, Klimata pārmaiņu samitā jeb COP26. Bet ko nozīmē "COP26" un kādēļ notika līderu sanāksme?
Kāda ir COP26 būtība?
ANO Klimata pārmaiņu konference (COP26) ir liela mēroga pasākums, kurā sapulcējas līderi no visām pasaules valstīm, lai vienotos par to, kā pastiprināt globālo rīcībuklimata krīzes pārvarēšanai.
Ir pagājuši gandrīz 30 gadi, kopš globālie līderi pirmo reizi sapulcējās, lai kolektīvi pievērstos klimata pārmaiņām. Apvienoto Nāciju Organizācija aicināja valstis parakstīt klimata konvenciju, ar kuru katra valsts apņemtos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Kopš tā laika valstis, kuras parakstījušas minēto konvenciju, oficiāli dēvētas par "pusēm", katru gadu ir sapulcējušās, lai apspriestu gūtos panākumus un problēmas (2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ sanāksme nenotika).
"COP" nozīmē – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu konference ("conference of the parties"). COP26 ir konvencijas pušu 26. sanāksme, un to uzņēma Apvienotā Karaliste partnerībā ar Itāliju.
Sanāksmē puses izskatīja progresu Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildē, proti, saistībā ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, kā arī turpināt centienus ierobežot to līdz 1,5ºC.
Kāpēc COP26 bija svarīga?
Zinātnieki apgalvo, ka saglabāt globālo sasilšanu robežās zem 1,5 C ir vislabākais veids, kā pasargāt planētu no klimata pārmaiņu bīstamās ietekmes. Taču patlaban pasaule nevirzās uz šo mērķi, un globālā temperatūra pieaug.
Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunāko ziņojumu globālā sasilšana palielina un dažos gadījumos neatgriezeniski maina nokrišņu daudzumu, okeānus un vējus visos pasaules reģionos. ES un visā pasaulē notiek biežāki un intensīvāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi, tādi kā karstuma viļņi, plūdi un meža ugunsgrēki.
Ir ārkārtīgi steidzami jārīkojas pret klimata pārmaiņām. COP26 pulcēja pasaules līderus ar mērķi kopīgi rīkoties, lai ierobežotu temperatūras pieaugumu un klimata pārmaiņas.
COP26 sanāksmes galvenie mērķi bija šādi:
- apņemties īstenot vērienīgākus mērķus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam,
- apspriest pasākumus, ar ko pielāgoties neizbēgamajai klimata pārmaiņu ietekmei,
- palielināt finansējumu klimatrīcībai, jo īpaši jaunattīstības valstīm.
Kāds bija ES vēstījums COP26?
Eiropas Savienība vēlas rādīt priekšzīmi un vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām. Gadu gaitā tā ir pieņēmusi dažus no pasaules visprogresīvākajiem tiesību aktiem vides jomā un ir sasniegusi savus iepriekšējos emisiju samazināšanas mērķus. Šogad ES ir atjaunojusi savas ieceres klimata jomā saskaņā ar Parīzes nolīgumu, apņemoties līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 % un ar Eiropas Klimata aktu padarot šo mērķi par juridisku pienākumu.
Tomēr klimata pārmaiņas ir globāli draudi, un ES nevar rīkoties viena pati.
COP26 laikā ES mudināja pārējos palielināt savas saistības un darbības, ar ko samazina emisijas un pastiprina pielāgošanās centienus, lai Parīzes nolīguma mērķi būtu sasniedzami.
ES kā lielākā starptautiskā klimatfinansējuma nodrošinātāja pilda savu apņemšanos sniegt finansējumu jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām pārvarēt klimata pārmaiņu ietekmi. Un tā turpinās sniegt ieguldījumu, lai palīdzētu sasniegt globālo mērķi, proti, katru gadu līdz 2025. gadam mobilizēt 100 miljardus USD. ES aicina citas attīstītās valstis sniegt pašām savu ieguldījumu jaunattīstības valstu atbalstam.
- Padome izklāsta ES nostāju COP26 klimata samitam (paziņojums presei, 2021. gada 6. oktobris)
- Padome pieņem secinājumus par klimatfinansējumu (paziņojums presei, 2021. gada 5. oktobris)
- Jaunākie ES politikas pasākumi klimata pārmaiņu jomā (vispārīga informācija)
- Eiropas ieguldījums klimata finansējumā (infografika)
Kas COP26 pārstāvēja Eiropas Savienību?
COP sanāksmē Eiropas Savienību pārstāvēja Padome un Eiropas Komisija. ES delegācijas sastāvā bija Padomes un Komisijas amatpersonas, un delegāciju vadīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) un pašreizējās ES prezidentvalsts Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša (Janez Janša).
No Padomes sanāksmē piedalījās Slovēnija, kura sarunās pārstāvēja 27 ES dalībvalstis. Vienošanās par nostāju, ko ES vienoti pauda sarunās, kuru mērķis bija panākt atkārtotu saistību uzņemšanos no valstu puses, tika panākta jau pirms sanāksmes, pēdējā Vides padomē.
Padomei ir nozīmīga loma starptautiskos nolīgumos gan ar trešām valstīm, gan ar starptautiskām organizācijām. Tās pienākums ir apstiprināt sarunu norādes un apstiprināt līgumu noslēgšanu.
Pieci fakti par ES mērķi panākt klimatneitralitāti
Cīņa pret klimata pārmaiņām ir obligāta Eiropas un pasaules nākotnes vārdā. 2019. gadā ES līderi apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tas izriet no saistībām, ko ES un tās dalībvalstis uzņēmās ar Parīzes nolīguma parakstīšanu 2015. gadā. Ko nozīmē klimatneitralitāte un kā ES šo mērķi sasniegs, vienlaikus veicinot savu iedzīvotāju labklājību?