"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
ES dalībvalstu vides un klimata ministri apstiprināja Padomes secinājumus par gatavošanos ANO 2025. gada Klimata pārmaiņu konferencei (COP30), kas no 2025. gada 10. līdz 21. novembrim notiks Belenā, Brazīlijā. Secinājumi kalpos par ES vispārējo nostāju sarunās COP30.
Šā gada COP atzīmē Parīzes nolīguma desmito gadadienu. Paredzams, ka pirms COP30 puses darīs zināmas savas jaunās saistības klimata jomā, kas parādīs, vai Parīzes nolīgumā noteiktais temperatūras ierobežojums 1,5 °C ir sasniedzams. Secinājumos Padome uzsver savu stingro atbalstu daudzpusējai sadarbībai klimata jomā un izklāsta ES prioritātes pirms COP30, uzsverot globālās klimatrīcības steidzamību.
Šodien ES rīcībā ir spēcīgs Eiropas pilnvarojums COP30. Mums jāatgriežas no Belenas ar skaidru virzību uz to, lai panāktu, ka 1,5 °C mērķrādītājs ir sasniedzams. Klimata pārmaiņas ir fakts, un mums ir jārīkojas un jāpielāgojas pēc iespējas ātrāk. Nākamais solis ir ES nacionāli noteiktais devums un Klimata akts, un mēs esam gatavi turpināt darbu pēc Eiropas valstu un valdību vadītāju stratēģiskās diskusijas.
Larss Ogords, Dānijas enerģētikas, klimata un apgādes ministrs
ES atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ierobežot globālo temperatūras kāpumu līdz 1,5 °C un aicina COP30 panākt mērķorientētu rezultātu, lai pievērstos kopīgajam vērienīguma un īstenošanas līmenim. Secinājumos arī aicināts pastiprināt pielāgošanās centienus un uzsvērts tas, cik svarīgi ir mobilizēt klimata finansējumu saskaņā ar jauno kolektīvo kvantitatīvo mērķi, ko plašs ieguldītāju loks pieņēma COP29 Baku. Tajos uzsvērts, ka līdz 2030. gadam ir jātrīskāršo atjaunīgās enerģijas jauda visā pasaulē un jādivkāršo energoefektivitātes uzlabojumu globālais vidējais gada rādītājs, vienlaikus paātrinot nulles emisiju un mazemisiju tehnoloģiju izmantošanu un pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā enerģijas ražošanas un patēriņa visā pasaulē.
Ministri arī pieņēma secinājumus par Eiropas Ūdensresursu noturības stratēģiju, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2025. gada jūnijā.
Stratēģijas mērķis ir atjaunot un aizsargāt ūdens aprites ciklu, vienlaikus veidojot ilgtspējīgu, noturīgu, konkurētspējīgu un apritīgu ūdens resursu ziņā viedu ekonomiku un nodrošinot piekļuvi drošam un cenas ziņā pieejamam ūdenim. Stratēģijā ir izklāstīts ceļš, kā ūdens resursus Eiropā padarīt noturīgus, tostarp risināt ūdens trūkuma problēmu, palielinot ūdensefektivitāti.
Eiropas ūdens un okeāna resursi ir pakļauti arvien lielākam spiedienam, ko rada piesārņojums, atkritumi un klimata pārmaiņas. Eiropa kā visstraujāk sasilstošais kontinents biežāk nekā jebkad agrāk saskaras ar sausumu, plūdiem un ūdens trūkumu. Šīs problēmas neapstājas pie valstu robežām – tās prasa spēcīgu un vienotu Eiropas rīcību. Līdz ar šodien panākto progresu saistībā ar Ūdensresursu noturības stratēģiju un Okeāna paktu mēs pastiprinām kopīgos centienus aizsargāt mūsu saldūdeni un okeānus, izmantojot koordinētāku un holistiskāku pieeju, kas nodrošina aizsardzību klimatam, biodaudzveidībai un nākamajām paaudzēm.
