Skip to content

Starptautiskie nolīgumi un Padomes loma

Uzziniet par Padomes centrālo lomu starptautiskajos nolīgumos ar trešām valstīm, reģioniem un starptautiskām organizācijām, kā arī par to, kāpēc un kā ES šos nolīgumus noslēdz.

Ko Padome dara starptautisko nolīgumu jomā

ES Padomei ir centrāla loma sarunās par nolīgumiem un to noslēgšanā. Tā ir iesaistīta visos procedūras posmos – no sarunu vedēja (parasti Komisijas) pilnvarošanas sarunām līdz pilnvarošanai nolīgumu parakstīt un galīgā lēmuma pieņemšanai par ES piekrišanu uzņemties tā saistības.

Ar starptautiskiem nolīgumiem saistītus lēmumus Padome lielākoties pieņem balsojumos ar kvalificētu vairākumu. Tomēr tā balso vienprātīgi jomās, kurās vienprātība būtu vajadzīga attiecībā uz ES tiesību aktiem, piemēram, nodokļu jomā, un attiecībā uz konkrētām nolīgumu kategorijām, piemēram, asociācijas nolīgumiem.

ES iestāžu loma starptautisko nolīgumu apspriešanā un noslēgšanā, kā arī procedūras posmi ir noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Starptautisko nolīgumu sagatavošanā, apspriešanā un noslēgšanā piedalās daudzas Padomes darba sagatavošanas struktūras, tostarp Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER), Tirdzniecības politikas komiteja un darba grupas, kuras koncentrējas uz konkrētām ģeogrāfiskām vai politikas jomām.

Kāpēc ES iesaistās starptautiskajos nolīgumos

Starptautiskie nolīgumi Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, jo tie veicina virzību uz tās politikas mērķiem, sekmē tās ekonomiskās intereses un stiprina tās globālo ietekmi, aizstāvot tās vērtības pasaules mērogā.

Tie var attiekties uz plašām jomām, piemēram, tirdzniecību, sadarbību un attīstību, vai arī uz konkrētām politikas jomām, tādām kā zivsaimniecību, muitu, transportu, zinātni un tehnoloģiju.

Starptautiskie nolīgumi veicina globālo sadarbību un ir būtisks instruments stabilitātes, paredzamības, drošības un taisnīguma uzturēšanai visā pasaulē. Tie palīdz saglabāt noteikumos balstītu starptautisko kārtību, jo paredz kopīgus noteikumus un standartus.

Darbojoties kā vienotam veselumam Eiropas Savienībā, ES dalībvalstis gūst labumu no lielākas ietekmes sarunās, kad tiek slēgti darījumi ar trešām personām.

Starptautisko nolīgumu veidi

ES ir apspriedusi un noslēgusi vairāk nekā 1000 nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, piemēram, PTO un ANO.

Visizplatītākie ES noslēgto nolīgumu veidi ir šādi:

  • asociācijas nolīgumi,
  • brīvās tirdzniecības nolīgumi,
  • ekonomisko partnerattiecību nolīgumi,
  • partnerības un sadarbības nolīgumi.

ES var noslēgt starptautiskus nolīgumus ar noteikumu, ka nolīguma noslēgšana:

  • ir paredzēta Līgumos,
  • ir nepieciešama, lai sasniegtu kādu no Līgumos minētajiem ES politikas mērķiem,
  • ir paredzēta juridiski saistošā ES tiesību aktā,
  • varētu ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to tvērumu.

Starptautiskie nolīgumi, ko ES noslēgusi kā juridiska persona, ir saistoši tās iestādēm un dalībvalstīm.

Tie ir ES tiesību neatņemama daļa un veido atsevišķu kategoriju, kas ir atšķirīga no primārajiem tiesību aktiem (ES Līgumiem) un sekundārajiem tiesību aktiem (regulām un direktīvām). Tiem ir lielāks juridiskais spēks nekā sekundārajiem tiesību aktiem, tāpēc sekundārajiem tiesību aktiem ir jāatbilst starptautiskajiem nolīgumiem.

Starptautisko nolīgumu apturēšana

Pamatojoties uz Komisijas vai Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, Padome var pieņemt lēmumu daļēji vai pilnībā apturēt starptautiska nolīguma piemērošanu vai izbeigt nolīgumu, ņemot vērā konkrētu situāciju.

Daži piemēri:

  • apturēts vīzu atvieglotas izsniegšanas nolīgums ar Krieviju, reaģējot uz pilna mēroga iebrukumu Ukrainā (2022. gads),
  • apturēts vīzu atvieglotas izsniegšanas nolīgums ar Baltkrieviju, reaģējot uz Lukašenko (Lukashenka) režīma īstenotajiem hibrīduzbrukumiem (2021. gads),
  • daļēji apturēts sadarbības nolīgums ar Sīriju, reaģējot uz Sīrijas režīma cilvēktiesību pārkāpumiem (2011. gads),
  • apturētas Kotonū nolīguma ar Zimbabvi daļas, jo joprojām pastāv bažas par cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (2010. gads).

Skatīt arī

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 23. februāris