Pieci iemesli, lai raizētos par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR)
Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) rodas, kad mikroorganisms izdzīvo, neraugoties uz to, ka tas ir pakļauts tādu zāļu iedarbībai, kas paredzētas tā nomākšanai vai iznīcināšanai.
Pārmērīga un nepareiza antimikrobiālo līdzekļu lietošana ir galvenais faktors, kas veicina AMR. Antimikrobiālie līdzekļi, tostarp antibiotikas, pretvīrusu zāles, pretsēnīšu līdzekļi un pretparazītu līdzekļi, ir zāles, ko lieto, lai novērstu un ārstētu cilvēku, dzīvnieku vai augu infekcijas.
AMR parasti rodas šādi:
Padome 2023. gada 13. jūnijā pieņēma ieteikumu cīņai pret AMR. Iniciatīvas mērķis ir veicināt antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu lietošanu, uzlabot infekciju profilaksi un kontroli un cita starpā izvērst pētniecības un inovācijas darbības.
1. Rezistentas baktērijas inficē aptuveni 800 000 cilvēku gadā
2020. gadā Eiropā vairāk nekā 800 000 cilvēku bija inficēti ar baktērijām, kuras ir rezistentas pret antibiotikām. To izraisītās slimības ietvēra pneimoniju, kā arī asinsrites un intraabdominālas infekcijas.
Neraugoties uz nelielu samazinājumu 2020. gadā, infekciju skaits pieaug
Šajā diagrammā ir atspoguļots tādu infekciju aplēstais skaits ES un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), ko izraisījušas baktērijas, kuras ir rezistentas pret antibiotikām.
Līniju diagramma, kurā par laikposmu no 2016. līdz 2020. gadam ir attēlots tādu infekciju skaits ES un EEZ, ko izraisījušas baktērijas, kuras ir rezistentas pret antibiotikām.
Laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam infekciju skaits pieaug katru gadu, proti, 2016. gadā tika konstatētas 685 433 infekcijas, savukārt 2019. gadā – 865 767. 2020. gadā inficēšanās gadījumu skaits ir mazāks (801 517), un tas, iespējams, ir saistīts ar izmaiņām uzraudzībā vai veselības aprūpes praksē Covid-19 pandēmijas laikā un ar pasākumiem, kas veikti, lai kontrolētu vīrusa izplatīšanos.
Saskaņā ar ESAO datiem 70 % infekciju rodas veselības aprūpes iestādēs. AMR rada risku operācijām, transplantātiem, intensīvajai aprūpei un tādu cilvēku veselībai, kuriem ir novājināta imūnsistēma, piemēram, vēža pacientiem, kuriem vienkārša infekcija var izraisīt nāvi.
Visneaizsargātākās grupas ir bērni vecumā līdz 12 mēnešiem un pieaugušie, kas vecāki par 70 gadiem. Turklāt vīriešiem ir lielāka iespēja iegūt rezistentas infekcijas nekā sievietēm.
2. Eiropā 2020. gadā katru dienu no AMR nomira 100 cilvēki
Dažas infekcijas, kas iepriekš bija ārstējamas, ir kļuvis grūti vai pat neiespējami izārstēt. Ja AMR turpinās attīstīties, nelielas grieztas brūces un nelielas infekcijas un operācijas var kļūt par dzīvībai bīstamām.
Pret zālēm rezistentu infekciju rezultātā katru gadu mirst 35 000 cilvēku
Šajā diagrammā ir atspoguļots tādu nāves gadījumu aplēstais skaits ES un EEZ, ko izraisījusi inficēšanās ar baktērijām, kuras ir rezistentas pret antibiotikām.
Laukumu diagramma, kurā par laikposmu no 2016. līdz 2020. gadam ir attēlots tādu nāves gadījumu skaits ES un EEZ, ko izraisījusi inficēšanās ar baktērijām, kuras ir rezistentas pret antibiotikām. Laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam nāves gadījumu skaits pieaug katru gadu, proti, 2016. gadā tika konstatēti 30 730 nāves gadījumi, savukārt 2019. gadā – 38 710.
2020. gadā nāves gadījumu skaits samazinās līdz 35 813. Skaitlis 35 813 ir aptuveni 13 kruīza kuģu pasažieru skaits.
Visaugstākie mirstības rādītāji bija Grieķijā un Itālijā
Šajā diagrammā redzams aplēstais AMR izraisīto nāves gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku (sadalījumā pa valstīm 2020. gadā).
Joslu diagramma, kurā attēlots rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem izraisīto nāves gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku ES un EEZ valstīs.
Diagrammā redzams, ka Grieķija ir valsts ar visaugstāko mirstības rādītāju – 20 nāves gadījumi uz 100 000 cilvēku, un tai seko Itālija – 19 nāves gadījumi uz 100 000 cilvēku.
Norvēģija un Nīderlande ir valstis ar viszemāko mirstības rādītāju – abās valstīs ir konstatēti 2 nāves gadījumi uz 100 000 cilvēku.
ES vidējais rādītājs ir 6 nāves gadījumi uz 100 000 cilvēku.
3. AMR ir sastopama dzīvniekos, pārtikā, augos un vidē
Antimikrobiālos līdzekļus izmanto arī lauksaimniecības dzīvnieku, akvakultūras organismu un dzīvnieku ārstēšanai. Tie nonāk vidē arī ar cilvēku un dzīvnieku urīnu un ekskrementiem, zāļu neatbilstīgas likvidēšanas rezultātā un tāpēc, ka lauksaimniecībā tiek izmantoti kontaminēti kūtsmēsli. Tā rezultātā atliekas ir sastopamas arī augsnē, ūdenī un augos, palielinot vēl lielāka piesārņojuma risku.
Antibiotiku patēriņš cilvēkiem šobrīd ir lielāks nekā produktīvajiem dzīvniekiem
Nākamajā diagrammā redzams antimikrobiālo līdzekļu patēriņš lauksaimniecības dzīvniekiem salīdzinājumā ar cilvēkiem. Antibiotiku lietošana produktīvajiem dzīvniekiem samazinās.
Līniju diagramma, kurā attēlots antimikrobiālo līdzekļu patēriņš lauksaimniecības dzīvniekiem salīdzinājumā ar cilvēkiem.
Antibiotiku lietošana produktīvajiem dzīvniekiem samazinās no 154,7 mg aktīvās antimikrobiālās vielas uz vienu kilogramu biomasas 2014. gadā līdz 104,8 mg 2018. gadā, savukārt lietošana cilvēkiem pieaug no 125,3 mg 2014. gadā līdz 131,7 mg 2018. gadā.
Lai gan antimikrobiālo līdzekļu apjoms, ko patērē dzīvnieki, samazinās, nepareiza lietošana joprojām apdraud gan dzīvniekus, gan cilvēkus, jo dzīvnieki var pārnest rezistentas baktērijas uz cilvēkiem tiešā saskarē vai caur pārtikas ķēdi.
4. Cīņa pret rezistentām baktērijām ir saistīta ar ievērojamām veselības aprūpes izmaksām
Tiek lēsts, ka izmaksas, kuras AMR rada veselības aprūpes sistēmām Eiropā, ir 1,1 miljards EUR gadā.
Ja infekcija nereaģē uz pirmās kārtas ārstēšanu ar antimikrobiāliem līdzekļiem (kas pacientam ir visefektīvākā un drošākā ārstēšanas iespēja), veselības aprūpes speciālisti izmanto dārgākas alternatīvas, piemēram, otrās un trešās kārtas zāles (pēdējās pieejamās ārstēšanas iespējas). Komplikāciju vai ilgākas slimības vai ārstēšanas dēļ dažkārt ir nepieciešams ilgāk uzturēties slimnīcā, kas ietver arī attiecīgas izmaksas.
Pieaug rezistence pret galējās iespējas antibiotikām
Šajā diagrammā redzams, ka mikrobu rezistence pret otrās un trešās kārtas antibiotikām, kuras lieto, ja baktērijas ir rezistentas pret izplatītākajām antibiotikām, ir augsta, un tiek prognozēts, ka ES/EEZ valstīs tā turpinās pieaugt. Eksperti uzskata – ja netiks veikti efektīvi pasākumi, AMR radīs ievērojamu veselības un ekonomisko slogu.
Līniju diagramma, kurā attēlota mikrobu rezistence pret pirmās, otrās un trešās kārtas antibiotikām; tiek prognozēts, ka rezistence pret pirmās kārtas antibiotikām 2050. gadā būs samazinājusies par 11 % salīdzinājumā ar 2005. gadu, kā arī tiek prognozēts, ka rezistence pret otrās un trešās kārtas antibiotikām līdz 2050. gadam palielināsies attiecīgi par 72 % un 119 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.
5. AMR nodara kaitējumu ekonomikai
Ilgstošas slimības un mirstība tieši ietekmē mūsu ekonomiku. AMR var arī traucēt tirdzniecībai ar lauksaimniecības dzīvniekiem un lopkopības produktiem, jo tā ietekmē dzīvnieku veselību un labturību un – attiecīgi – to produktivitāti.
Lielāka rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem nozīmē lielāku ietekmi uz globālo IKP
Šajā diagrammā ir attēloti iespējamie ekonomiskie zaudējumi, kas izriet no AMR ietekmes uz darba ņēmēju veselību un dzīvnieku veselību, ja netiks veikti efektīvi pasākumi.
Līniju diagramma, kurā attēloti iespējamie ekonomiskie zaudējumi, kas izriet no rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem ietekmes uz darba ņēmēju veselību un dzīvnieku veselību, ja netiks veikti efektīvi pasākumi.
Optimistiskā, proti, zemas rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem, scenārija gadījumā tiek prognozēts, ka ekonomiskais slogs būs ievērojams un globālais IKP kritums 2050. gadā – 1,1 %.
Pesimistiskā, proti, augstas rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem, scenārija gadījumā tiek prognozēts, ka ekonomiskās izmaksas būs ļoti lielas un globālais IKP kritums 2050. gadā – 3,8 %.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 29. augusts