Kā ES cīnās pret kaitīgu saturu tiešsaistē

Kā DPA palīdz cīnīties pret kaitīgu saturu

Līdz ar sociālo mediju un tiešsaistes platformu skaita pieaugumu nepatiesa vai maldinoša informācija var ātri izplatīties, veidojot sabiedrisko domu, graujot sabiedrības uzticēšanos un apdraudot demokrātiskos procesus un sabiedrības kohēziju.

ES Digitālo pakalpojumu akts (DPA) palīdz apkarot propagandu, maldinošu informāciju un viltus ziņas tiešsaistē, ieviešot stingras prasības tiešsaistes platformām:

atbildība par nelikumīgu saturu un naudas sodi par neatbilstību

kaitīgas informācijas riska novērtējumi

algoritmu darbības pārredzamība

lietotāju ziņošanas rīki un stingrāki reklāmas noteikumi

reaģēšana uz krīzi nolūkā ierobežot viltus informāciju ārkārtas situācijās

neatkarīgas revīzijas attiecībā uz centieniem apkarot nelikumīgu saturu

Atšķirības starp propagandu, maldinošu informāciju un viltus ziņām

propaganda

manipulēti fakti sabiedriskās domas ietekmēšanai

maldinoša informācija

nepatiesa informācija bez ļaunprātīga nodoma

viltus ziņas

sagrozīta informācija cilvēku maldināšanai

Propaganda, maldinoša informācija un viltus ziņas ietekmē cilvēkus dažādos veidos, bet visi trīs veicina patiesības izkropļošanu.

Propaganda ir informācija, kas apzināti sagatavota un izplatīta, lai ietekmētu cilvēku domāšanas vai uzvedības veidu parasti kādas politiskas vai ideoloģiskas programmas atbalstam. Propaganda var saturēt faktisku informāciju, bet parasti tā ir vienpusēja vai neobjektīva, stratēģiski uzsverot konkrētus viedokļus.

Maldinoša informācija ir nepareiza informācija, ar ko cilvēki, kuri uzskata, ka tā ir patiesība, dalās bez nodoma maldināt. Maldinoša informācija var rasties pārpratumu, baumu vai nepietiekamas izpētes rezultātā.

Viltus ziņas ir apzināti izstrādātas viltus vai pārspīlētas ziņas ar mērķi maldināt cilvēkus, radīt apjukumu vai veicināt slēptus plānus. Viltus ziņas bieži tiek pasniegtas tādā veidā, kas atdarina īstu ziņu reportāžu.

Viltus ziņas ES

Kaitīga satura izplatīšana tiešsaistē joprojām ir būtiska problēma ES, jo īpaši saistībā ar politiskiem notikumiem. Eirobarometra 2018. gada aptaujā tika aplūkots, cik labi ES iedzīvotāji ir informēti par viltus ziņām tiešsaistē un kāda ir viņu attieksme pret tām.

65 % eiropiešu vairākas reizes mēnesī saskaras ar viltus ziņām

Avots: Eirobarometra aptauja Nr. 464

71 % ir pārliecināts, ka spēj atpazīt viltus ziņas

Avots: Eirobarometra aptauja Nr. 464

Vislielākā uzticēšanās ir ziņām radio, un vismazākā – sociālajos tīklos

Avots: Eirobarometra aptauja Nr. 464

Plašāka informācija: