Psihoemocionālā veselība
Psihoemocionālā veselība ir veiksmīgas un produktīvas dzīves pamatā. Tomēr daudziem eiropiešiem ir psihoemocionālās veselības problēmas. ES valstis strādā pie tā, lai labāk veicinātu psihoemocionālo veselību.
Padomes darbs psihoemocionālās veselības jomā
Laba psihoemocionālā veselība ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi un spēj pilnvērtīgi izmantot savas spējas, pārvarēt stresa situācijas un dot pienesumu savai kopienai. Tomēr psihoemocionālās veselības problēmu slogs ES ir ļoti liels.
Psihoemocionālās veselības uzlabošana ir sociāla un ekonomiska nepieciešamība ES un tās dalībvalstīm, un kopš Covid-19 pandēmijas tā ir kļuvusi redzamāka.
Saskaņā ar PVO datiem pirmajā pandēmijas gadā trauksme un depresija visā pasaulē bija pieaugusi par 25 %.
Eiropas Komisija arī ziņoja, ka Eiropas Savienībā pieaug vientulības sajūta.
Padome strādā pie četriem secinājumu kopumiem nolūkā psihoemocionālo veselību un labklājību noteikt par prioritāti, īpašu uzmanību pievēršot vissteidzamākajiem jautājumiem un visneaizsargātākajām grupām:
- cilvēki, kas veic nestabilu darbu,
- jaunieši,
- cilvēki, kuriem ir gan narkotiku lietošanas izraisīti traucējumi, gan psihoemocionālās veselības problēmas.
2023. gada 30. novembrī Padome pieņēma secinājumus par psihoemocionālo veselību. Secinājumos ir uzsvērts, cik svarīgi ir pievērsties psihoemocionālajai veselībai un labbūtībai dažādos dzīves cikla kontekstos – ieguvēji ir gan indivīdi, gan sabiedrība. Dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt rīcības plānus vai stratēģijas ar starpnozaru pieeju psihoemocionālajai veselībai.
ES valstis vienojās par vairākiem mērķiem, lai mazinātu sliktas psihoemocionālās veselības postu:
labāka psihoemocionālās veselības aprūpes kvalitāte, padarot to pieejamāku cilvēkiem ar psihoemocionālās veselības traucējumiem
cīnīties pret stigmatizāciju un diskrimināciju
pašnāvnieciskas uzvedības novēršana, agrīna atklāšana un ar to saistīta aprūpe
novērst vientulību neaizsargātās grupās
veicināt psihoemocionālo veselību darbā un izglītībā
holistiska pieeja traucējumu novēršanai un ārstēšanai
labāka uzraudzība un datu vākšana par psihoemocionālo veselību ES
pieredzes un labas prakses apmaiņa
Cilvēki, kas veic nestabilu darbu
Stress un psihosociālie riski darbā var ietekmēt darba ņēmēju psihoemocionālo veselību. Cilvēki, kas veic nestabilu darbu, ir īpaši pakļauti negatīvam stresam, un tas var izraisīt trauksmi un depresiju.
Tas ir tāpēc, ka šādas darbvietas bieži vien:
- ir slikti apmaksātas,
- nav drošas,
- darba ņēmējiem nesniedz pienācīgu aizsardzību.
Arvien pieaugošā digitalizācija, robotizācija un mākslīgā intelekta izmantošana darbā arī var negatīvi ietekmēt darba apstākļus un tādējādi ietekmēt cilvēku psihoemocionālo veselību.
Padome 2023. gada 9. oktobrī pieņēma secinājumus par garīgo veselību un nestabilu darbu Šis ir pirmais secinājumu kopums par saikni starp psihoemocionālo veselību un nodarbinātību.
ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka psihoemocionālā veselība un darbs ir savstarpēji cieši saistīti. Psihoemocionālā veselība ir būtisks nosacījums darba spējām un ražīgumam, un otrādi – psihosociālie riski darbā var negatīvi ietekmēt psihoemocionālo veselību. Proti, nestabils darbs, tostarp slikti apmaksāts un neaizsargāts darbs, var izraisīt tādus traucējumus kā trauksme un depresija.
