Padomes secinājumi par Tuvo Austrumu miera procesu

1. ES atkārtoti apliecina apņēmību veicināt taisnīgu un visaptverošu izraēliešu un palestīniešu konflikta risināšanu, balstoties uz divu valstu risinājumu, saskaņā ar kuru Izraēlas valsts un neatkarīga, demokrātiska, pastāvīga, suverēna un dzīvotspējīga Palestīnas valsts līdzāspastāv mierā un drošībā un savstarpēji viena otru atzīst. ES atkārtoti pauž pārliecību, ka nepastāv nekāda alternatīva sarunās panāktam divu valstu risinājumam. Reģionālās situācijas, tostarp notiekošās radikalizācijas un terorisma izplatīšanās dēļ, ir vēl jo svarīgāk izbeigt konfliktu. Status-quo nav risinājums, jo jauni notikumi uz vietas nepārtraukti grauj divu valstu risinājuma dzīvotspēju. ES mudina abas puses ar konkrētām darbībām pierādīt pausto apņemšanos saistībā ar divu valstu risinājumu. Jāizvairās no tādām abu pušu darbībām, kas liek šaubīties par šo pušu pasludināto apņēmību risinājumu panākt sarunu ceļā. ES aktīvi atbalstīs puses, lai atjaunotu paļāvību un veidotu uzticēšanās gaisotni, kas nepieciešama, lai varētu pēc iespējas drīz iesaistīties jēgpilnās sarunās. 

2. Tūlītējā prioritāte ir smagās situācijas risināšana Gazas joslā. Gadu pēc konflikta humanitārā un sociāli ekonomiskā situācija Gazas joslā joprojām ir smaga. Ņemot vērā Gazas joslas iedzīvotāju neatliekamās vajadzības, būtu jāizpilda visi starptautiskās sabiedrības dotie solījumi. ES turklāt pauž bažas par UNRWA nopietno līdzekļu trūkumu, un kā UNRWA galvenā līdzekļu devēja tā aicina visus attiecīgos līdzekļu devējus palielināt finansējumu.

ES ir pārliecināta – tas, ka valstis un nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, tostarp uzņemas atbildību, ir būtisks pamats mieram un drošībai reģionā.

3. ES pauž gandarījumu par Izraēlas nesen veiktajiem pasākumiem, lai Gazas joslā mazinātu ierobežojumus. Tomēr tagad ir vajadzīgi papildu pozitīvi pasākumi, kas ļautu pilnībā veikt pastāvīgu humānās palīdzības piegādi, nodrošināt atjaunošanu un ekonomikas atveseļošanos. ES aicina veikt fundamentālas pārmaiņas Gazas joslas politiskajā, drošības un ekonomiskajā situācijā, tostarp izbeigt Gazas joslas slēgšanu, un pilnībā atvērt robežšķērsošanas vietas, vienlaikus reaģējot uz Izraēlas leģitīmajām bažām par drošību. Ir nepieņemami nesen notikušie raķešu uzbrukumi, ko veica bruņoti grupējumi, un tas vēlreiz uzsver to, ka pastāv saasinājuma draudi. Visām ieinteresētajām pusēm jāapņemas panākt vardarbības izbeigšanu un mieru. ES aicina visas puses vienoties par noturīgu pamieru, kas neļautu konfliktam atsākties, stiprinātu Gazas joslu, jo tā ir gaidāmās Palestīnas valsts sastāvdaļa, un nostiprinātu saikni starp Gazas joslu un Rietumkrastu.  

4. ES mudina visus palestīniešu grupējumus rast vienotu kopsaucēju, balstoties uz vardarbības noliegumu un izlīgumu, un strādāt kopā, lai risinātu palestīniešu iedzīvotāju vajadzības. Palestīniešu savstarpējais izlīgums ir svarīgs elements, lai panāktu divu valstu risinājumu. Šajā sakarā ES aicina palestīniešu grupējumus par galveno prioritāti izvirzīt izlīguma panākšanu un Palestīniešu pašpārvaldes atgriešanos. Palestīniešu pašpārvaldei šajā ziņā ir jāuzņemas lielāka atbildība un valdības funkcijas Gazas joslā, tostarp drošības un civilās pārvaldes jomā un īstenojot darbību Gazas joslas robežšķērsošanas punktos. ES ir gatava sniegt pilnu atbalstu šajos centienos, tostarp strauji no jauna aktivizējot un, iespējams, paplašinot savu misiju EUBAM Rafah un EUPOL COPPS darbības jomu un pilnvaras. 

