"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome (nodarbinātība un sociālā politika), 2023. gada 9. oktobris
Galvenie rezultāti
ES nodarbinātības un sociālo lietu ministri tikās Luksemburgā, lai apspriestu 2023. gada Eiropas pusgadu un jauno tehnoloģiju ietekmi uz darbaspēku. Ministri panāca politisku vienošanos par ieteikumu izstrādāt satvaru, kas atbalsta sociālo ekonomiku. Viņi arī apstiprināja Padomes secinājumus par garīgo veselību un nestabilu darbu, par romu līdztiesīgu piekļuvi atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas un par pašnodarbināto sociālo aizsardzību. Ministri arī debatēja par Eiropas sociālās aizsardzības sistēmu konsolidāciju un stiprināšanu.
Eiropas pusgads un politikas debates par taisnīgu digitālo pārkārtošanos
Sadaļā par Eiropas pusgadu ministri apsprieda jauno tehnoloģiju ietekmi uz darbaspēku un Eiropas virzību uz taisnīgu digitālo pārkārtošanos. Ministri jo īpaši uzsvēra, ka iespējas ir jālīdzsvaro ar tādiem riskiem kā digitālās plaisas padziļināšana un nepieciešamība pēc prasmēm un mūžizglītības, kā arī darba un sociālo tiesību nozīmi. Viņi apsvēra iespējas un riskus, kas saistīti ar mākslīgo intelektu un digitalizāciju, tostarp algoritmisko pārvaldību. Ministri apsvēra arī to, kā Eiropas pusgads var palīdzēt dalībvalstīm veikt atbilstošus pasākumus virzībā uz taisnīgu digitālo pārkārtošanos, un uzsvēra sociālo partneru un sociālā dialoga nozīmi.
Turklāt viņi apstiprināja galvenos vēstījumus par nodarbinātības un sociālajām problēmām, ko apzinājusi Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja. Galvenie konstatējumi bija šādi: par spīti Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, enerģētikas krīzei un inflācijas spiedienam ES ekonomikas sniegums 2022. gadā bija salīdzinoši labs, un darba tirgus saglabāja noturību. Eiropas sociālo tiesību pīlārs paredz, ka pozitīvas nodarbinātības dinamika ir jāpapildina ar sociālās aizsardzības un iekļaušanas politiku, ko atbalsta sociālās investīcijas.
ES ministri pieņēma 2023. gada nodarbinātības pamatnostādnes: tajās ir saglabātas 2022. gada pamatnostādnes, bet apsvērumi ir pielāgoti tā, lai ņemtu vērā 2030. gada pamatmērķrādītājus un valstu mērķrādītājus attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības mazināšanu.
Eiropas pusgads joprojām ir efektīvs koordinācijas instruments, ar kuru veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, nodarbinātību un pienācīgu sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu.
Ministri panāca politisku vienošanos par ieteikumu izstrādāt pamatnosacījumus sociālajai ekonomikai. Lai gan sociālā ekonomika, kas Eiropā nodrošina vairāk nekā 13 miljonus darbvietu, aktīvi izpaužas daudzās ekonomikas nozarēs, tās attīstība ES nav vienmērīga.
Šis ir pirmais ieteikums jebkad par šo tematu, un tas aptver plašu pasākumu kopumu, sākot ar piekļuvi finansējumam, līdz publiskajam iepirkumam un sociālās ekonomikas pamanāmībai un atzīšanai. Tajā dalībvalstis tiek aicinātas stiprināt atbalstu sociālās ekonomikas struktūrām un atzīt sociālās ekonomikas pievienoto vērtību darbaspēka un sociālās iekļaušanas, prasmju pilnveides un sociālās inovācijas jomā.
Sociālās ekonomikas struktūras, piemēram, bezpeļņas organizācijas, kooperatīvi un sociālie uzņēmumi, risina vairākas no mūsu sabiedrības pašām lielākajām problēmām, jo īpaši tās, kas saistītas ar darbaspēka un sociālo integrāciju un sociālo kohēziju. Mēs joprojām varam darīt vēl vairāk, lai atbalstītu sociālās ekonomikas turpmāku attīstību dalībvalstīs un visā ES. Mums ir jāizmanto sociālās ekonomikas milzīgais potenciāls, lai labāk risinātu sociālās un vides problēmas, ar kurām mēs visi saskaramies, un nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā.
