"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Konkurētspējas padome, 2020. gada 27. un 28. februāris
Galvenie rezultāti
Pētniecība un inovācija, 28. februāris
EIT stratēģiskā inovāciju programma
Padome pieņēma daļēju vispārēju pieeju par pielikumu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģiskajai inovāciju programmai (SIP).
Šī vienošanās ministru līmenī ir būtisks pagrieziena punkts, kas ļauj sākt arī starpiestāžu līmeņa viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu par EIT pakotni.
Blaženka Divjaka, Horvātijas zinātnes un izglītības ministre
SIP pielikumā ir noteiktas EIT prioritārās jomas un stratēģija 2021.–2027. gadam. Tajā ir definēti EIT mērķi, pamatdarbības, darbības režīms, gaidāmie rezultāti un vajadzīgie resursi. Tā arī nodrošina vajadzīgo EIT saskaņotību ar nākamo ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa" 2021.–2027. gadam, un ir sagaidāms, ka tā veicinās sinerģijas ar citām ES programmām.
Stratēģiska pieeja starptautiskai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā
Pamatojoties uz prezidentvalsts piezīmi, ministri apmainījās viedokļiem par ES stratēģiju attiecībā uz starptautisko sadarbību pētniecības un inovācijas jomā.
Šajā saistībā ministri atzina, ka starptautiskā sadarbība ir svarīga, lai pēc iespējas vairāk palielinātu pētniecības un inovācijas spēju Eiropas Savienībā. Tomēr vairāki ministri uzsvēra, ka sadarbības nolīgumiem jāatbilst savstarpības, pievienotās vērtības un ES vērtību ievērošanas nosacījumiem. Plašu atbalstu guva diferencēta pieeja, kas nodrošina atlīdzību tām valstīm, kuras vēlas sadarboties savstarpējo stratēģisko interešu jomās.
Turklāt ministri uzsvēra, ka vairāk jāiegulda pētniecībā un inovācijā, lai piesaistītu talantīgus pētniekus no trešām valstīm, kā arī ieinteresētu ES pētniekus palikt Eiropas Savienībā.
Zinātnei nepastāv robežas. Lai arī turpmāk saglabātu izcilību, mūsu pētniekiem ir vajadzīga iespēja piekļūt starptautiskām pētniecības struktūrām un sadarboties ar kolēģiem trešās valstīs. ES joprojām ir atvērta savstarpēji izdevīgiem sadarbības nolīgumiem pētniecības un inovācijas jomā ar mūsu galvenajiem partneriem pasaulē.
Blaženka Divjaka, Horvātijas zinātnes un izglītības ministre
Eiropas zaļais kurss – pārkārtošanās uz klimatneitrālu un aprites ekonomikas ES rūpniecību
Pamatojoties uz prezidentvalsts piezīmi, ministri apmainījās viedokļiem par vispiemērotākajiem politikas virzieniem, kas vajadzīgi, lai:
atbalstītu rūpniecības ieguldījumu centienos 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti,
samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku un,
izmantojot digitalizāciju, atvieglotu un paātrinātu pārkārtošanos uz aprites ekonomiku.
Mums ir jānodrošina, ka pārkārtošanās uz klimatneitrālu ES rūpniecību notiek taisnīgi, iekļaujoši un ilgtspējīgi. Mūsu lielākais uzdevums būs izaicinājumus pārvērst iespējās. Mūsu šodienas diskusijas liecina, ka mēs esam apņēmības pilni saglabāt mūsu rūpniecības konkurētspēju, vienlaikus sasniedzot Eiropas zaļajā kursā izvirzītos klimata mērķus.
Darko Horvats, Horvātijas ekonomikas, uzņēmējdarbības un mazo uzņēmumu ministrs
Eiropas zaļo kursu Komisija ierosināja 2019. gada decembrī kā jauno ES izaugsmes stratēģiju. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku. Tajā ir ierosināti vairāki pasākumi un politikas virzieni, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos, palielināt ES ekonomikas konkurētspēju, uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti un aizsargāt vidi. Eiropadome 2019. gada decembrī apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES.
