"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Pirms diskusijas Padomē ES dalībvalstu ministrus ar videokonferences starpniecību īsi uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un informēja viņus par jaunākajām norisēm uz vietas un Ukrainas pašreizējām prioritātēm.
Ministri apsprieda jaunākās norises, jo īpaši sistemātiskos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un to, ka Krievija ziemu padara par ieroci.
"Tikai Odesā vien pēc Krievijas veiktajiem dronu uzbrukumiem bez elektrības ir palikuši 1,5 miljoni cilvēku. Odesā aukstums sasniedz aptuveni 0 grādus pēc Celsija.
Ir skaidrs, ka Putins cenšas saldēt Ukrainu, lai tā pakļautos, un to dara, apzināti liedzot miljoniem ukraiņu ūdeni, elektrību un apkuri.
Tos var saukt par noziegumiem pret cilvēci, tie ir kara noziegumi. [...] Ukrainas iedzīvotāju drosme noteikti ir pelnījusi cieņu, taču vairāk nekā cieņa un aplausi viņiem ir nepieciešams atbalsts.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome apsprieda, kā palīdzēt Ukrainai atjaunot tās energosistēmu un palielināt ES elektroenerģijas eksportu uz Ukrainu, kā arī ES darbu pie tā, lai nodrošinātu saukšanu pie atbildības par noziegumiem, ko Krievija kara laikā ir izdarījusi Ukrainā.
Padome apsprieda notiekošo darbu pie 9. sankciju kopuma pret Kremli saistībā ar agresijas eskalāciju pret Ukrainu.
Irāna
Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par Irānu, ņemot vērā jaunākos notikumus valstī un ārpus tās.
Padome nosodīja nepieņemamās represijas pret notiekošajiem protestiem un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos, kā arī Irānas militāro sadarbību ar Krieviju, tostarp to dronu piegādi, ko Krievija izmanto agresijas karā pret Ukrainu. Ministri arī pievērsās KVRP (Kopīgā visaptverošā rīcības plāna) atjaunošanas izredzēm un reģionālajai drošībai. Padome apstiprināja secinājumus par šiem jautājumiem.
Padome pieņēma papildu sankcijas pret Irānu par valstī notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un par palīdzību, ko Irāna ir sniegusi Krievijai tās agresijā pret Ukrainas iedzīvotājiem.
Visbeidzot, Augstais pārstāvis informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar KVRP.
Jūs saprotat, ka situācija ar KVRP ir ļoti sarežģīta. Taču es uzskatu, ka mums nav labāka risinājuma par KVRP, ar ko nodrošināt to, ka Irāna neizstrādā kodolieročus. Tas ir mūsu pašu interesēs, un tāpēc es joprojām uzskatu, ka mums ir jānodala sankcijas attiecībā uz cilvēktiesībām un ieroču piegādi Krievijai no kodolprogrammas. Neraugoties uz to, ka kodolvienošanās joprojām ir strupceļā un ka Irānas kodolprogrammas eskalācija rada lielas bažas, mums ir jāturpina pēc iespējas vairāk iesaistīties centienos atjaunot šo vienošanos.
Žuzeps Borels, ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Aktuālie notikumi
Padome pārskatīja ES pārraudzības spējas Armēnijā, kas savu darbību pabeigs 19. decembrī. Lai saglabātu uzticamību ES kā Armēnijas un Azerbaidžānas dialoga veicinātājai, no 20. decembra uz Armēniju tiks nosūtīta komanda, kas palīdzēs plānot iespējamo civilo misiju, kura – ja tiks panākta vienošanās – sāktu darbību 2023. gadā.
Pēc tam Padome apsprieda situācijas pasliktināšanos starp Kosovu * un Serbiju, kur jaunākie incidenti apstiprina divpusējo attiecību satraucošo lejupslīdi, un vienojās par iespējamiem pasākumiem, ar ko mēģināt mazināt spriedzi Kosovas ziemeļos.
Kopš augusta mēs saskaramies ar konfrontāciju, provokāciju un reakciju apburto loku, kas pēdējās dienās ir saasinājies, izraisot nopietnus drošības incidentus, tostarp uzbrukumu mūsu EULEX misijai un Kosovas policijai. Barikādes, kas bloķē ceļus, bruņoti cilvēki, kas klīst pa ielām, nav kaut kas tāds, ko mēs esam gatavi pieņemt no partneriem, kuri savu nākotni saista ar Eiropu.
Šai situācijai ir jādara gals. Barikādes ir jānovāc un ir jāatjauno miers.
Padome skaidri aicināja abas puses atturēties no vardarbības un provokatīvām darbībām.
Žuzeps Borels, ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis ierosināja ministriem nosūtīt papildspēkus EULEX misijai un lūdza ES īpašo pārstāvi Belgradas un Prištinas dialogam un citiem Rietumbalkānu reģionālajiem jautājumiem Miroslavu Lajčāku (Miroslav Lajčák) pirms Eiropadomes sanāksmes doties uz reģionu, lai novērtētu situāciju un informētu ES līderus.
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Padome arī apmainījās viedokļiem par Moldovas Republiku, dienvidu kaimiņreģionu, cilvēktiesībām, Tunisiju un "Global Gateway".
Padomes secinājumi un lēmumi
Padome apstiprināja secinājumus par Irānu, Jemenu un Civilās KDAP paktu.
Padome vienojās par Eiropas Miera mehānisma finanšu maksimālā apjoma 2023. gadā palielināšanu par 2 miljardiem EUR. Tā arī vienojās, ka vajadzības gadījumā maksimālo apjomu līdz 2027. gadam var palielināt vēl par 3,5 miljardiem EUR.
Padome, reaģējot uz Nigēras valdības lūgumu, izveidoja militārās partnerības misiju Nigērā, lai uzsvērtu ES apņemšanos nodrošināt stabilitāti Sāhelas reģionā.
Padome noteica ierobežojošus pasākumus pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, ņemot vērā to, ka tā turpina izstrādāt ballistiskās raķetes, pārkāpjot attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas.
Padome līdz 2024. gada 31. decembrim pagarināja pilnvaras ES civilajai spēju veidošanas misijai "EUCAP Somalia", ES militārās apmācības misijai "EUTM Somalia" un ES jūras spēku operācijai ATALANTA (kas ir viena no ES militārajām jūras operācijām ar izpildes pilnvarām).
– Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Mali
Līdz 2023. gada 14. decembrim tika pagarināti ES ierobežojošie pasākumi pret personām un vienībām, kas ir atbildīgas par miera, drošības vai stabilitātes apdraudēšanu Mali vai kas traucē vai apdraud Mali politiskās pārejas sekmīgu pabeigšanu.
Citi "A" punkti
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstos iekļautos punktus.
"Tikai Odesā vien pēc Krievijas veiktajiem dronu uzbrukumiem bez elektrības ir palikuši 1,5 miljoni cilvēku. Odesā aukstums sasniedz aptuveni 0 grādus pēc Celsija. Ir skaidrs, ka Putins cenšas saldēt Ukrainu, lai tā pakļautos, un to dara, apzināti liedzot miljoniem ukraiņu ūdeni, elektrību un apkuri. Tos var saukt par noziegumiem pret cilvēci, tie ir kara noziegumi. [...] Ukrainas iedzīvotāju drosme noteikti ir pelnījusi cieņu, taču vairāk nekā cieņa un aplausi viņiem ir nepieciešams atbalsts.