- Starptautisks samits
Austrumu partnerības samits, 2021. gada 15. decembris
Galvenie rezultāti
Eiropas Savienības, ES dalībvalstu un Austrumu partnerības valstu līderi 2021. gada 15. decembrī tikās sestajā Austrumu partnerības samitā Briselē.
Sanāksmi vadīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel). Eiropas Savienību pārstāvēja priekšsēdētājs Mišels un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).
Samitā piedalījās austrumu partnervalstu pārstāvji no Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas. Baltkrievija ir apturējusi savu dalību Austrumu partnerībā, taču ES turpina sadarboties ar Baltkrievijas tautu.
Samita beigās līderi pieņēma kopīgu deklarāciju.
Līderi uzsvēra, ka partnerības pamatā joprojām ir kopīgas pamatvērtības, savstarpējas intereses un kopīga līdzatbildība, pienākumi, iekļautība, diferenciācija un savstarpēja pārskatatbildība.
Austrumu partnerības mērķis ir sekmēt stabilitāti, labklājību un savstarpēju sadarbību un virzīt uz priekšu apņemšanos īstenot nepieciešamās reformas, un risināt globālas un reģionālas problēmas.
Azerbaidžānas Republika nāca klajā ar valsts deklarāciju.
Kopīgas vērtības
Līderi uzsvēra savu kopīgo apņemšanos atbalstīt kopīgās pamatvērtības, kas ir šādas:
- demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana,
- cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība, tostarp pie minoritātēm piederošu personu tiesību aizsardzība,
- dzimumu līdztiesības veicināšana,
- iekļaujošas sabiedrības veicināšana,
- starptautisko tiesību principu un normu pilnīgas ievērošanas nodrošināšana.
ES joprojām stingri atbalsta visu austrumu partneru neatkarību un suverenitāti un arī to teritoriālo integritāti to starptautiski atzītajās robežās.
Mēs joprojām esam dziļi nobažījušies par pastāvīgo destabilizāciju un starptautisko tiesību principu pārkāpumiem daudzās Austrumu partnerības reģiona daļās, kas rada nopietnu apdraudējumu mieram, drošībai un stabilitātei. Mēs aicinām ar jauniem centieniem sekmēt Austrumu partnerības reģiona neatrisināto konfliktu noregulējumu miermīlīgā ceļā, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem un normām. Austrumu partnerības samits – kopīga deklarācija
Līderi atzinīgi novērtēja ES centienus, padziļināto iesaisti un pastiprināto lomu konfliktu novēršanā, konfliktu risināšanā un uzticēšanās veidošanā.
Viņi vēlreiz apliecināja katra partnera suverēnās tiesības izvēlēties, cik vērienīgas attiecības ar Eiropas Savienību tie vēlas un kādi ir šo attiecību mērķi tā attiecībās ar ES. Austrumu partnerība ne pret vienu nevēršas, bet tās mērķis ir sekmēt mieru un labklājību visās kaimiņvalstīs.
Partnerība
Līderi atzinīgi novērtēja nolīgumus, kurus austrumu partnervalstis un ES ir noslēgušas vai par kuriem patlaban notiek sarunas:
- pilnībā ir stājušies spēkā asociācijas nolīgumi un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu,
- 2021. gada martā stājās spēkā Visaptverošs un pastiprināts partnerības nolīgums starp ES un Armēniju,
- ir panākts progress sarunās starp ES un Azerbaidžānu par jaunu visaptverošu nolīgumu.
ES atzina asociēto partneru trijotnes (Gruzijas, Moldovas Republikas un Ukrainas) iniciatīvu stiprināt sadarbību ar ES.
ES pauž nožēlu par Baltkrievijas iestāžu lēmumu apturēt savu dalību Austrumu partnerībā un cer atsākt sadarbību, tiklīdz būs radīti nosacījumi, kādi ir nepieciešami mierīgai pārejai uz demokrātiju, lai balstītos uz kopīgu programmu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un kopīgas intereses.
Tikmēr ES turpina veidot attiecības ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem medijiem un tos atbalstīt, tostarp, izmantojot visaptverošo ekonomiskā atbalsta plānu demokrātiskai Baltkrievijai, kura apjoms ir līdz 3 miljardiem EUR.
