"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
ES dalībvalstu vides ministri apstiprināja secinājumus “Eiropas vide 2030. gadā – apritīgākas un noturīgākas Eiropas veidošana”.
Pamatojoties uz 8. vides rīcības programmas (8. VRP) 2024. gada vidusposma pārskatu un jaunāko Eiropas Vides aģentūras publicēto ziņojumu par vides stāvokli Eiropā, ministri uzsvēra steidzamo nepieciešamību veicināt gan klimatnoturību, gan pāreju uz aprites ekonomiku, atzīstot abu jautājumu savstarpējo saistību tādu klimata un vides izaicinājumu risināšanā kā piesārņojums, biodaudzveidības zudums un resursu trūkums.
Laikā, ko iezīmē neatliekamas drošības un aizsardzības programmas, ir atkārtoti jāapstiprina vides aizsardzības nepieciešamība un tās ieguldījums ES noturības palielināšanā. Nav šaubu, ka klimatnoturība ir viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem. Plūdi un/vai krasta erozija tieši skar miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un tas prasa kolektīvu rīcību visā ES. Pāreja uz aprites ekonomiku ir vēl viens liels izaicinājums, ar ko saskaras ES. Mums ir jāstiprina otrreizējo izejmateriālu tirgus, jāpalielina tiešsaistes platformu uzraudzība un jāaizsargā ES no trešo valstu negodīgas konkurences.
Ministri arī apmainījās viedokļiem par ES Bioekonomikas stratēģiju, ar ko nesen iepazīstināja Eiropas Komisija. “Bioekonomika” nozīmē sauszemes un jūras atjaunīgo bioloģisko resursu (biomasas), piemēram, kultūraugu, meža produktu, zivju, dzīvnieku un mikroorganismu, izmantošanu pārtikas, materiālu un enerģijas ražošanā.
Bioekonomika, kuras vērtība 2023. gadā sasniedza līdz pat 2,7 triljoniem EUR un kas nodrošina darbavietas vairāk nekā 17 miljoniem cilvēku visā ES, ir būtisks faktors Eiropas pārejai uz tīru un konkurētspējīgu ekonomiku un tās stratēģiskajai autonomijai. Stratēģijas mērķis ir atraisīt bioekonomikas potenciālu, izmantojot sauszemes un jūras atjaunīgos bioloģiskos resursus, izvēršot biobāzētu inovāciju un samazinot atkarību no fosilā kurināmā importa.
Ņemot vērā pieaugošus izaicinājumus, piemēram, klimata pārmaiņas, resursu noplicināšanu un aizvien lielāko globālo konkurenci, ES ir steidzami jāpaātrina pāreja uz ilgtspējīgu, inovatīvu un aprites bioekonomiku. Tagad ir ārkārtīgi svarīgi Komisijas bioekonomikas stratēģiju pārvērst reālā rīcībā uz vietas, lai īstenotu redzējumu par konkurētspējīgas, noturīgas un ilgtspējīgas bioekonomikas izveidi ES līdz 2040. gadam.
Jepe Brūss, Dānijas zaļās pārkārtošanās ministrs
Ministri atzinīgi novērtēja stratēģiju kā savlaicīgu un visaptverošu satvaru, kura mērķis ir stiprināt ES resursu efektīvu izmantošanu, atbalstīt izvēršanu un pāreju uz ilgtspējīgu bioekonomiku, vienlaikus veicinot klimatneitralitāti,izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu radīšanu, tostarp lauku un piekrastes apvidos.
Ministri uzsvēra, ka ir jānodrošina ilgtspējīga biomasas ieguve un pieejamība ilgtermiņā, ņemot vērā ekosistēmu veselību, biodaudzveidību un konkurējošu izmantošanu, kā arī to, cik svarīgi ir saglabāt ES stratēģisko autonomiju. Ministri arī uzsvēra, cik svarīgi ir mobilizēt vietējās vērtības ķēdes un nodrošināt, ka bioekonomika sniedz taustāmus ieguvumus vietējām kopienām, vienlaikus aicinot panākt ciešāku koordināciju starp politikas jomām un pārvaldības līmeņiem un veidot globālas partnerības.
Tika apspriesta arī vienlīdzīga un pietiekama piekļuve finansēšanas iespējām un tehnoloģiskajām inovācijām visās ES dalībvalstīs. Papildus tam ministri pievērsās nepieciešamībai pēc efektīvas īstenošanas, kas atbalstītu stratēģijas vērienīgos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārmērīgiem administratīviem šķēršļiem, jo īpaši maziem un vidējiem ekonomikas dalībniekiem.
ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 30. konference (COP 30) (Belena, Brazīlija, 10.–21. novembris);
Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Pušu 8. sanāksme (MOP 8) (Ženēva, Šveice, 17.–21. novembris);
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām Pušu 20. konference (CITES COP 20) (Samarkanda, Uzbekistāna, 24. novembris–5. decembris);
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ministri arī uzklausīja Komisijas sniegto informāciju par to, kāds progress panākts, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros īstenojot ES misijas attiecībā uz klimatneitrālām un viedām pilsētām un uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Vides komisāre Jesika Rūsvala (Jessika Roswall) iepazīstināja ar savu gada ziņojumu par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi. Šajā sakarā Komisija arī iepazīstināja ar jaunāko vides vienkāršošanas paketi.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Polija informēja ministrus par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) un to, kā tas var ietekmēt tehnisku, nekomerciālu elektroenerģijas importu no Ukrainas uz ES dalībvalstīm.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Austrija sniedza informāciju par litija bateriju radīto apdraudējumu un ES mēroga bateriju depozīta sistēmas ieviešanas lietderību un iespējamajiem ieguvumiem.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ministri arī uzklausīja Francijas un citu dalībvalstu sniegto informāciju par steidzamo nepieciešamību rīkoties Eiropas līmenī saistībā ar īpaši ātrās modes ietekmi uz vidi un ekonomiku.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