Secinājumos Padome aicina dalībvalstis uzlabot psihoemocionālo veselību darbā:
apkarojot nestabilu nodarbinātību
stiprinot publiskās sistēmas, kas aizsargā psihoemocionālo veselību darbā
atbalstot pētījumus par darba apstākļu ietekmi uz psihoemocionālo veselību
nodrošinot, ka darba ņēmējiem tiek veikta psihoemocionālās veselības uzraudzība
atbalstot tādu darba ņēmēju pieņemšanu darbā vai reintegrāciju, kuriem ir psihoemocionālās veselības problēmas
Jaunieši
Saskaņā ar dažām aplēsēm vairāk nekā 14 miljoniem jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2019. gadā bija psihoemocionālās veselības problēma. Covid-19 pandēmija pasliktināja jauniešu psihoemocionālo veselību visā Eiropā. ESAO sagatavotajā ziņojumā “Health at a Glance” (“Pārskats par veselību”) dati liecina, ka salīdzinājumā ar situāciju pirms pandēmijas to jauniešu īpatsvars, kuriem ir trauksmes un depresijas simptomi, vairākās dalībvalstīs ir vairāk nekā divkāršojies.
Nesenajā UNICEF ziņojumā norādīts, ka Eiropā pēc ceļu satiksmes negadījumiem pašnāvība ir otrs izplatītākais jauniešu nāves cēlonis.
Tomēr gandrīz puse jauniešu ES (49 %) ir liecinājuši par neapmierinātām psihoemocionālās veselības aprūpes vajadzībām salīdzinājumā ar 23 % pieaugušo iedzīvotāju.
Ņemot vērā šos skaitļus, jauniešu psihoemocionālās veselības aizsardzība ir ES un tās dalībvalstu prioritāte.
ES dalībvalstis pašlaik Padomē apspriež, kā tās varētu labāk novērst psihoemocionālās veselības problēmas jauniešu vidū, ņemot vērā viņu konkrētās vajadzības.
27 ES dalībvalstis 2023. gada 23. novembrī Padomē pieņēma secinājumus par jauniešiem un psihoemocionālo veselību. Secinājumos ir sniegti norādījumi par to, kā risināt šo jautājumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā labāk apmierināt jauniešu īpašās vajadzības, veicot šādas darbības:
uzlabojot viņu dzīves un darba apstākļus
atvieglojot jauniešu piekļuvi psihoemocionālās veselības aprūpei
veicinot pētījumus par psihoemocionālās veselības ietekmi uz jauniešiem
novēršot stigmatizāciju
apmainoties ar paraugpraksi starp ES valstīm
veicinot drošāku un veselīgāku digitālo telpu, tostarp cīnoties pret naidu, vardarbību un ļaunprātīgu izturēšanos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos
Narkotiku lietošanas izraisīti traucējumi un psihoemocionālās veselības problēmas
Cilvēkiem, kuri cieš gan no narkotiku lietošanas traucējumiem, gan psihoemocionālās veselības problēmām, ir lielāks risks saslimt ar smagu psihopatoloģiju, tikt hospitalizētiem, pārdozēt, izdarīt pašnāvību vai priekšlaicīgi nomirt, salīdzinot ar cilvēkiem, kam ir tikai viens psihoemocionālais traucējums.
Viņi arī biežāk saskaras ar bezdarbu un bezpajumtniecību un iesaistās augsta riska uzvedībā, kas saistīta ar infekcijām, piemēram, HIV un C hepatīta vīrusiem.
Saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) datiem līdz pat 80 % pacientu dažās narkotiku lietotāju ārstēšanas grupās ir psihoemocionālās veselības problēmas. Visbiežāk sastopamās psihiatriskās blakusslimības starp indivīdiem ar vielu lietošanas traucējumiem ir depresija, trauksme, posttraumatisks stress un personības traucējumi (galvenokārt antisociālie un robežstāvokļa personības traucējumi).