Atkārtoti uzsverot iepriekšējos paziņojumus, ES nosodīja Baltkrievijas iestāžu veikto migrantu un bēgļu instrumentalizāciju un kopumā – visus gadījumus, kad migranti tiek instrumentalizēti politiskiem mērķiem.
Kopībā ir spēks: Austrumu partnerība (Infografika)
Noturība un labklājība
Līderi apņēmās stiprināt noturību, koncentrējoties uz:
- tiesiskuma stiprināšanu,
- efektīvas, pārredzamas un pārskatatbildīgas publiskās pārvaldes izveidi visos pārvaldes līmeņos,
- vēršanos pret krāpšanu, korupciju un ekonomisko noziedzību,
- organizētās noziedzības apkarošanu,
- drošības, kā arī kibernoturības, tostarp noturības pret hibrīddraudiem, stiprināšanu.
Līderi apņēmās saskaņā ar saistībām, kādas partneriem ir ar ES, veicināt pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā.
Viņi arī atkārtoti apliecināja, ka noturības veidošanā ir svarīgi stiprināt stratēģisko komunikāciju, tostarp cīņā pret dezinformāciju un manipulāciju ar informāciju.
ES un ieinteresētie partneri pauda gandarījumu par to, ka nesen tika parakstīti kopējās aviācijas telpas nolīgumi ar Armēniju un Ukrainu, kuri piedāvā jaunas iespējas gan patērētājiem, gan operatoriem.
Viņi atzinīgi novērtēja nolīgumus ar Armēniju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu par to iesaistīšanos ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā 2021.–2027. gadam "Apvārsnis Eiropa".
- “Apvārsnis Eiropa” (vispārīga informācija)
- Armēnija pievienojas pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" (Eiropas Komisija)
- Gruzija pievienojas pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" (Eiropas Komisija)
- Moldovas Republika pievienojas pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" (Eiropas Komisija)
- Ukraina pievienojas pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" (Eiropas Komisija)
Līderi strādās pie tā, lai uzlabotu vides un klimata noturību, ar ieguldījumiem un sadarbību aprites ekonomikā, zaļajā izaugsmē un klimatadaptācijā veicinot zaļo pārkārtošanos, kā arī stiprinot bioloģisko daudzveidību.
ES atbalsta partnervalstu centienus sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā, šim nolūkam pakāpeniski pārstājot izmantot ogles, izvirzot vērienīgākus mērķus nacionāli noteiktajā devumā un paātrinot to īstenošanu saskaņā ar COP26 saistībām.
Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada
Līderi apņēmās pastiprināt sadarbību, pamatojoties uz Austrumu partnerības politiku pēc 2020. gada.
Austrumu partnerības politikas pēc 2020. gada pieci ilgtermiņa mērķi uzsver atveseļošanu, noturību un reformu kā nākotnes programmas nozīmīgus elementus. Ilgtermiņa mērķi ir šādi:
- attīstīt noturīgu, ilgtspējīgu un integrētu ekonomiku,
- nodrošināt atbildīgas iestādes, tiesiskumu un drošību,
- attīstīt vides un klimata noturību,
- panākt noturīgu digitālo pārkārtošanos,
- izveidot noturīgu, taisnīgu un iekļaujošu sabiedrību, kurā valda dzimumu līdztiesība.
Šos mērķus atbalsta vērienīgs reģionālo ekonomisko investīciju plāns 2,3 miljardu EUR apjomā (EIP, tostarp valstu pamatiniciatīvas), ar ko paredzēts atbalstīt sociālekonomisko atveseļošanu pēc Covid-19 un stiprināt ilgtermiņa noturību, paātrinot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ir gaidāms, ka šis plāns piesaistīs publiskās un privātās investīcijas līdz 17 miljardu EUR apjomā.
Pirmās investīcijas, kas veicina EIP mērķu sasniegšanu, ir šādas:
- Erevānai tiks piegādāti 100 energoefektīvi viedie autobusi, lai samazinātu sastrēgumus un gaisa piesārņojumu (Armēnija),
- 1000 kopienas gūs labumu no ātrdarbīga interneta Gruzijas lauku apvidos,
- tiks uzlabota savienojamība un Moldovas iekļaušana Eiropas transporta tīklā,
- tiks palielināta ēku energoefektivitāte Moldovā un Ukrainā,
- tiks atbalstīti mazie un vidējie uzņēmumi Azerbaidžānā un Ukrainā.
EIP seko nozīmīgajam atbalstam, kuru saskaņā ar Eiropas komandas pieeju sniedza pandēmijas apkarošanai un pastāvīgajam atbalstam vakcinācijas un Covid-19 digitālo sertifikātu izstrādei.
- Austrumu partnerības prioritātes (Eiropas Komisijas faktu lapa)
- Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada (vispārīga informācija)
Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada tika izklāstīta Eiropas Komisijas un Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada marta kopīgajā paziņojumā. Paziņojumu un tā mērķus atzinīgi novērtēja Padome savos 2020. gada maija secinājumos un Austrumu partnerības līderi, kuri 2020. gada jūnijā tikās videokonferencē. Sīkākas ziņas par jauno programmu ir izklāstītas 2021. jūlijā pieņemtajā kopīgajā dienestu darba dokumentā.
- Kopīgs paziņojums: Austrumu partnerības politika pēc 2020. gada, 2020. gada 18. marts (Eur-Lex)
- Padomes secinājumi par Austrumu partnerības politiku pēc 2020. gada, 2020. gada 11. maijs
- Kopīgs dienestu darba dokuments "Atveseļošana, noturība un reforma: Austrumu partnerības prioritātes pēc 2020. gada", 2021. gada jūlijs
Austrumu partnerība: Atveseļošana – reforma – noturība (Infografika)
Solidaritāte
Līderi atgādināja, ka sociālekonomiskā atveseļošanās un ilgtermiņa attīstība pēc Covid-19 dod iespēju stiprināt noturību, ieguldot ilgtspējīgā savienojamībā un paātrinot zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Viņi apliecināja, ka ES un tās dalībvalstis joprojām ir apņēmības pilnas atbalstīt partnervalstis pandēmijas jautājumu risināšanā un vakcinācijas procesā, cīnīties pret dezinformāciju, kas vērsta pret vakcināciju, un sekmēt ilgāka termiņa noturību veselības jomā.
Eiropas komandas globālās reakcijas uz Covid-19 ietvaros ES un tās dalībvalstis ir nodrošinājušas 2,5 miljardus EUR tam, lai atbalstītu partnervalstis koronavīrusa izraisītās veselības krīzes pārvarēšanā un ilgtermiņa sociālekonomiskajā atveseļošanā. Tas ietver makrofinansiālo palīdzību Gruzijai, Moldovas Republikai un Ukrainai teju 1,5 miljardu EUR apmērā.
Savukārt 75 miljoni EUR ir darīti pieejami, lai atbalstītu vakcinācijas procesu un piekļuvi vakcīnām. Tas ietver 40 miljonus EUR pašreizējam PVO projektam par vakcīnu ieviešanu un 35 miljonus EUR mehānismam, ko koordinē Polija un kas atvieglos vakcīnu piegādi Austrumu partnerības valstīm no dalībvalstīm, un papildinās vairāk nekā 13 miljonus devu, kuras līdz šim ziedotas, izmantojot COVAX un ES vakcīnu izdales mehānismu. Jau dažu tuvāko nedēļu laikā ir gaidāms, ka šīs shēmas ietvaros Portugāle vairāk nekā 400 000 "BioNTech/Pfizer" vakcīnu ziedos Armēnijai.
ES līderi atzinīgi novērtēja to, ka notiek Covid-19 digitālo sertifikātu savstarpēja atzīšana ar Armēniju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu un drīzumā ar Azerbaidžānu, kas ļauj drošāk un vienkāršāk ceļot uz ES un no tās.
Kopīga līdzatbildība
Līderi aicināja stiprināt kopīgo līdzatbildību un atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir iekļaujoši iesaistīt visas sabiedrības daļas. Viņi uzsvēra to, ka ir jāturpina veidot attiecības ar pilsonisko sabiedrību, īpaši ar jauniešiem, un veicinot dzimumu līdztiesību, iecietību un starpkultūru dialogu.