Secinājumi par labāku regulējumu "Konkurētspējas un ilgtspējīgas, iekļaujošas izaugsmes nodrošināšana"
Padome pieņēma secinājumus saistībā ar labāka regulējuma programmu. Šajos secinājumos uzmanība ir pievērsta ietekmes novērtējumu kvalitātei, nepieciešamībai politikas veidotājiem ņemt vērā konkrētas mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un mikrouzņēmumu intereses, kā arī uzlabot metodes, ar kurām pārbauda, vai esošie ES tiesību akti joprojām atbilst paredzētajam mērķim. Labākam regulējumam ir svarīga nozīme konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ES ekonomikas nodrošināšanā. Tas nodrošina uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu un politikas virzienus, kas atbilst paredzētajam mērķim.
Eiropas pusgads – ziņojums par vienotā tirgus darbības rezultātiem
Pamatojoties uz prezidentvalsts piezīmi, Padomē notika viedokļu apmaiņa par konstatējumiem Komisijas sagatavotajā ziņojumā par vienotā tirgus darbības rezultātiem.
Ministri kopumā piekrita, ka ir vajadzīga holistiska pieeja attiecībā uz vienotā tirgus integrāciju, vienlaikus koncentrējoties uz konkrētām jomām ar neizmantotu potenciālu, piemēram, pakalpojumiem. Vienotā tirgus noteikumu labāka īstenošana un izpilde, kā arī turpmāka standartizācija, saskaņošana un savstarpēja atzīšana joprojām ir galvenie instrumenti, lai maksimāli palielinātu vienotā tirgus sniegtos ieguvumus.
2019. gada ziņojumā par vienotā tirgus darbības rezultātiem ir novērtēts ES vienotā tirgus ekonomiskais sniegums un uzsvērtas jomas, kurās dalībvalstīm ir jāveic strukturālas reformas, lai optimizētu šo sniegumu. Tas attiecas uz precēm, pakalpojumiem, enerģētiku, digitalizāciju, publisko iepirkumu un kapitāla tirgu integrāciju. Tas papildina Komisijas 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kurā ir izklāstītas politikas prioritātes, kas vērstas uz konkurētspējīgu ilgtspēju, un kura iezīmē 2020. gada Eiropas pusgada sākumu.
Komisija iepazīstināja Padomi ar savu pirmo novērtējumu par Covid-19 uzliesmojuma iespējamo ietekmi uz ES rūpniecību. Komisija vērsa dalībvalstu uzmanību uz to, cik svarīgi ir apmainīties ar visu būtisko informāciju un koordinēt visus ES līmenī veiktos pasākumus.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
c) Konstatējumi apsekojumā par šķēršļiem vienotajā tirgū Čehijas uzņēmumiem un secinājumi no starptautiskās konferences "ES vienotais tirgus no MVU perspektīvas" (Prāga, 2020. gada 16. janvāris)
– Čehijas delegācijas sniegta informācija
Čehijas delegācija vērsa Padomes uzmanību uz minētā apsekojuma konstatējumiem un minētajā konferencē gūtajiem secinājumiem. Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas veiktā apsekojuma galvenais mērķis bija izanalizēt, kā Čehijas uzņēmēji pārvar atsevišķus šķēršļus tirdzniecībai vienotajā tirgū. Savukārt konferences mērķis bija informēt uzņēmējus par uzņēmējdarbības iespējām vienotajā tirgū.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Lietuvas delegācija ziņoja Padomei par konstatējumiem, kas gūti apsekojumā par šķēršļiem, ar kuriem Lietuvas uzņēmumi saskaras vienotajā tirgū, paplašinot savu pārrobežu darbību. Lietuvas valdība apsekojumu uzsāka 2019. gada novembrī, un tas tika pabeigts 2019. gada 31. decembrī. Tika atzīmēts, ka 2020. gada 13. martā Viļņā notiks turpmāks ar šo jautājumu saistīts augsta līmeņa pasākums, lai ar uzņēmēju pārstāvjiem apspriestu šos konstatējumus un izpētītu iespējamos risinājumus.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Šī vienošanās ministru līmenī ir būtisks pagrieziena punkts, kas ļauj sākt arī starpiestāžu līmeņa viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu par EIT pakotni.
Mums ir jānodrošina, ka pārkārtošanās uz klimatneitrālu ES rūpniecību notiek taisnīgi, iekļaujoši un ilgtspējīgi. Mūsu lielākais uzdevums būs izaicinājumus pārvērst iespējās. Mūsu šodienas diskusijas liecina, ka mēs esam apņēmības pilni saglabāt mūsu rūpniecības konkurētspēju, vienlaikus sasniedzot Eiropas zaļajā kursā izvirzītos klimata mērķus.