Magnuss Heinike, Dānijas vides un dzimumu līdztiesības ministrs
Padome savos secinājumos atzinīgi novērtēja stratēģiju, uzsverot steidzamo nepieciešamību atjaunot un aizsargāt ūdens aprites ciklu, uzlabot ūdens infrastruktūru un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi ūdenim. Ministri uzsvēra, cik svarīga ir ūdensresursu noturība visās nozarēs, inovācija, pārrobežu sadarbība un koordinācija. Viņi uzsvēra, ka ir steidzami jāpievēršas piesārņojošām vielām to rašanās vietā, lai aizsargātu Eiropas ūdeni.
Secinājumos arī uzsvērta ūdensapgādes drošības stratēģiskā nozīme ES konkurētspējā, krīžgatavībā un globālajā sadarbībā. Padome uzsvēra, ka ir būtiski nodrošināt pienācīgu un pieejamu finansējumu ūdensresursu noturības programmas īstenošanai.
Vides ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas Okeāna paktu; tā ir iniciatīva, ko Eiropas Komisija uzsākusi, lai stiprinātu ES okeānu politiku sešās prioritārās jomās, sākot ar jūras veselības atjaunošanu un zilās ekonomikas veicināšanu līdz piekrastes kopienu atbalstam un jūras drošības uzlabošanai.
Ministri uzsvēra, ka ir vajadzīga stingrāka un saskaņotāka rīcība, lai aizsargātu un atjaunotu jūras biodaudzveidību. Viņi atzinīgi novērtēja pakta holistisko pieeju, kas sasaista okeānu veselību, zilo ekonomiku un piekrastes kopienas, un uzsvēra, ka ir svarīgi saskaņot spēkā esošos ES tiesību aktus un pārvaldības satvarus.
Gaidāmā Jūras stratēģijas pamatdirektīvas pārskatīšana saņēma vispārēju atbalstu un tika atzīta par svarīgu iespēju paātrināt virzību uz laba vides stāvokļa sasniegšanu ES jūras ūdeņos. Ministri atzīmēja, ka direktīva ir jāīsteno saskaņotāk, un mudināja racionalizēt ziņošanas ciklus, lai samazinātu administratīvo slogu, kā arī nodrošināt labāku saskaņotību ar citām ES politikas jomām un integrēt klimata pārmaiņu apsvērumus. Ministri arī uzsvēra, ka ir vajadzīgs mērķorientēts finansējums, lai labāk risinātu piesārņojuma problēmu tā rašanās vietā un uzlabotu jūras teritoriju pārvaldību.
Prezidentvalsts Dānija un Eiropas Komisija informēja ministrus par trim nesen notikušām starptautiskām sanāksmēm:
ad hoc beztermiņa darba grupas par zinātnes un politikas darba grupas izveidi (SPP OEWG 3.2) atsāktā trešā sesija un tai sekojošā starpvaldību sanāksme (SPP IM) par ķimikāliju un atkritumu pareizu apsaimniekošanu
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
gaidāmo priekšlikumu paketi par jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu autotransportam un ēku degvielām un kurināmajiem (ETS2).
Kipra informēja ministrus par dažādajām iniciatīvām un rīkiem, ko tā ir izstrādājusi, lai stiprinātu aprites ekonomiku valstī un veicinātu tās īstenošanu.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Francija un Spānija arī informēja ministrus par CO2 emisiju standartiem mazas noslodzes transportlīdzekļiem, jo īpaši, uzsverot, ka ir būtiski līdz 2035. gadam turpināt virzību uz bezemisiju transportlīdzekļiem, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.
Ministri rīkoja neformālas pusdienas par gatavošanos starptautiskām vides sarunām gaidāmajā ANO Vides asamblejas septītajā sesijā (UNEA-7) 2025. gada decembrī Nairobi, Kenijā, un Starpvaldību sarunu komitejas procesam par plastmasas piesārņojumu.
Sanāksmju dosjē
Sagatavošanās dokumenti
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
