Pasažieru dati

Kas ir pasažieru datu reģistra dati?

Pasažieru datu reģistra (PDR) dati ir tāda informācija par personu, ko sniedz pasažieri un ko vāc un glabā gaisa pārvadātāji. Tajos ietilpst tāda informācija kā pasažiera vārds, ceļojuma datumi, maršruti, sēdvietas, bagāža, kontaktinformācija un maksāšanas līdzekļi.

Ar PDR direktīvu tiek reglamentēta šādu PDR datu pārsūtīšana dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un to apstrāde nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un smagus noziegumus un saukt pie atbildības par tiem.

Eiropas Parlaments un Padome 2015. gada decembrī vienojās par kompromisa tekstu. Eiropas Parlaments 2016. gada 14. aprīlī pieņēma savu nostāju. Padome direktīvu pieņēma 2016. gada 21. aprīlī. Dalībvalstīm bija divi gadi laika panākt, lai stātos spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi šīs direktīvas izpildei.

Kas ir iepriekšēja pasažieru informācija?

Iepriekšēja pasažieru informācija (IPI) attiecas uz pasažiera identitāti, ko parasti iegūst no ceļošanas dokumentiem vai pasēm, piemēram:

• vārds, uzvārds,
• dzimšanas datums,
• pilsonība.

Šo informāciju nosūta valdības iestādēm, un tā var būt noderīgs instruments valdību robežkontrolei vai drošības procedūrām.

Komisija 2022. gada decembrī pieņēma divus tiesību aktu priekšlikumus regulām, kuru mērķis ir atvieglot ārējo robežu pārvaldību un palielināt iekšējo drošību. Padome un Eiropas Parlaments 2024. gada 1. martā vienojās par jauno tiesību aktu.

• Pasažieru datu reģistra dati Padome noslēdz ES un Kanādas nolīgumu (paziņojums presei, 2025. gada 14. aprīlis)
• Aviopasažieru dati: Padome un Eiropas Parlaments panāk vienošanos par pasažieru drošības palielināšanu un robežu pārvaldības stiprināšanu (paziņojums presei, 2024. gada 1. marts)
• Avioceļojumu dati: Padome pieņem nostāju attiecībā uz ES tiesību aktiem par datu vākšanu un apstrādi (paziņojums presei, 2023. gada 21. jūnijs)

ES noteikumi pārrobežu noziedzības un terorisma apkarošanai

Organizētās noziedzības un teroristu darbības bieži ir saistītas ar starptautiskiem ceļojumiem. Tā kā saskaņā ar Šengenas konvenciju ir atceltas kontroles uz iekšējām robežām, ES nodrošina personas datu apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm.

PDR sistēma papildina jau pastāvošo rīku klāstu nolūkā novērst pārrobežu noziedzību. PDR datu apstrāde dod tiesībaizsardzības iestādēm iespēju atklāt personas, kuras netiek turētas aizdomās par noziegumu vai terorismu, pirms kāda konkrēta datu analīze apliecina, ka tās var turēt aizdomās.

Dalībvalstu vairākums jau ir izmantojušas PDR datus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek darīti pieejami policijai un citām iestādēm. Ar ES PDR sistēmu saskaņo dalībvalstu tiesību normas, izvairoties no juridiskās nenoteiktības un nepilnībām drošības jomā un vienlaikus garantējot datu aizsardzību.

ES jau ir parakstījusi nolīgumus, ar ko ES gaisa pārvadātājiem ļauj pārsūtīt PDR datus Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrālijai.

Padome 2020. gada februārī pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas starp ES un Japānu par PDR nolīgumu.

Padome 2025. gada aprīlī pieņēma lēmumu, ar ko oficiāli noslēdz nolīgumu starp ES un Kanādu par PDR datu pārsūtīšanu un izmantošanu.

PDR direktīvas mērķis ir reglamentēt, kā aviosabiedrības pārsūta PDR datus valstu iestādēm un kā valstu iestādes minētos datus apstrādā. Saskaņā ar direktīvu aviosabiedrībām ir jānodrošina PDR dati par reisiem, kas ielido ES un kas izlido no tās. Dalībvalstīm ir atļauts vākt PDR datus par atsevišķiem iekšējiem ES lidojumiem, bet tas nav pienākums.

Direktīvā ir noteikts, ka savāktos PDR datus drīkst apstrādāt tikai, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un smagus noziegumus un lai sauktu pie atbildības par tiem.

Saistībā ar šīm darbībām PDR datus var izmantot vairākos veidos:

• lai pēc noteiktiem riska kritērijiem izvērtētu pasažierus pirms ieceļošanas vai izceļošanas vai lai identificētu konkrētas personas,
• lai sagādātu informāciju šādu riska kritēriju izstrādei,
• lai veiktu konkrētu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu.

Lai aizsargātu pamattiesības uz personas datu aizsardzību, privātumu un nediskrimināciju, direktīvā ir ietverta virkne ierobežojumu attiecībā uz PDR datu pārsūtīšanu, apstrādi un glabāšanu:

• ar direktīvu ir aizliegts vākt un izmantot sensitīvus datus;
• PDR datus var glabāt tikai 5 gadus, un pēc 6 mēnešiem tie ir jāpadara anonīmi, tā lai datu subjekti vairs nebūtu tieši identificējami;
• dalībvalstīm tiek prasīts izveidot pasažieru informācijas vienību datu apstrādei un aizsardzībai; šīs vienības sastāvā ir jābūt datu aizsardzības speciālistam;
• dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pasažieri tiktu skaidri informēti par PDR datu vākšanu un savām tiesībām;
• automatizēta PDR datu apstrāde nevar būt vienīgais pamatojums pieņemt lēmumus, kas rada nevēlamas tiesiskas sekas vai nopietni skar kādu personu;
• PDR datu pārsūtīšanu trešām valstīm var veikt tikai ļoti retos gadījumos un katru gadījumu izskatot atsevišķi.