Attiecību veidošana ar pilsonisko sabiedrību, tostarp, izmantojot Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forumu, un plašāka informēšana un uz noteiktu mērķi vērsts atbalsts vietējā līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem joprojām ir neatņemama Austrumu partnerības daļa.
Papildu iniciatīvas
Gatavojoties samitam, tika uzsāktas vairākas papildu iniciatīvas Austrumu partnerības atbalstam.
Jaunais "Eastern Partnership Trade Helpdesk" (Austrumu partnerības tirdzniecības palīdzības dienests) ir daļa no iniciatīvas "EU4Business". Tā mērķis ir palīdzēt uzlabot mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tirdzniecības konkurētspēju Austrumu partnerības valstīs un ES.
Finansēšanas nolīgums par budžeta atbalstu 60 miljonu EUR apmērā Moldovai palīdzēs valstij pārvarēt smagās, gāzes krīzes radītās sekas. Šis nolīgums, par kuru tika paziņots ES un Moldovas Asociācijas padomes 6. sanāksmē 2021. gada 28. oktobrī un kuru parakstīja 2021. gada 15. decembrī, palīdzēs atbalstīt visneaizsargātākos iedzīvotājus, kurus skar arvien lielākie rēķini par patērēto enerģiju.
Eiropas Komisija ir mobilizējusi jaunu palīdzības paketi 30 miljonu EUR apmērā, lai atbalstītu Baltkrievijas iedzīvotājus gan valstī, gan ārpus tās. Pakete ir vērsta uz atbalsta sniegšanu jauniešiem, neatkarīgiem medijiem, MVU, kas darbojas eksilā, un kultūras jomas pārstāvjiem.
Austrumu partnerība ir devusi rezultātus
- ES un Austrumu partnerības valstu tirdzniecība 2020. gadā pārsniedza 65 miljardus EUR (+22 % 10 gados)
- ES ir lielākā tirdzniecības partnere četrām no sešām Austrumu partnerības valstīm
- ES ir atbalstījusi vairāk nekā 185 000 MVU Austrumu partnerības valstīs, radot vai palīdzot saglabāt 1,65 miljonus darbvietu
- jauniešiem ir nodrošināts vairāk nekā 80 000 apmaiņas iespēju
- gandrīz 50 % Austrumu partnerības valstu vietējo pašpārvalžu ir apņēmušās samazināt CO2 emisijas
Svarīgākie paralēlie pasākumi
Austrumu partnerība nozīmē ne tikai attiecības starp valdībām. Tajā ar īpaši paredzētiem, paralēli samitam notiekošiem pasākumiem ir cieši iesaistīti jaunieši, vietējās pašpārvaldes, pilsoniskā sabiedrība, mediji, uzņēmumi un citas ieinteresētās personas.
Augstāko amatpersonu sanāksmes dalībnieki ierosināja prioritātes un mērķus, balstoties uz kopīgo dienestu darba dokumentu.
Austrumu partnerības ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par veidiem, kā veicināt šo partnerību, īpašu uzmanību pievēršot pārvaldības un investīciju jautājumiem, kā arī partnerības stiprināšanai noturības, atveseļošanas un reformu jomā.
Piektajā Austrumu partnerības jaunatnes forumā, tiešsaistes pasākumā, kas notika 23. un 24. novembrī, sanāca jaunieši, jaunatnes darbinieki un politikas veidotāji, lai iesaistītos debatēs par vērtībām un jaunatnes līdzdalību demokrātiskos procesos un lai apspriestu galvenos sasniegumus, problēmas un iespējas jauniešu līdzdalībai saistībā ar Austrumu partnerības iniciatīvas prioritātēm pēc 2020. gada
No 2021. gada 30. novembra līdz 2. decembrim tiešsaistē notika Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma 13. ikgadējā asambleja. Tajā sapulcējās vairāk nekā 300 pilsoniskās sabiedrības organizāciju un Austrumu partnerības un ES lēmumu pieņēmēji, lai apspriestu atlikušos pasākumus un problēmas pirms samita, kā arī jaunajos politikas dokumentos izklāstītās ambīcijas un politikas mērķus.
Eiropas Komisija un Vācijas Ārlietu padome organizēja Domnīcu tīkla par Austrumu partnerību augsta līmeņa pasākumu. Pirmais šāds pasākums notika 2020. gada septembrī, un tā tēma bija "ES Austrumu partnerība satricinājumu laikā".
