Skip to content

Politiskās reklāmas regulēšana

Politiskajai reklāmai ir būtiska loma demokrātiskā sabiedrībā. ES noteikumi palīdz nodrošināt lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un pilsoņa tiesību ievērošanu.

ES noteikumi par politisko reklāmu

Politiskā reklāma ļauj politiskajām partijām un politiķiem paust savas idejas, informēt vēlētājus un veicināt līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Tā kā digitālā pasaule maina veidus, kādos tiek publiskota informācija, ir jāattīsta tradicionālās pārraudzības un pārredzamības formas, lai turētos līdzi laikam.

Lai aizsargātu atklātas demokrātiskas debates un saglabātu vēlēšanu integritāti, ES ir ieviesusi stingrus noteikumus par gan tiešsaistes, gan bezsaistes politisko reklāmu. Ar 2024. gada martā pieņemto Regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu tika izveidoti jauni ES mēroga standarti attiecībā uz pārredzamību, mērķorientēšanu un pārskatatbildību politiskajā reklāmā.

Tālab regulai ir trīs galvenie mērķi.

Palielināt iedzīvotāju iespējas

Palielināt iedzīvotāju iespējas atpazīt politiskās reklāmas, saprast, kas par tām maksājis, un apzināties, vai pret viņiem tiek izmantotas mērķorientēšanas metodes.

Aizsargāt privātumu

Aizsargāt privātumu, jo īpaši attiecībā uz mērķorientētu vēršanos pret nepilngadīgiem lietotājiem un sensitīvu personas datu izmantošanu, lai novērstu ārvalstu iejaukšanos, jo sevišķi vēlēšanu periodos.

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

Radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus politiskajai reklāmai visā iekšējā tirgū.

Noteikumu skaidrojums

Saskaņā ar Regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu ES ir ieviesusi vairākus būtiskus pienākumus visiem ekonomikas dalībniekiem, kas iesaistīti politisko reklāmu izveidē, publicēšanā un izplatīšanā.

Marķēšana

Visās politiskajās reklāmās ir skaidri jānorāda, ka tās ir politiskas, kurš tās ir sponsorējis, un jāiekļauj pārredzamības paziņojums, kurā paskaidrots mērķis, izmantotie mērķorientēšanas kritēriji, samaksātā summa vai summu diapazons, kā arī cita noteikta informācija.

Datu aizsardzība

Personas datu izmantošana mērķorientēšanas nolūkā tiek stingri kontrolēta. Sensitīvus datus (piemēram, rasi, reliģiju vai politiskos uzskatus) nevar izmantot nekādā gadījumā. Citus personas datus var izmantot tikai ar nepārprotamu, atsevišķi sniegtu piekrišanu. Nepilngadīgo vai tādu personu personas datu izmantošana, kuras nav sasniegušas balsstiesīgo vecumu, ir aizliegta.

ES repozitorijs

Visas tiešsaistes politiskās reklāmas ir jāglabā Eiropas tiešsaistes politisko reklāmu repozitorijā, kam var piekļūt, izmantojot centralizētu saskarni, kurā darbojas meklēšanas funkcija. Visa attiecīgā informācija tiks glabāta septiņus gadus.

Ārvalstu iejaukšanās

Trīs mēnešu laikā pirms vēlēšanām vai referenduma (ES, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī) politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji var pieņemt tikai tādus sponsorus, kuri ir ES pilsoņi, trešo valstu valstspiederīgie, kuri pastāvīgi dzīvo Savienībā un kuriem ir balsstiesības, vai juridiskas personas, kuru dzīvesvieta vai iedibinājuma vieta ir ES, kuras nav trešo valstu vienību kontrolē.

Pienācīga rūpība un sankcijas

Pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, konsultāciju uzņēmumiem, platformām vai ietekmētājiem) būs jāievēro stingri noteikumi, tostarp prasība veikt uzskaiti, un tiem tiks piemērotas sankcijas līdz 6 % apmērā no to gada apgrozījuma pasaules mērogā vai gada ienākumiem/budžeta atkarībā no dalībnieka, kā paredzēts valstu noteikumos par sankcijām.

