"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2024. gada 6. decembris
Galvenie rezultāti
Padome apstiprināja secinājumus par ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un par Komisijas balto grāmatu “Kā pārvaldīt ES digitālās infrastruktūras vajadzības?”. Ministri arī rīkoja politikas debates par mērķrādītājiem un mērķiem digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam.
Sanāksme bija sekmīga: mēs apstiprinājām divus secinājumu kopumus, lai vēl vairāk stiprinātu ES Kiberdrošības aģentūru un sniegtu skaidrus norādījumus par ES digitālās infrastruktūras vajadzībām nākotnē. Mēs arī rīkojām noderīgu diskusiju par to, kā sasniegt mūsu vērienīgos mērķus šai desmitgadei, un tagad nodosim stafeti prezidentvalstij Polijai, lai tā turpinātu darbu digitālajā jomā.
Zoltāns Kovāčs, Ungārijas valsts ministrs starptautiskās komunikācijas un attiecību jautājumos
Padomes secinājumi par ENISA
Padome apstiprināja secinājumus par ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA). Ministri atzina ENISA nozīmīgo lomu Eiropas kiberdrošības ekosistēmā, ņemot vērā jaunākās likumdošanas iniciatīvas, piemēram, Kibernoturības aktu (KNA) un pārskatīto Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu (TID 2), ar ko aģentūrai tiek uzticēti papildu uzdevumi. Ministri atzina arī ENISA sniegto atbalstu dalībvalstīm politikas izstrādē un īstenošanā. Tomēr viņi aicināja veikt turpmākus uzlabojumus un rīkoties, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kiberdrošības sertifikācijas shēmu izstrādi, kā arī attiecībā uz vienotas ziņošanas platformas izveidi. Ministri uzsvēra arī ENISA nozīmīgo ieguldījumu kopīgas situācijas apzināšanās uzlabošanā, kā arī, lai izstrādātu kopīgu reakciju uz liela mēroga kiberdrošības incidentiem vai krīzēm. Visbeidzot ministri uzsvēra, cik svarīga ir aģentūras sadarbība ar citiem kiberdrošības ekosistēmas dalībniekiem, kā arī ar starptautiskām organizācijām un partneriem un ar privāto sektoru.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Padomes secinājumi par ES digitālās infrastruktūras vajadzībām nākotnē
Padome apstiprināja secinājumus par Komisijas balto grāmatu “Kā pārvaldīt ES digitālās infrastruktūras vajadzības?”. Ministri sniedza visaptverošu vēstījumu kopumu par inovācijas veicināšanu, aizsardzības un noturības nodrošināšanu, godīgas konkurences veicināšanu un investīciju virzīšanu digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu ES konkurētspējas un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu. Secinājumu teksts skar svarīgus jautājumus, piemēram, vajadzību rūpīgi izvērtēt mākoņdatošanas un telekomunikāciju iespējamo konverģenci digitālajā ekosistēmā un tirgus konsolidāciju – ievērojams skaits ministru uzsvēra nepieciešamību nodrošināt efektīvu konkurenci attiecīgajā tirgū. Debašu laikā daži ministri apsprieda arī regulējuma jautājumus, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt iespēju veikt “ex-ante” kontroli konkrētos piekļuves tirgos, kā arī ņemt vērā dalībvalstu īpatnības, konkurenci un patērētāju labklājību saistībā ar pāreju no vara kabeļiem uz optisko šķiedru.
Politikas debates par digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam
Pēc prezidentvalsts iniciatīvas Padome rīkoja politikas debates par digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gada mērķiem un mērķrādītājiem, ņemot vērā nesenās tehnoloģiskās pārmaiņas. Šī diskusija deva ministriem iespēju apspriest programmas mērķrādītājus un mērķus, ņemot vērā jaunāko progresu tehniskajā, ekonomikas un sociālajā jomā, lai gatavotos programmas pārskatīšanai 2026. gadā.