Reģionālo un vietējo pašvaldību 10. ikgadējā konferencē (CORLEAP) Austrumu partnerībai galveno uzmanību pievērsa tam, cik svarīgi ir padziļināt sakarus ar vietējām pašpārvaldēm Austrumu partnerības valstīs.
Vispārīga informācija
Austrumu partnervalstis: fakti un skaitļi
ES austrumu kaimiņvalstis
Šis ziņu portāls sniedz jaunāko informāciju par ES sadarbību ar austrumu partneriem: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu. Tajā ir arī lapa, kas īpaši paredzēta sestajam Austrumu partnerības samitam, pieejama astoņās valodās.
Iepriekšējais samits
Piektais Austrumu partnerības samits notika 2017. gadā.
20 mērķuzdevumi 2020. gadam
2017. gada samitā vadītāji pieņēma "20 mērķuzdevumus 2020. gadam" – vērienīgu darba plānu, ar ko paredzēts uzlabot Austrumu partnervalstu iedzīvotāju dzīvi. Darba plānā galvenā uzmanība ir pievērsta četrām prioritārām sadarbības jomām.
- 20 mērķuzdevumi 2020. gadam (vispārīga informācija)
- 20 mērķuzdevumi 2020. gadam: reālu rezultātu nodrošināšana iedzīvotājiem (EĀDD faktu lapa)
Konsultācijas par Austrumu partnerības nākotni, kas notika, atzīmējot partnerības 10. gadskārtu, parādīja, ka minētie 20 mērķuzdevumi ir piemēroti un sniedz jūtamus rezultātus.
Jaunie Eiropas vēstnieki (YEA)
Jauno Eiropas vēstnieku iniciatīvu ES uzsāka 2016. gada jūnijā, kad pirmie 100 jaunieši tika iecelti par jaunajiem Eiropas vēstniekiem. Tas ir nepolitisks un brīvprātīgs tādu proaktīvu jauniešu tīkls no austrumu partnervalstīm, ES un Apvienotās Karalistes, kuri vēlas apvienoties, dalīties un kopīgi strādāt labākai nākotnei. Patlaban ir vairāk nekā 700 aktīvu jauno Eiropas vēstnieku no 34 valstīm.
Sestajam Austrumu partnerības samitam jaunie Eiropas vēstnieki katrā austrumu partnervalstī vadošajos mediju kanālos organizē aktuālas debates, kuras ar populāru platformu starpniecību tiešsaistē straumē simtiem tūkstošu cilvēku. Diskusiju tematus, balstoties uz augsta līmeņa samita programmu, izvēlas paši jaunie Eiropas vēstnieki, un tie ir vērsti uz nākotnes ES investīcijām un sadarbības jomām, kas ir svarīgas jauniešiem.
Debates tiek straumētas tiešraidē ES austrumu partneru Facebook lapā.
Dezinformējoši naratīvi par Austrumu partnerību
Pret Austrumu partnerību un tās dalībniekiem tiek vērstas dezinformācijas kampaņas, kas iedzīvotājiem liedz skaidru un pārbaudāmu informāciju par šo iniciatīvu un tās sniegto labumu.
Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa (Eiropas Ārējās darbības dienests) ir izveidojusi faktu lapu, lai atspēkotu visbiežāk sastopamos dezinformācijas naratīvus par Austrumu partnerību un partnervalstīm.
Noderīgas saites
Sanāksmju dosjē
Noslēguma dokumenti
Paziņojumi presei
Informācija presei
Kontaktinformācija presei
-
Symeon Piperidis Press officer
- +32 478 83 12 21
- +32 2 281 84 72
Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.
Akreditācija un preses pasākumi
Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.
Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.
Sekojiet līdzi
- Piesakieties mūsu e-pasta paziņojumiem, lai saņemtu jaunāko informāciju par šo un līdzīgām sanāksmēm.
- Sekojiet @EUCouncilPress, lai saņemtu jaunāko informāciju presei.
Fotoattēli un videomateriāli
Citas sanāksmes: Starptautisks samits
Notikušās sanāksmes
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 16. jūlijs