Jolanda Diasa Peresa, Spānijas darba un sociālās ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja
Padome apstiprināja secinājumus par garīgo veselību un nestabilu darbu, par mērķi izvirzot Eiropas sociālo tiesību pīlāra turpmāku sekmēšanu un īstenošanu. Šis ir pirmais Padomes secinājumu kopums, kurā tiek risināts jautājums par saikni starp garīgo veselību un nodarbinātības apstākļiem un kurā galvenā uzmanība pievērsta nestabilam darbam, proti, slikti apmaksātam un neaizsargātam darbam.
Secinājumos dalībvalstis, Eiropas Komisija un sociālie partneri tiek aicināti veikt dažādus pasākumus, lai uzlabotu darba apstākļus, aizsargātu garīgo veselību un novērstu psihosociālos riskus darbavietā. To vidū ir pasākumi, kas saistīti ar politikas izstrādi, tiesību aktu izpildi, izpratnes veicināšanu un datu vākšanu un analīzi.
Nestabilitātes novēršana ir viens no labākajiem pretpasākumiem psihosociālo risku darbā novēršanai. Šie secinājumi ir nozīmīgs solis ceļā uz garīgās veselības ietekmes atzīšanu un darba ņēmēju psiholoģiskās labbūtības aktīvu veicināšanu.
Jolanda Diasa Peresa, Spānijas darba un sociālās ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par iniciatīvām attiecībā uz nedēļas darba laika samazināšanu un apsvēra, kāda nākotnē varētu būt Eiropas Savienības loma elastīga darba laika režīma jautājumā.
Romu līdztiesīga piekļuve atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas
Ministri apstiprināja secinājumus par romu līdztiesīgu piekļuvi atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas. Secinājumu mērķis ir uzlabot romu mājokļu situāciju un izskaust segregāciju, un vienlaikus tajos uzsvērts, cik svarīgi ir risināt antičigānisma problēmu, izmantot pieejamo ES finansējumu un iesaistīt romus viņus skarošās politikas veidošanā.
Šajos Padomes secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot romu mājokļu situāciju un izskaust segregāciju vietās, kur ir izveidotas nošķirtas romu apmetnes, kā arī cīnīties pret šo kopienu diskrimināciju un ieguldīt politikā, kas mainīs esošo situāciju.
Ignasio Alvaress Peralta, Spānijas valsts sekretārs sociālo tiesību jautājumos
Eiropas sociālās aizsardzības sistēmu konsolidācija un stiprināšana
Ministri politikas debatēs apsprieda Eiropas sociālās aizsardzības sistēmu konsolidāciju un stiprināšanu. Ministri apsvēra Covid-19 pandēmijas ietekmi un Krievijas agresijas kara pret Ukrainu izraisīto inflācijas ietekmi uz sociālās aizsardzības sistēmām, ņemot vērā zaļās un digitālās pārkārtošanās izraisītās pārmaiņas.
Viņi arī apmainījās viedokļiem par pieredzi, kas gūta, īstenojot Padomes ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, un par to, kā panākt, lai sociālā aizsardzība aptvertu visneaizsargātākās grupas. Visbeidzot, ministri dalījās pieredzē par to, kā tehnoloģiju attīstība, jo īpaši mākslīgais intelekts, varētu palīdzēt novērst pastāvošos šķēršļus sociālā nodrošinājuma koordinēšanā.
Mēs esam apņēmušies kopīgi strādāt, lai izveidotu sociāli saliedētu Eiropu, kurā visiem iedzīvotājiem ir nodrošināta iekļautība, cieņpilna attieksme un vienlīdzīgas iespējas. Mēs arī apsvērām sociālo investīciju nozīmīgumu, ievērojot ceļvedi, kas tika noteikts jūlijā notikušajā EPSCO padomes neformālajā sanāksmē Madridē. Mēs esam pilnībā apņēmušies īstenot uz gūtajām atziņām balstītu politiku, lai nodrošinātu, ka visas investīcijas sociālajā aizsardzībā sniedz maksimālu labumu. Šī sanāksme ir vēl viens būtisks solis šajā virzienā. Eiropu vieno ideja, ka sociālajam progresam un ekonomikas attīstībai jānoris līdztekus, lai samazinātu nevienlīdzību, nodrošinātu nodarbinātību un sociālās iespējas un aizsargātu visneaizsargātākās sabiedrības grupas.
