"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome, 2023. gada 13. un 14. marts
Galvenie rezultāti
Nodarbinātība un sociālā politika, 13. marts
Viens gads kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākšanas
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir licis miljoniem cilvēku šķērsot Eiropas robežas. Gandrīz 4 miljoni ukraiņu ir reģistrējušies pagaidu aizsardzībai ES. Personām, kas reģistrētas saskaņā ar šo pagaidu aizsardzības mehānismu, ir automātiska piekļuve mājokļiem, sociālajai un medicīniskajai palīdzībai, bērnu izglītībai, kā arī piekļuve darba tirgum.
Sākoties kara otrajam gadam, daudzi, kas meklē patvērumu ES, cenšas savu dzīvi atjaunot uzņēmējvalstī, un darba atrašana ir svarīgs solis ceļā uz integrāciju. Bet tas ir arī sarežģīts uzdevums, jo pastāv valodu barjeras un prasmju atzīšana, un piekļuve bērnu aprūpei nav pietiekama.
Ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par nodarbinātības un sociālo situāciju ES, īpašu uzmanību pievēršot no Ukrainas uz laiku pārvietoto personu situācijai darba tirgū.
Daudzi ministri uzsvēra, ka Krievijas agresijas kara ietekme uz Eiropas darba tirgiem nav īpaši liela un ka, ja darba devējiem ir problēmas, tad tās ir darbaspēka un prasmju trūkuma dēļ. Attiecībā uz to Ukrainas iedzīvotāju integrāciju, kuri bēg no kara, daudzi ministri atzinīgi novērtēja viņu vēlmi atrast darbu, kā arī atzinīgi novērtēja ES uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājus par viņu centieniem palīdzēt ukraiņiem, kas tagad dzīvo ES.
Attiecībā uz slēdzienu, ka daudzi ukraiņi ir atraduši darbu zem viņu faktiskā prasmju līmeņa, tika uzsvērts, cik svarīgi ir novērst valodas barjeru un pastiprināt kvalifikāciju atzīšanu. Sociālā politika un labklājības pabalsti tika ierosināti kā nepieciešamie instrumenti, lai mazinātu kara ietekmi uz eiropiešiem – daudzus no tiem ietekmē inflācija un augstas enerģijas cenas.
Ukrainas tauta ļoti cieš no nežēlīgā Krievijas agresijas kara. ES, tās pilsoņi un dalībvalstis ir veikušas vēl nepieredzētus pasākumus, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem atrast darbu, piekļūt bērnu aprūpei un saņemt sociālo palīdzību.
Johans Pēšons, nodarbinātības un integrācijas ministrs
Ministri apmainījās viedokļiem par 2023. gada Eiropas pusgadu, kā arī pieņēma vienotu nodarbinātības ziņojumu un apstiprināja Padomes secinājumus par 2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu un vienoto nodarbinātības ziņojumu. Gan izaugsmes pētījums, gan nodarbinātības ziņojums ir daļa no Eiropas pusgada rudens paketes.
Ministri apmainījās viedokļiem par ierosināto Padomes lēmumu, ar ko dalībvalstīm tiktu atļauts ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2019. gada Konvenciju pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos (Nr. 190). Minētā konvencija ir pirmais starptautiskais instruments, kas nosaka konkrētus, globāli piemērojamus standartus ar darbu saistītas vardarbības un aizskaršanas apkarošanai.
Citi jautājumi
Komisija sniedza informāciju par Eiropas Prasmju gada pasākumiem un par projektu direktīvai par robežvērtībām attiecībā uz svina, tā neorganisko savienojumu un diizocianātu robežvērtībām (kas ir organiski savienojumi).
Komisija arī iepazīstināja ar ziņojumu par to, kā tiek īstenots Padomes ieteikums par darba ņēmēju un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, kā arī ar augsta līmeņa grupas ziņojumu par sociālās aizsardzības un labklājības valsts nākotni Eiropas Savienībā.
Darba kārtībā bija arī prezidentvalsts un Komisijas sniegta jaunākā informācija par gaidāmo augstākā līmeņa trīspusējo sociālo lietu samitu (2023. gada 22. marts).
Komisāra Šmita īpašais padomnieks Ukrainas jautājumos Lodevijks Ashers (Lodewijk Asscher) iepazīstināja ar ieteikumiem, kas izriet no viņa apmeklējuma brauciena, un Nodarbinātības komitejas (EMCO) un Sociālās aizsardzības komitejas (SPC) priekšsēdētāji iepazīstināja ar savām darba programmām 2023. gadam.