Padomē ES dalībvalstis apvieno centienus, lai labāk atbalstītu cilvēkus ar psihoemocionālās veselības un narkotiku lietošanas traucējumiem. 2023. gada 5. decembrī Padome apstiprināja secinājumus par narkotiku lietošanu un garīgās veselības traucējumiem. Padome aicina dalībvalstis pievērst uzmanību cilvēkiem, kam ir gan narkotiku lietošanas izraisīti traucējumi, gan citi garīgās veselības traucējumi. Dalībvalstīm, Komisijai un citiem attiecīgajiem dalībniekiem būtu jācenšas izstrādāt personalizētus intervences pasākumus, kas ir pielāgoti šādu personu īpašajām vajadzībām.
Psihoemocionālās veselības stāvoklis ES
ESAO ir konstatējusi, ka pirms Covid-19 pandēmijas visā ES vismaz 84 miljoni cilvēku cieta no psihoemocionālās veselības traucējumiem. Tas ir vairāk nekā 1 no 6 cilvēkiem ES (17,3 %).
Pirms Covid-19 pandēmijas trauksme un depresija bija visizplatītākās psihoemocionālās veselības problēmas ES – tam sekoja alkohola un narkotiku lietošanas traucējumi, bipolāri traucējumi un šizofrēnija.
Trauksmes traucējumi ir skāruši aptuveni 25 miljonus cilvēku (5,4 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita), tam seko depresijas traucējumi (21 miljons cilvēku, 4,5 %) un narkotiku un alkohola lietošanas traucējumi (11 miljonu cilvēku, 2,4 %).
Saskaņā ar PVO datiem psihoemocionālā veselība visā pasaulē kopš pandēmijas ir pasliktinājusies. Eirobarometra aptaujā, kas veikta 2023. gada jūnijā, atklājās, ka iepriekšējos 12 mēnešos gandrīz 1 no 2 cilvēkiem (46 % ES iedzīvotāju) ir saskāries ar emocionālām vai psihosociālām problēmām, piemēram, izjutis depresiju vai trauksmi.
Sliktas psihoemocionālās veselības ekonomiskā ietekme
Papildus personiskajām ciešanām un ciešanām, ko piedzīvo cilvēki, kas dzīvo personas ar problēmām tuvumā, proti, ģimene, draugi, aprūpētāji, slikta psihoemocionālā veselība rada arī ekonomiskas sekas sabiedrībai. Saskaņā ar ESAO 2018. gada ziņojumu “Health at a Glance” (“Pārskats par veselību”) psihoemocionālā veselība 27 ES valstīm un Apvienotajai Karalistei katru gadu izmaksā vismaz 600 miljardus EUR jeb vairāk nekā 4 % no IKP, un to veido:
- tiešie veselības aprūpes izdevumi (konsultācijas, farmaceitiskie produkti, hospitalizācija): 190 miljardi EUR jeb 1,3 % no IKP;
- sociālā nodrošinājuma programmas (slimības atvaļinājums, invaliditātes atvaļinājums, bezdarbnieka pabalsti): 170 miljardi EUR jeb 1,2 % no IKP;
- netiešās izmaksas darba tirgū (zaudētie ienākumi mirstības, zemākas nodarbinātības, absenteisma un mazāka ražīguma dēļ): 240 miljardi EUR jeb 1,6 % no IKP.
Labas psihoemocionālās veselības priekšrocības
Psihoemocionālā veselība ir cilvēka veselības neatņemama sastāvdaļa, un tā ir būtiska noturīgai sabiedrībai un produktīvai ekonomikai.
Ko laba psihoemocionālā veselība sniedz dažādos dzīves posmos
bērnība un pusaudža gadi
labāki izglītības rezultāti un darba iespējas
pieauguša cilvēka dzīve
produktīvāks darbs un nodarbinātības iespējas
vecumdienas
labāka integrācija un aktīvāka loma sabiedrībā
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 20. jūnijs