5. ES ir apņēmusies sadarboties ar visām pusēm, tostarp īstenojot spēkā esošos nolīgumus, lai nodrošinātu apstākļus Rietumkrasta – tostarp Jeruzalemes austrumu daļas – sociāli ekonomiskajai attīstībai un radītu palestīniešu iestādēm iespējas, tām gatavojoties valstiskumam, kas būtu balstīts uz tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu. ES uzsver, ka tādiem pasākumiem kā ierobežojumu atvieglošana ir jābūt daļai no būtiskām pārmaiņām politikā attiecībā uz okupēto palestīniešu teritoriju. Tā aicina Izraēlu atļaut paātrinātu Palestīnas valsts veidošanu, kā arī sociālo un ekonomisko attīstību C apgabalā. Šāda rīcība ļaus stiprināt gan izraēliešu, gan palestīniešu labklājību un drošību. Turklāt tā aicina Izraēlas iestādes apturēt plānus iedzīvotāju piespiedu pārvietošanai un palestīniešu mājokļu un infrastruktūras graušanai Susya un Abu Nwar kopienās.

6. Saglabāt divu valstu risinājuma dzīvotspēju ir ES politikas pamatā, un tā būs prioritāte arī turpmāk. Šajā sakarā un atgādinot, ka apmetnes ir nelikumīgas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ES atkārtoti pauž stingro nostāju pret Izraēlas apmetņu ierīkošanas politiku un darbībām, kas veiktas šajā jomā, piemēram, drošības mūra būvniecība, pārkāpjot 1967. gada līniju, ēku nojaukšana un konfiskācija (tostarp skarot ES finansētus projektus), iedzīvotāju izlikšana no mājokļiem, piespiedu pārvietošana (tostarp beduīnu piespiedu pārvietošana), nelikumīgi priekšposteņi, apmetņu iemītnieku vardarbība un pārvietošanās un piekļuves ierobežojumi. Šīs darbības nopietni apdraud divu valstu risinājumu. Ar apmetnēm saistītā darbība Jeruzalemes austrumu daļā nopietni apdraud iespēju, ka Jeruzaleme nākotnē varētu būt abu valstu galvaspilsēta. ES turpinās cieši pārraudzīt situāciju uz vietas un tās plašākās sekas un joprojām ir gatava veikt turpmākus pasākumus, lai aizsargātu divu valstu risinājuma dzīvotspēju. ES un tās dalībvalstis atkārtoti apstiprina savu apņēmību nepārtraukti, pilnīgi un efektīvi īstenot spēkā esošos ES tiesību aktus un divpusējās vienošanās, ko piemēro apmetņu teritorijā tapušiem ražojumiem. ES pauž apņēmību nodrošināt, ka, ievērojot starptautiskās tiesības, visos nolīgumos starp Izraēlas valsti un ES ir nepārprotami un skaidri jānorāda, ka tos nepiemēro teritorijām, ko Izraēla okupēja 1967. gadā.

7. Lai nodrošinātu taisnīgu un ilgstošu mieru, būs vajadzīgi pastiprināti kopīgi starptautiski centieni. ES – jo īpaši ar nesen ieceltā īpašā pārstāvja Tuvo Austrumu miera procesā starpniecību – aktīvi strādās pie atjaunotas daudzpusējās pieejas miera procesam, konsultējoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Kvarteta partneriem, jo īpaši ar ASV, partneriem reģionā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi. Viens no iespējamiem veidiem, kā veicināt šā mērķa sasniegšanu, ir starptautiskas atbalsta grupas izveide; Padome aicina Augsto pārstāvi izskatīt iespējas īstenot šo iniciatīvu ar reģionāliem un starptautiskiem dalībniekiem un septembra sākumā ziņot par paveikto. ES nostāja par Ārlietu padomes 2014. gada jūlija secinājumos izklāstītajiem parametriem nodrošina pamatu vienprātības panākšanai par turpmāko virzību. ES ir gatava iesaistīties kopīgā darbā ar reģionālajiem partneriem, pamatojoties uz Arābu valstu miera iniciatīvu, un atzinīgi vērtē Kvarteta pašreizējos centienus šajā sakarā.