Visbeidzot Portugāles delegācija informēja par plānoto Portu sociālo forumu, kas ir turpmāks pasākums pēc Portu sociālā samita 2021. gada maijā.
Veselība, 14. marts
Eiropas Savienības Globālās veselības stratēģija
Ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par ES globālās veselības stratēģiju, ar ko Komisija nāca klajā 2022. gada 30. novembrī. Stratēģijā globālā veselība ir atzīta par būtisku ES ārpolitikas pīlāru, un tādējādi – noteikta par ģeopolitiski kritiski svarīgu jomu.
Daudzi ministri atzina, ka stratēģija ir svarīgs elements ES reakcijā uz pašreizējiem un turpmākiem globāliem veselības izaicinājumiem, piemēram, Covid-19, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un veselības un humanitāro krīzi, ko izraisījis karš Ukrainā.
Veselības izaicinājumi, piemēram, pandēmijas, robežas nepazīst. Tālu no Eiropas atklāta saslimstība var ietekmēt mūsu iedzīvotāju veselību. Tāpēc ir tikai dabiski, ka veselība ir viens no mūsu galvenajiem ES ārpolitikas elementiem. Spēcīgākas veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē dod labumu mums visiem, un savstarpēji atkarīgā pasaulē ir ļoti svarīga ātra rīcība pret veselības apdraudējumiem neatkarīgi no tā, kur tie radušies.
Ako Ankarberga Jūhansone, Veselības aprūpes ministre
Regula par maksām un nodevām, kuras maksājamas EMA
Ministri rīkoja politikas debates par projektu tiesību aktam par maksām un nodevām, kas maksājamas Eiropas Zāļu aģentūrai, ar kuru Komisija nāca klajā 2022. gada 13. decembrī. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai maksas labāk atspoguļotu EMA veiktā darba pamatā esošās izmaksas, un panākt EMA budžeta ilgtspējīgāku stabilitāti.
Debašu laikā ministri atzinīgi novērtēja priekšlikumu un uzsvēra tā nozīmi stabila EMA finansējuma nodrošināšanā. Daudzas delegācijas arī uzsvēra dalībvalstu struktūru izšķirošo lomu zāļu apstiprināšanas procesā. Tāpēc maksu sistēmai būtu jāatspoguļo šo iestāžu uzdevums Eiropas regulatīvajā tīklā. Dalībvalstis atbalstīja to, ka priekšlikumā tiek pielāgotas dažas maksas,un arī pauda vēlmi, lai maksu noteikšanas sistēmā tiktu ņemtas vērā pašreizējās norises (piemēram, inflācija). Turklāt lielākā daļa ministru norādīja, ka EMA valdei un dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka loma turpmākajās maksu korekcijās.
Komisija sniedza jaunāko informāciju par medicīnisko ierīču regulu īstenošanu, un prezidentvalsts kopā ar Komisiju informēja delegācijas par sarunām attiecībā uz starptautisku nolīgumu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Čehijas delegācija, ko atbalstīja Austrijas, , Grieķijas, , Itālijas, Kipras, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Portugāles, Slovēnijas un Ungārijas delegācijas, uzsvēra zāļu trūkumu ES tirgū, un Nīderlandes delegācija uzsvēra, cik svarīga ir koordinācija un sadarbība attiecībā uz komplikācijām pēc saslimšanas ar Covid-19 ("garais Covid-19"), kā arī aicināja dalībvalstis sniegt ieguldījumu plānotajā ES ekspertu tīklā par laikposmu pēc Covid-19.
Padome bez apspriešanas pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
Ukrainas tauta ļoti cieš no nežēlīgā Krievijas agresijas kara. ES, tās pilsoņi un dalībvalstis ir veikušas vēl nepieredzētus pasākumus, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem atrast darbu, piekļūt bērnu aprūpei un saņemt sociālo palīdzību.
Veselības izaicinājumi, piemēram, pandēmijas, robežas nepazīst. Tālu no Eiropas atklāta saslimstība var ietekmēt mūsu iedzīvotāju veselību. Tāpēc ir tikai dabiski, ka veselība ir viens no mūsu galvenajiem ES ārpolitikas elementiem. Spēcīgākas veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē dod labumu mums visiem, un savstarpēji atkarīgā pasaulē ir ļoti svarīga ātra rīcība pret veselības apdraudējumiem neatkarīgi no tā, kur tie radušies.