Izpētot iespējamās darbības, kas vajadzīgas, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķrādītājus un mērķus, ministri apsprieda, vai ES 2026. gadā būtu jāpārkalibrē savi digitālās desmitgades mērķrādītāji, lai atspoguļotu jaunāko straujo tehnoloģisko progresu, piemēram, 6G, MI un mākoņdatošanas kā pamattehnoloģijas izplatīšanos. Ministri arī apmainījās viedokļiem par to, kā nodrošināt, lai Eiropa saglabātu tehnoloģiskās inovācijas līdera pozīciju, vienlaikus saglabājot reālistiskus un sasniedzamus mērķus. Šajā nolūkā ministri piekrita, ka ES būtu jāstiprina saikne starp pētniecību, inovāciju un standartizāciju jauno tehnoloģiju jomā. Ministri apsprieda arī to, kā vadošo progresīvo tehnoloģiju jomā Eiropa var uzlabot savas pozīcijas attiecībā pret globālajiem konkurentiem un veicināt šo tehnoloģiju ieviešanu, kā arī nostiprināt savas pozīcijas globālajā digitālajā ekosistēmā. Visbeidzot ministri apsprieda, kā ES var nodrošināt, ka tās digitālās infrastruktūras mērķi atbilst vidiskās ilgtspējas mērķiem.
Citi jautājumi
Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) ģenerālsekretāra vietnieks informēja Padomi par jaunākajām norisēm organizācijā, un Komisija informēja ministrus par ITU Pasaules telesakaru standartizācijas asambleju (WTSA), kas notika 2024. gada 15.–24. oktobrī Ņūdeli, Indijā.
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli attiecībā uz Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu un cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī sniedza pārskatu par digitālo lietu darbībām un pasākumiem, kas rīkoti 2024. gada otrajā pusgadā.
Komisija iepazīstināja ar nesen publicēto pētījumu par pasta nozares nākotni un izklāstīja jaunākās starptautiskās iniciatīvas digitālajā jomā, galveno uzmanību pievēršot tirdzniecības un tehnoloģiju padomēm un digitālajām partnerībām. Tā arī plašāk aprakstīja viesabonēšanu ES kandidātvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un Rietumbalkānu reģionam.
Francijas delegācija informēja ministrus par gatavošanos gaidāmajam samitam par rīcību mākslīgā intelekta (MI) jomā, kas notiks Parīzē 2025. gada 10. un 11. februārī. Austrijas delegācija informēja Padomi par valsts digitālās kompetences līmeņa noteikšanas sistēmu, savukārt Grieķijas delegācija iepazīstināja ar savu valsts stratēģiju nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē.
Nīderlandes, Beļģijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Slovākijas un Zviedrijas delegācijas norādīja, ka ir nepieciešams labāks digitālais regulējums MVU Eiropā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Noslēgumā nākamā prezidentvalsts Polija iepazīstināja ar savām prioritātēm un darba programmu 2025. gada pirmajam pusgadam.
Neformālas pusdienas
Neformālās pusdienās, klātesot ITU ģenerālsekretāra vietniekam Tomasam Lamanauskam (Tomas Lamanauskas), ministri apsprieda veidus, kā uzlabot sadarbību ar ITU un stiprināt ES ietekmi organizācijā. Ministri atzina, ka ES attiecības ar ITU ir svarīgas arī tādēļ, ka ITU pārvalda radiofrekvenču spektru globālā līmenī, uzlabo globālos telesakaru standartus un atbalsta cenas ziņā pieejamu savienojamību jaunattīstības valstīs. Daži arī uzsvēra, ka ITU ir svarīga loma iekļaujošu, ilgtspējīgu un cilvēktiesības ievērojošu digitālo standartu veicināšanā. Ministri piekrita, ka dalībvalstu un ES dalība ITU darbībās ir jāizvērtē, ņemot vērā jaunās digitālās tehnoloģijas un ģeopolitisko dinamiku, kas veido nākotnes digitālo infrastruktūru un pārvaldību. Šajā sakarā ministri apsvēra, kā vēl vairāk uzlabot dalībvalstu koordināciju saistībā ar ITU, kādas konkrētas jomas būtu jāapsver attiecībā uz šādu sadarbību un kādi resursi un mehānismi ir vajadzīgi, lai sasniegtu ES mērķus.
Sanāksmju dosjē
Sagatavošanās dokumenti
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