Regulu piemēro no 2025. gada 10. oktobra, taču 3. pantu (par definīcijām) un 5. panta 1. punktu (par nediskriminēšanas principu pakalpojumu sniegšanā) piemēro kopš tās stāšanās spēkā 2024. gada aprīlī.

Noteikumu neesamības sekas

Politiskās reklāmas šodien parādās sociālajos medijos, meklētājprogrammās, video platformās un tīmekļa vietnēs, bieži vien bez skaidra marķējuma vai norādes par to, kurš tās ir izvietojis. Šīs reklāmas arvien biežāk parādās kā mērķorientētas reklāmas, kurās izmantoti personas dati un kuras pat ir pielāgotas lietotāja noskaņojumam, interesēm vai nesenai uzvedībai.

Tas var izraisīt:

  • pārredzamības trūkumu attiecībā uz to, kas cenšas ietekmēt vēlētājus;
  • ātru un nekontrolētu dezinformācijas izplatīšanos;
  • manipulēšanu ar viedokli, izmantojot mikromērķorientēšanu;
  • nevienlīdzīgu piekļuvi informācijai publiskās debatēs.

Digitālā profilēšana: kā tā darbojas?

Katrs klikšķis, ritināšana un mijiedarbība tiešsaistē sekmē digitālu izsekojamību. Šie dati tiek vākti, analizēti un izmantoti, lai izveidotu ļoti detalizētus lietotāju profilus, bieži vien personām nemaz neapzinoties, cik daudz par tām ir zināms.

Trīs profilēšanas slāņi

Ko jūs kopīgojat brīvprātīgi:

vārds un uzvārds, dzimums, atrašanās vieta, fotoattēli, draugi, statusa atjauninājumi, deklarētās intereses.

Ko atklāj jūsu uzvedība:

cik ātri jūs rakstāt, uz kā jūs noklikšķināt, kur iepērkaties, cik ilgi aplūkojat kādu ierakstu, pat jūsu tālruņa attālums no citām ierīcēm.

Ko izsecina algoritmi:

pārvākšanās, mainīti ēšanas paradumi, uzsāktas jaunas attiecības vai noteiktu spēļu spēlēšana – informācija, kas iegūta tikai no uzvedības modeļiem.

Šos datus var izmantot, lai:

  • piegādātu politiskos vēstījumus ļoti specifiskiem auditorijas segmentiem;
  • pielāgotu ziņojuma toni, laiku un veidu;
  • pastiprinātu neobjektivitāti vai trauksmi;
  • apslāpētu vai veicinātu noteiktu grupu līdzdalību.

Bez pārredzamības liela daļa cilvēku var neapzināties, ka viņus kāds mēģina ietekmēt, kurš tas ir vai kālab tas tiek darīts.

Fakti un skaitļi par politisko reklāmu

Tiešsaistes reklāma ir lielākais reklāmas kanāls Eiropas Ekonomikas zonā, un tas rada vairāk ieņēmumu nekā visi pārējie reklāmas kanāli kopā.

20 nedēļu laikā pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām ar “Facebook”, “Instagram”, “Google” un “YouTube” starpniecību politiskajām reklāmām tika iztērēti aptuveni 43 miljoni EUR, un 2024. gada kampaņā izdevumi par tiešsaistes politisko reklāmu turpināja palielināties.

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas: izdevumi pa dalībvalstīm atbilstīgi datiem par partijām ar vislielākajiem tēriņiem

Teksta versija

Joslu diagramma, kurā atbilstīgi datiem par partijām vai grupām ar vislielākajiem tēriņiem sarindoti izdevumi par politisko reklāmu visās ES valstīs no 2024. gada 30. aprīļa līdz 29. maijam. Izdevumi ir norādīti euro robežās no 0 līdz 600 000.

