"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
CO2 emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem
Padome rīkoja politikas debates par grozījumiem regulā par CO2 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem.
Klimatneitralitātei un konkurētspējai ir jāiet roku rokā. Labākais veids, kā atbalstīt autobūves nozari Eiropā un miljoniem darbvietu, kas no tās ir atkarīgas, ir veicināt inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus virzībā uz tīru mobilitāti. Pateicoties šodienas konstruktīvajai diskusijai, prezidentvalsts Kipra intensīvi strādās, lai virzītu uz priekšu darbu pie šīs svarīgās likumdošanas prioritātes.
Aleksis Vafeadis, Kipras Republikas transporta, sakaru un būvdarbu ministrs
Lai varētu elastīgāk atbalstīt pāreju uz tīru mobilitāti, ar Komisijas priekšlikumu ražotājiem tiek paredzēts lielāks skaitstehnoloģisko iespēju savu mērķrādītāju sasniegšanai. Ar to samazina 2035. gada izpūtēja emisiju samazināšanas mērķrādītāju no 100 % līdz 90 %; atlikušos 10 % var kompensēt ar kredītiem, kas paredzēti alternatīvām ilgtspējīgām degvielām un ES ražota mazoglekļa tērauda izmantošanai. Priekšlikumā ir arī paredzēti stimuli (līdz 2034. gadam) CO2 kredītu (“superkredītu”) veidā tiem ražotājiem, kas laiž tirgū ES ražotus mazus elektrotransportlīdzekļus.
Ministri galveno uzmanību pievērsa 2035. gada mērķrādītājiem un ieviestajām elastības iespējām saistībā ar ES klimata mērķrādītāju sasniegšanu, tehnoloģiskās neitralitātes uzlabošanu un autobūves nozares konkurētspējas nodrošināšanu.
Ministri apsprieda dekarbonizācijas centienus klimata jomā pēc 2030. gada. Pēc tam, kad nesen tika noteikts saistošs ES mēroga klimata mērķrādītājs 2040. gadam, paredzams, ka Komisija šā gada otrajā pusē ierosinās tiesību aktu priekšlikumu kopumu nolūkā atbalstīt ES valstis, Eiropas rūpniecību un iedzīvotājus šā mērķrādītāja sasniegšanā.
Ņemot vērā gaidāmo klimata tiesību aktu kopumu laikposmam pēc 2030. gada, ministri galveno uzmanību pievērsa šādiem jautājumiem:
– kā atbalstīt investīcijas, vienlaikus nodrošinot, ka līdz 2040. gadam tiek īstenota taisnīga pāreja uz tīru enerģiju;
– kā izmantot elastību starp nozarēm un nozarēs, lai klimata mērķrādītājus sasniegtu izmaksu ziņā lietderīgā veidā;
– kā starptautiskie kredīti būtu jāintegrē klimata satvarā laikposmam pēc 2030. gada.
Padome apstiprināja secinājumus par ES bioekonomikas stratēģiju. Bioekonomika nozīmē atjaunīgo bioloģisko resursu, piemēram, augu, dzīvnieku un mikroorganismu, izmantošanu pārtikas, enerģijas un rūpniecības preču ražošanā.
Padomes secinājumos ir atzinīgi novērtēta bioekonomikas stratēģija, atzīstot bioekonomikas ieguldījuma lielo potenciālu aizstāt fosilos materiālus un produktus, radīt darbvietas un vadīt globālo pāreju uz tīrām nozarēm.
Secinājumos ir sniegtas arī politiskas norādes stratēģijas virzīšanai uz priekšu, galveno uzmanību pievēršot konkurētspējai, inovācijai un investīcijām, lai nodrošinātu biobāzētu risinājumu pāreju no laboratorijas uz ieviešanu, vienlaikus aizsargājot vidi un pārtikas un uztura nodrošinājumu.
Vides ministri apsvēra to, kā uzlabot ES stratēģisko sadarbību un stiprināt ES pozīciju globālajās sarunās par vidi mainīgajā ģeopolitiskajā vidē, tostarp, izmantojot tādus līdzekļus un rīkus kā zinātnes virzīta diplomātija, rādot piemēru ar stabilu īstenošanu Eiropas Savienībā, veidojot koalīcijas un nodrošinot labāku iekšējo koordināciju un ES resursu stratēģisku izmantošanu.
Neformālas pusdienas par starptautiskajām sarunām klimata jomā
Pusdienu laikā ministri apsprieda turpmāko virzību starptautiskajās sarunās par klimatu, tādējādi turpinot ministru viedokļu apmaiņu, kas tika aizsākta februāra sākumā Kiprā notikušajā neformālajā Padomes sanāksmē.
Šajā sakarā viņi sāka būtisku gatavošanos nākamajai pušu konferencei (COP), kas notiks novembrī; tas ir pirmais solis ceļā uz to, lai noteiktu ES galvenās prioritātes, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un stabilu klimata zinātni, un galveno uzmanību pievērstu informatīviem pasākumiem. Šo procesu, ko uzsāka un koordinēja prezidentvalsts Kipra, virzīs uz priekšu nākamā prezidentvalsts Īrija.
Sanāksmes laikā ministri tika informēti arī par šādiem tematiem:
Prezidentvalsts Kipra un Komisija ziņoja par Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā 12. plenārsēdi (IPBES-12), kas 2026. gada 3.–8. februārī notika Mančestrā (Apvienotā Karaliste).
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Austrija, Čehija, Francija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovākija un Ungārija informēja ministrus par ZIZIMM regulas īstenošanu Eiropas Savienībā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Beļģija, Čehija, Francija, Īrija, Latvija un Slovākija, ko atbalstīja Luksemburga, sniedza informāciju par atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu, kā arī par aicinājumu vides “Omnibus” ietvaros īstenot visaptverošu starpnozaru pieeju.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Francija ziņoja par “Mercator Ocean” pārveidi par starpvaldību organizāciju, aicinot dalībvalstis ātri parakstīt starpvaldību organizācijas konstitutīvo konvenciju.