Hosē Luiss Eskriva, Spānijas iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas lietu ministra pienākumu izpildītājs
Ministri apstiprināja pirmo secinājumu kopumu par sociālo aizsardzību, kas vērsts tikai uz pašnodarbinātām personām. Šo secinājumu pamatā ir 2019. gadā pieņemtais Padomes ieteikums par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai un tā īstenošanā gūtā pieredze.
Minētajos secinājumos Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas vajadzības gadījumā veikt pasākumus, lai novērstu visas atlikušās nepilnības, vienlaikus ņemot vērā valstu apstākļus un vēlmes attiecībā uz valsts sociālās aizsardzības sistēmas būtību.
Pašnodarbinātas personas ir nozīmīgas Eiropas ekonomikas un inovācijas dalībnieces. Tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt un uzlabot to sociālās aizsardzības segumu visā Eiropā nolūkā nodrošināt tām pienācīgus darba un dzīves apstākļus. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīga sociāli stabila un sociāli orientēta Eiropa.
Hosē Luiss Eskriva, Spānijas iekļaušanas, sociālā nodrošinājuma un migrācijas lietu ministra pienākumu izpildītājs
Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts un Komisija ministriem sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar ierosināto direktīvu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu.
Visbeidzot, ministri tika informēti par augstākā līmeņa trīspusējo sociālo lietu sanāksmi par tematu “Pamatelementi sekmīgas Eiropas ekonomikas izveidei darba ņēmējiem un uzņēmumiem”, kas notiks 25. oktobrī.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Komisija sniedza ES ministriem informāciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Garantija bērniem un valstu rīcības plāni, ierosinātā direktīva, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti, un ziņojums par prasmju pilnveides ceļiem.
Sociālās ekonomikas struktūras, piemēram, bezpeļņas organizācijas, kooperatīvi un sociālie uzņēmumi, risina vairākas no mūsu sabiedrības pašām lielākajām problēmām, jo īpaši tās, kas saistītas ar darbaspēka un sociālo integrāciju un sociālo kohēziju. Mēs joprojām varam darīt vēl vairāk, lai atbalstītu sociālās ekonomikas turpmāku attīstību dalībvalstīs un visā ES. Mums ir jāizmanto sociālās ekonomikas milzīgais potenciāls, lai labāk risinātu sociālās un vides problēmas, ar kurām mēs visi saskaramies, un nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā.
Šajos Padomes secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot romu mājokļu situāciju un izskaust segregāciju vietās, kur ir izveidotas nošķirtas romu apmetnes, kā arī cīnīties pret šo kopienu diskrimināciju un ieguldīt politikā, kas mainīs esošo situāciju.
Mēs esam apņēmušies kopīgi strādāt, lai izveidotu sociāli saliedētu Eiropu, kurā visiem iedzīvotājiem ir nodrošināta iekļautība, cieņpilna attieksme un vienlīdzīgas iespējas. Mēs arī apsvērām sociālo investīciju nozīmīgumu, ievērojot ceļvedi, kas tika noteikts jūlijā notikušajā EPSCO padomes neformālajā sanāksmē Madridē. Mēs esam pilnībā apņēmušies īstenot uz gūtajām atziņām balstītu politiku, lai nodrošinātu, ka visas investīcijas sociālajā aizsardzībā sniedz maksimālu labumu. Šī sanāksme ir vēl viens būtisks solis šajā virzienā. Eiropu vieno ideja, ka sociālajam progresam un ekonomikas attīstībai jānoris līdztekus, lai samazinātu nevienlīdzību, nodrošinātu nodarbinātību un sociālās iespējas un aizsargātu visneaizsargātākās sabiedrības grupas.
