Skip to content

ES un NATO sadarbība

ES un NATO stratēģiskā partnerība ir būtiska, lai saglabātu drošību un stabilitāti eiroatlantiskajā zonā un nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību Eiropā un ārpus tās.

Kāpēc ES un NATO partnerība ir svarīga?

ES un NATO stratēģiskās partnerības pamatā ir mūsu kopīgās vērtības, mūsu izlēmība risināt kopīgas problēmas un mūsu viennozīmīgā apņēmība veicināt un garantēt mieru, brīvību un labklājību eiroatlantiskajā zonā.

ES un NATO attiecības tika institucionalizētas 2000. gadu sākumā, balstoties uz pasākumiem, kas veikti 1990. gados, lai veicinātu lielāku Eiropas atbildību aizsardzības jomā.

ES un NATO sadarbībai ir bijusi būtiska nozīme eiroatlantiskās drošības palielināšanā. NATO joprojām ir tās dalībvalstu kolektīvās aizsardzības pamats, un vienlaikus būtiska nozīme ir spēcīgākai un spējīgākai Eiropas aizsardzībai, kas papildina NATO.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ES un NATO partnerībai ir izšķiroša nozīme, lai uzturētu drošību un stabilitāti eiroatlantiskajā zonā, ņemot vērā arvien lielākās problēmas un draudus.

Kopumā ES un NATO pārstāv vairāk nekā vienu miljardu cilvēku un dažas no pasaules lielākajām tautsaimniecībām, nodrošinot būtisku politisku un militāru ietekmi pasaules mērogā.

23 no 27 ES dalībvalstīm ir arī NATO dalībvalstis.

ES un NATO karogi.

ES valstis, kas ir NATO dalībvalstis

Teksta versija

23 valstis, kas ir gan NATO, gan ES dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

ES un NATO sadarbības jomas

ES un NATO sadarbība aptver vairākas konkrētas stratēģiskas jomas:

Hibrīddraudu novēršana

Sadarbība, lai attīstītu kopīgu situācijas apzināšanos par hibrīddraudiem un terorisma radītajiem draudiem un uzlabotu noturību pret turpmākām krīzēm.

Aizsardzības spējas

Kopīgas darbības, lai uzlabotu ES un NATO spēju attīstības procesu saskaņotību un uzlabotu militāro mobilitāti.

Spēju veidošana

Palīdzība partneriem veidot spējas un stiprināt noturību, tostarp Rietumbalkānos un austrumu un dienvidu kaimiņreģionā.

Operatīvā sadarbība

Informācijas apmaiņa par operatīvajām darbībām un kopīgajiem centieniem uzlabot operatīvo sadarbību, īpaši jūrlietu jomā.

Aizsardzības rūpniecība un pētniecība

Informācijas un paraugprakses apmaiņa rūpniecības un pētniecības jautājumos un koordinācija attiecīgo iniciatīvu īstenošanā.

Politiskais dialogs

ES un NATO politiskais dialogs joprojām ir neaizstājams instruments, lai stiprinātu savstarpējo sapratni, vairotu uzticēšanos un nodrošinātu savstarpēju pārredzamību.

Kiberdrošība un kiberaizsardzība

Informācijas un paraugprakses apmaiņa un koordinācija attiecībā uz partneru kiberspēju veidošanu un kibermācībām un mācībām.

Koordinētas mācības

Paralēlas un koordinētas mācības, kuru mērķis ir palielināt abu organizāciju noturību un sagatavotību krīzes gadījumā.

ES un NATO sadarbības īstenošana praksē

Laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam Padome un NATO apstiprināja 74 kopīgus priekšlikumus konkrētai rīcībai tādās jomās kā terorisma apkarošana, militārā mobilitāte, kiberdrošība, aizsardzības spējas, aizsardzības rūpniecība un hibrīddraudu novēršana.

Minēto iniciatīvu piemēri ir:

  • strukturētu dialogu kopums, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta noturībai, militārajai mobilitātei, kosmosam, kiberdrošībai, klimatam un aizsardzībai, kā arī jaunām un revolucionārām tehnoloģijām,
  • apmaiņa ar reāllaika informāciju, ziņojumiem un analīzi par naidīgām informācijas izplatīšanas darbībām un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos,
  • apspriedes par plašākiem aizsardzības rūpniecības jautājumiem un konkrētiem tematiem, kas saistīti ar rūpniecības iesaisti un atbalstu,
  • regulāra viedokļu apmaiņa un savstarpēji brīfingi saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

Kopš 2017. gada Padome katru gadu ir pieņēmusi zināšanai progresa ziņojumu par kopīgo priekšlikumu īstenošanu.

Reaģēšana uz pašreizējām problēmām

ES un NATO sadarbība pēdējo gadu laikā ir ievērojami paplašinājusies, pamatojoties uz trim kopīgām deklarācijām (2023., 2018. un 2016. gadā), kā arī ES Stratēģisko kompasu un 2022. gadā pieņemto NATO Stratēģisko koncepciju.

Trešajā un jaunākajā kopīgajā deklarācijā par ES un NATO sadarbību, kas pieņemta 2023. gada 10. janvārī, ir izklāstītas pašreizējās problēmas un tas, kā tās sadarbībā tiks risinātas.

Deklarācijā ES un NATO norāda, ka tās vienprātīgi nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un atbalsta Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un tiesības uz pašaizsardzību.

Tā kā draudi drošībai un problēmas mainās to tvēruma un apmēra ziņā, mēs, balstoties uz mūsu ilgstošo sadarbību, kāpināsim savu partnerību nākamajā līmenī. Kopīgā deklarācija par ES un NATO sadarbību, 2023. gada 10. janvāris

Deklarācijā ir izklāstīts kopīgs redzējums par to, kā ES un NATO kopīgi rīkosies, lai novērstu kopējos draudus drošībai. ES un NATO paplašina un pastiprina savu sadarbību tādās jomās kā:

  • arvien lielākā ģeostratēģiskā konkurence,
  • noturība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība,
  • jaunas un revolucionāras tehnoloģijas,
  • kosmoss,
  • klimata pārmaiņu ietekme uz drošību,
  • ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās.

Skatīt arī

ES aizsardzība skaitļos

ES aizsardzība skaitļos

Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai

Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai

Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO)

Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO)

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 18. jūnijs