"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Vides ministri apsprieda progresu saistībā ar grozījumiem regulā par CO2 emisijas standartiem vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem, dabas kā ekonomiskā aktīva nozīmi un turpmāko virzību saistībā ar ūdensresursu noturības stratēģiju un REACH regulu.
Prezidentvalsts Kipra, vadoties pēc savas devīzes “Autonoma Savienība. Atvērta pasaulei”, ir panākusi reālu progresu ES klimata un vides programmas īstenošanā, mērķu vērienīgumu līdzsvarojot ar konkurētspēju, stiprinot ES spēju efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem vides jomā un vienlaikus stiprinot tās globālo līderību svarīgos starptautiskajos procesos. Plaukstoša ekonomika, vides pārvaldība un klimatneitralitāte ir savstarpēji papildinoši pīlāri, kas ir būtiski, lai veidotu pārticīgu nākotni visiem eiropiešiem.
Marija Panajotu, Kipras Republikas lauksaimniecības, lauku attīstības un vides ministre
CO2 emisijas standarti vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem
Ministri apsprieda priekšlikumu regulai, ar ko groza noteikumus par CO2 emisijas standartiem jauniem vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem. Padome izvērtēja progresu, kas Kipras prezidentūras laikā panākts sarunās Padomē, tostarp labo progresu attiecībā uz noteikumiem par transportlīdzekļu marķēšanu. Šie noteikumi uzliks izplatītājiem pienākumu sniegt patērētājiem informāciju, jo īpaši par CO2 emisijām, degvielas un elektroenerģijas patēriņu un sniedzamību elektriskā režīmā.
Ministri savos komentāros koncentrējās uz šādiem galvenajiem neatrisinātajiem jautājumiem priekšlikumā: ierosinātie emisiju samazināšanas mērķrādītāji 2030. un 2035. gadam un jaunās elastības iespējas, kas ieviestas ražotājiem, lai tādējādi palīdzētu autobūves nozarei īstenot pāreju uz tīru enerģiju, arī superkredīti maziem elektrotransportlīdzekļiem, kas ražoti ES, kredīti ES ražotam mazoglekļa tēraudam un degvielu kredīti, tostarp – plašākā nozīmē – atjaunīgo degvielu nozīme.
Priekšlikums pārskatīt CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem un autofurgoniem tika iesniegts kā daļa no autobūves tiesību aktu kopuma, kas ietver arī priekšlikumu par tīriem uzņēmumu transportlīdzekļiem un priekšlikumus vienkāršot autobūves tiesību aktus (autobūves nozares “omnibus” pakete).
Ūdensresursu noturības stratēģija – vienu gadu vēlāk
Padome izvērtēja progresu, kas panākts saistībā ar ūdensresursu noturības stratēģiju, kuru Komisija pieņēma 2025. gada 4. jūnijā. Stratēģijas mērķis ir risināt pieaugošās problēmas, ko rada ūdens trūkums, sausums un plūdi visā Eiropā un ko vēl vairāk saasina klimata pārmaiņas. 2022. gadā Eiropa piedzīvoja vislielāko sausumu 500 gadu laikā, kas ietekmēja vairāk nekā 40 % kontinenta.
Vides ministri apmainījās ar informāciju par pēdējā gada laikā pieredzētajām problēmām un gūto pieredzi – jo īpaši attiecībā uz ūdensefektivitātes veicināšanu. Raugoties nākotnē, viņi apsprieda arī ūdensapgādes nozarei paredzētus digitālos risinājumus un veidus, kā piesaistīt lielākas privātās investīcijas un labāk izmantot inovatīvus finansēšanas instrumentus.
Ministri apsprieda biodaudzveidības zuduma riskus, kas saistīti ar uzņēmumiem, konkurētspēju un ekonomiku, un to, kā šos riskus pārvaldīt. Viņi atzina, ka biodaudzveidības zudums ir ne tikai ekosistēmu krīze, bet arī tiešs drauds ekonomiskajai labklājībai, konkurētspējai un noturībai. Lai nodrošinātu resursus, piegādes ķēdes un infrastruktūru, uzņēmumiem būs jāattīstās dabas sniegto iespēju robežās, nevis uz tās rēķina.
Konkrētāk, Padome izskatīja veidus, kā atraisīt ekosistēmu pakalpojumu potenciālu un stimulēt pārkārtošanos uz dabai labvēlīgu ekonomiku, tostarp paredzamu un izmērāmu finansējumu un dabas kredītu izmantošanu kā mehānismu, lai atalgotu dabas pārvaldību.
ES ķimikāliju politika: REACH tiesību akta nākotne
Ministri apmainījās viedokļiem par REACH regulas nākotni. Šis tiesību akts attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu un nodrošina augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.
Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā novērst atbilstības trūkumu un stiprināt izpildi, jo īpaši attiecībā uz ķīmiskajām vielām, kas importētas no trešām valstīm, un pārdošanu tiešsaistē. Tā kā regula netika pilnībā pārskatīta, ministri apsprieda veidus, kā modernizēt un vienkāršot spēkā esošos noteikumus, vienlaikus nodrošinot skaidrību un noteiktību operatoriem un iestādēm, arī izmantojot sekundāros tiesību aktus.
Gatavojoties COP31 un pirms pienākumu nodošanas nākamajai prezidentvalstij Īrijai, prezidentvalsts Kipra izvērtēja darbības, kas veiktas, lai stiprinātu ES nostāju sarunās, kas norisinās starptautiskajās klimata sanāksmēs.
Šīs darbības ietver pirmā ES COP daudzgadu redzējuma izstrādi, agrīnu diskusiju sākšanu par COP31 prioritātēm, koordinācijas un klimata diplomātijas stiprināšanu un starpnozaru sadarbības un informācijas apmaiņas uzlabošanu, lai ES pieeju pielāgotu mainīgajai ģeopolitiskajai realitātei.
Dalībvalstis atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir saglabāt Eiropas Savienības vienotību un nodrošināt koordinētu reakciju, lai aizsargātu gan procesa integritāti, gan visas Savienības intereses.
Prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu 15. konferenci, kas notika Brazīlijā 2026. gada martā.
Komisija sniedza informāciju par gaidāmo ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos Pušu 17. konferenci (UNCCD COP 17).
Austrija, Itālija, Luksemburga un Spānija iepazīstināja ar rezultātiem, kas panākti LIFE regulas īstenošanā 34 gadu laikā, un turpmākajām perspektīvām.
Čehijas Republika, Bulgārija, Itālija, Latvija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija uzsvēra ar Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regulas īstenošanu saistītās problēmas.
Itālija, Bulgārija un Čehijas Republika informēja ministrus par augstsprieguma komutācijas aparatūru un rīcību, kas vajadzīga, lai veidotu spēcīgu un drošu Eiropas elektrotīklu.
Nīderlande izvirzīja jautājumu par globālās izsvēršanas īstenošanu, iepazīstinot ar pirmās konferences “Virzība prom no fosilajām degvielām” rezultātiem un turpmākajiem pasākumiem.
Horvātija sniedza informāciju par MED9 vides ministru sanāksmi (Šibenika, Horvātija, 2026. gada 18.– 19. maijs), kurā galvenā uzmanība bija pievērsta ūdensapgādes noturībai un jūras vides aizsardzībai.
