"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Pirms diskusijas Padomē ES dalībvalstu ministrus ar videokonferences starpniecību īsi uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un informēja viņus par jaunākajām norisēm uz vietas un Ukrainas pašreizējām prioritātēm. Ministri viņam apliecināja, ka ES kolektīvie centieni turpināsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Padome pievērsās ES un Ukrainas samitam, kas notiks 3. februārī; tas būs pirmais samits kopš Krievijas agresijas kara sākuma un ar Ukrainu kā kandidātvalsti. Pēc tam ministri apsprieda turpmāku ES militāro atbalstu Ukrainai.
Šodien mēs panācām politisku vienošanos par militārā atbalsta septīto daļu papildu 500 miljonu EUR apmērā un par papildu palīdzības pasākumu 45 miljonu EUR apmērā Ukrainas spēkiem, kurus apmācīja mūsu militārā apmācības misija "EUMAM Ukraine". Tādējādi kopējais militārais atbalsts no Eiropas Miera mehānisma sasniedz 3,6 miljardus EUR.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministri pauda atbalstu Ukrainas iniciatīvai par taisnīgu mieru, uzsverot, cik svarīgi ir nodrošināt pēc iespējas plašāku globālu atbalstu šai iniciatīvai, un uzstāja uz tās galvenajiem elementiem: Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un Ukrainas neatņemamajām tiesībām uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju.
Visbeidzot ministri apsprieda iespējas attiecībā uz atbildības mehānismu. ES atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas darbu šajā jautājumā, tostarp saistībā ar ANO Ģenerālo asambleju, un uzsver, cik svarīgi ir saglabāt Starptautiskās Krimināltiesas būtisko lomu starptautiskajās krimināltiesībās.
Ministri pauda plašu atbalstu starptautiskas prokuratūras izveidei Hāgā, kas būtu pirmais solis šajā virzienā.
Neformāla viedokļu apmaiņa ar palestīniešu premjerministru Muhamedu eš Štīju
ES valstu ārlietu ministri pusdienlaikā rīkoja neoficiālu viedokļu apmaiņu ar palestīniešu premjerministru Muhamedu eš Štīju (Mohammad Shtayyeh) par pašreizējo stāvokli divpusējās attiecībās un iespējamiem veidiem, kā tās vēl vairāk uzlabot, strādājot ministru līmenī.
Premjerministrs eš Štīju informēja ministrus par situāciju uz vietas un par pastāvošo spriedzi. Ministri apstiprināja ES atbalstu divu valstu risinājuma dzīvotspējas aizsardzībai un apsprieda, cik svarīgi ir izveidot skaidru grafiku palestīniešu vēlēšanu rīkošanai un panākt progresu palestīniešu reformu plāna īstenošanā.
Sāhelas un Rietumāfrikas piekrastes valstis
Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par Sāhelu un Rietumāfrikas piekrastes valstīm, apstiprinot, ka šis reģions joprojām ir ES prioritāte, neraugoties uz drošības un politiskās situācijas pasliktināšanos.
Pēc lēmuma par jaunas Militārās partnerības misijas izveidi Nigērā, kuru paredzēts sākt 2023. gada februārī, Padome vienojās izstrādāt krīzes pārvarēšanas koncepciju, lai Gvinejas līča piekrastes valstīm piedāvātu konkrētu iesaisti un mērķorientētas apmācības un atbalstu. Nolūkā virzīt šos centienus ES arī izvietos militāros padomniekus ES delegācijās.
Padome nosodīja protestu brutālo apspiešanu un nāvessodu izpildi Irānā un pauda nemainīgu atbalstu Irānas iedzīvotāju tiesībām protestēt, lai aizstāvētu savas pamata cilvēktiesības. Pēc tam Padome pievienoja 18 personas un 19 vienības to personu sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus saistībā ar spēkā esošo Irānas cilvēktiesību sankciju režīmu. To vidū ir augsti stāvošas personas no Irānas Revolucionārās gvardes, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un politiskie darbinieki.
Padome izveidoja jaunu pilntiesīgu civilo misiju Armēnijā ("EUMA Armenia") ar līdz pat 100 darbinieku, lai novērotu situāciju uz vietas un ziņotu par to, un tādējādi veicinātu cilvēku drošību un uzticības veidošanu starp Armēnijas un Azerbaidžānas iestādēm.
Pēc tam ministri apsprieda šausminošos notikumus Afganistānā, kur afgāņu sievietēm un meitenēm tiek noteikti papildu ierobežojumi. Padome izvērtē šo norišu ietekmi, tostarp izmantojot esošos vai papildu mehānismus, nolūkā saukt Talibānu pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Visbeidzot Augstais pārstāvis informēja Padomi par Dialogu par attiecību normalizēšanu starp Kosovu * un Serbiju un jo īpaši par ES īpašā pārstāvja Belgradas un Prištinas dialogam un citiem Rietumbalkānu reģionālajiem jautājumiem Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) misiju Kosovā * un Serbijā kopā ar ASV sekretāra palīga vietnieku un Francijas, Vācijas un Itālijas līderu padomniekiem ārpolitikas jautājumos, lai turpinātu diskusijas saistībā ar priekšlikumu par attiecību normalizēšanu.
Padome arī apmainījās viedokļiem par Venecuēlu, Melnkalni un Etiopiju.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Šodien mēs panācām politisku vienošanos par militārā atbalsta septīto daļu papildu 500 miljonu EUR apmērā un par papildu palīdzības pasākumu 45 miljonu EUR apmērā Ukrainas spēkiem, kurus apmācīja mūsu militārā apmācības misija "EUMAM Ukraine". Tādējādi kopējais militārais atbalsts no Eiropas Miera mehānisma sasniedz 3,6 miljardus EUR.