Drošība un aizsardzība: Padome pārskata progresu un vienojas uzlabot atbalstu militārajām misijām

Padome 6. martā pieņēma secinājumus, kuros izklāstīts progress, kas panākts, īstenojot ES globālo stratēģiju drošības un aizsardzības jomā. Secinājumos ir izvērtēts, kas ir paveikts, lai īstenotu dažādos rīcības virzienus, par kuriem Eiropadome vienojās 2016. gada 15. decembrī. Tie veido pamatu ziņojumam 2017. gada 9. un 10. marta Eiropadomei.

"ES ārlietu un aizsardzības ministri, šodien visi sanākot kopā, nāca klajā ar ļoti skaidru vēstījumu – mēs pakāpeniski virzāmies uz pastiprinātu sadarbību aizsardzības jomā un turpināsim darīt vēl vairāk. Runa ir par mūsu iedzīvotāju aizsardzību. Eiropas Savienībai ir unikāli rīki, lai Eiropas iedzīvotājiem palīdzētu uzņemties atbildību pašiem par savu drošību un to darīt efektīvāk. To mēs panākam ar savu darbu drošības un aizsardzības jomā."

Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Padome arī apstiprināja konceptuālu dokumentu par KDAP misiju un operāciju operatīvo plānošanu un īstenošanas spējām;dokumentā ir iekļauti pasākumi, kas paredzēti, lai kā daļu no ES visaptverošās pieejas uzlabotu ES spējas rīkoties ātrāk, efektīvāk un saskaņotāk, balstoties uz esošajām struktūrām un ņemot vērā civilmilitāru sinerģiju stiprināšanu.

Starp minētajiem pasākumiem ir militārās plānošanas un īstenošanas centra (MPĪC) izveide Eiropas Ārējās darbības dienesta ES Militārajā štābā (ESMŠ); centrs ir paredzēts, lai plānotu un īstenotu militāras misijas, kurām nav izpildpilnvaru. ES Militārā štāba ģenerāldirektors būs MPĪC direktors un šajā statusā uzņemsies pavēlniecību pār KDAP militārajām misijām, kurām nav izpildpilnvaru (pašreiz, ES apmācības misijas Somālijā, Centrālajā Āfrikā un Mali). Tas misiju komandieriem uz vietas dos iespēju koncentrēties uz konkrētām savas misijas darbībām, saņemot labāku atbalstu no Briseles.

MPĪC darbu politiski kontrolēs un stratēģiski vadīs Politikas un drošības komiteja (PDK), kura sastāv no ES dalībvalstu vēstniekiem un kuras mītne ir Briselē. MPĪC strādās cieši kopā ar savu jau pastāvošo civilo partneri – Civilās plānošanas un īstenošanas centru (CPĪC), izmantojot apvienoto atbalsta koordinācijas vienību. Šī vienība varēs dalīties speciālajās zināšanās, zinībās un paraugpraksē par jautājumiem, kas ir svarīgi gan militārajām, gan civilajām misijām, kā arī koplietot spējas tad, kad civilās un militārās misijas vienlaicīgi tiek izvērstas vienā un tajā pašā teritorijā, tostarp sniegt medicīnisku palīdzību vai veikt aizsardzības pasākumus.

Padomes secinājumos tiek uzsvērta MPĪC izveide. Tajos ir arī atzīmēts progress, kas panākts citās drošības un aizsardzības jomās, un sniegtas turpmākas norādes. Tajos ietvertās jomas aptver:

• pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) iespēju. Lisabonas līgumā ir paredzēts, ka ES dalībvalstu grupa var pastiprināt savu sadarbību militārajā jomā (LES 42. panta 6. punkts un 46. pants). Izveidojot iekļaujošu, modulāru pastāvīgās strukturētās sadarbības sistēmu, dalībvalstis varētu brīvprātīgi vairāk sadarboties drošības un aizsardzības jomā.
• dalībvalstu virzīta saskaņotā ikgadējā pārskata par aizsardzību (CARD) iespēju, ar kuru tiktu sākts process ar mērķiES līmenī gūt labāku pārskatu par tādiem jautājumiem kā izdevumi aizsardzībai un valstu investīcijas, kā arī aizsardzības pētniecības darbs. Padarot Eiropas aizsardzības spējas pārredzamākas un politiski pamanāmākas, saskaņotajā ikgadējā pārskatā par aizsardzību tiktu nodrošināta labāka trūkumu apzināšana un iespēja vērsties pret tiem ar intensīvāku sadarbību aizsardzības jomā, kā arī ar labāku un konsekventāku pieeju aizsardzībai paredzēto izdevumu plānošanā.
• darbu, kas norit tādās citās jomās kā ES ātrās reaģēšanas instrumentu kopuma stiprināšana, tostarp ES kaujas vienības un civilās spējas, spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam, situācijas apzināšanās un aizsardzības spēju attīstība.

Padome atzīmē arī progresu, kas panākts, īstenojot vienoto priekšlikumu kopumu ES un NATO sadarbībai un Komisijas iesniegto Eiropas aizsardzības rīcības plānu.

Vispārīga informācija

Padome 2016. gada 14. novembrī pieņēma secinājumus par ES globālās stratēģijas īstenošanu drošības un aizsardzības jomā. Šajos secinājumos ir izklāstīts, kāds ir to galveno mērķu vēriens, kurus ES un tās dalībvalstis tiecas sasniegt drošības un aizsardzības jomā. Padome ir noteikusi trīs stratēģiskas prioritātes: reaģēt uz ārējiem konfliktiem un krīzēm, veidot partneru spējas un aizsargāt Eiropas Savienību un tās pilsoņus.

Dalībvalstis ar īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā iepazīstināja Augstā pārstāve, pildot arī savu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājas pienākumu. Tas ir viens no pasākumiem, kas izriet no ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas, ar ko Augstā pārstāve Eiropadomi iepazīstināja 28. jūnijā. Secinājumus par globālo stratēģiju Padome pieņēma 2016. gada 17. oktobrī.

ES globālās stratēģijas īstenošana aptver arī turpmāko darbu pie izturētspējas veidošanas un pie integrētas pieejas konfliktiem un krīzēm, pie iekšpolitikas un ārpolitikas savstarpējo saikņu stiprināšanas, pie esošo reģionālo un tematisko stratēģiju atjaunināšanas un jaunu šādu stratēģiju sagatavošanas, kā arī pie publiskās diplomātijas centienu pastiprināšanas.

• 2017. gada 6. marta Padomes secinājumi par progresu ES globālās stratēģijas īstenošanā drošības un aizsardzības jomā
• Concept Note: Operational Planning and Conduct Capabilities for CSDP Missions and Operations
• ES sadarbība drošības un aizsardzības jomā (pamatinformācija)
• Eiropas Savienības militārais personāls