Dati (aptuvenās vērtības):

  • Ungārija: “Meta” 600 000 EUR; “Google” 230 000 EUR
  • Beļģija: “Meta” 280 000 EUR; “Google” 85 000 EUR
  • Vācija: “Meta” 220 000 EUR; “Google” 120 000 EUR
  • Rumānija: “Meta” 180 000 EUR; “Google” 110 000 EUR
  • Zviedrija: “Meta” 150 000 EUR; “Google” 70 000 EUR
  • Austrija: “Meta” 120 000 EUR; “Google” 90 000 EUR
  • Itālija: “Meta” 95 000 EUR; “Google” 80 000 EUR
  • Bulgārija: “Meta” 80 000 EUR; “Google” 35 000 EUR
  • Grieķija: “Meta” 70 000 EUR; “Google” 160 000 EUR
  • Spānija: “Meta” 65 000 EUR; “Google” 100 000 EUR
  • Polija: “Meta” 60 000 EUR; “Google” 95 000 EUR
  • Somija: “Meta” 58 000 EUR; “Google” 30 000 EUR
  • Īrija: “Meta” 55 000 EUR; “Google” 28 000 EUR
  • Slovākija: “Meta” 50 000 EUR; “Google” 55 000 EUR
  • Dānija: “Meta” 35 000 EUR; “Google” 45 000 EUR
  • Malta: “Meta” 30 000 EUR; “Google” 15 000 EUR
  • Nīderlande: “Meta” 25 000 EUR; “Google” 60 000 EUR
  • Čehija: “Meta” 20 000 EUR; “Google” 20 000 EUR
  • Slovēnija: “Meta” 15 000 EUR; “Google” 4000 EUR
  • Igaunija: “Meta” 12 000 EUR; “Google” 12 000 EUR
  • Lietuva: “Meta” 10 000 EUR; “Google” 40 000 EUR
  • Kipra: “Meta” 8000 EUR; “Google” 8000 EUR
  • Luksemburga: “Meta” 5000 EUR; “Google” 3000 EUR
  • Latvija: “Meta” 4000 EUR; “Google” 5000 EUR
  • Horvātija: “Meta” 3000 EUR; “Google” 10 000 EUR
  • Portugāle: “Meta” 2000 EUR ; “Google” 6000 EUR
  • Francija: “Meta” 1000 EUR; “Google” 1000 EUR

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas: 20 lielākie politiskās reklāmas apmaksātāji platformā “Google”

Teksta versija

Joslu diagramma, kurā parādīti 20 lielākie politiskās reklāmas apmaksātāji platformā “Google” laikposmā no 2024. gada 30. aprīļa līdz 29. maijam (euro). “Fidesz” (Ungārija) bija izdevumu līderis, sasniedzot vairāk nekā 200 000 EUR. Visas pārējās partijas iztērēja mazāk nekā 120 000 EUR.

Dati (aptuvenās vērtības):

  • “Fidesz” (HU): 230 000 EUR
  • ND (EL): 105 000 EUR
  • “AfD” (DE): 102 000 EUR
  • PSD (RO): 98 000 EUR
  • PNL (RO): 95 000 EUR
  • “Vox” (ES): 90 000 EUR
  • USR (RO): 85 000 EUR
  • “Volt” (DE): 80 000 EUR
  • “PiS” (PL): 78 000 EUR
  • “Renew” (ES): 75 000 EUR
  • PPE (ES): 72 000 EUR
  • FPÖ (AT): 68 000 EUR
  • CDU (DE): 65 000 EUR
  • “Groen” (BE): 60 000 EUR
  • “Vooruit” (BE): 58 000 EUR
  • “Fratelli” (IT): 50 000 EUR
  • “N-VA” (BE): 45 000 EUR
  • “JxCat” (ES): 40 000 EUR
  • “Momentum” (HU): 35 000 EUR
  • SD (SE): 32 000 EUR
Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 16. oktobris