"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome (Aizsardzība), 2023. gada 14. novembris
Galvenie rezultāti
ES atbalsts Ukrainai
Ārlietu padome aizsardzības ministru sastāvā vispirms uzklausīja īsu Ukrainas aizsardzības ministra Rustema Umerova (Rustem Umierov) videovēstījumu un pēc tam apsprieda ES atbalstu Ukrainai.
Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ir steidzami jāvienojas par turpmāka militāra atbalsta sniegšanu Ukrainai, lai apmierinātu tās tūlītējās vajadzības pretgaisa aizsardzības, mācību, munīcijas un ziemas aprīkojuma jomās, tādējādi dodot Ukrainai iespēju aizsargāties pret Krievijas agresiju.
Pēc tam ministri pievērsās ilgtermiņa drošības saistībām. Šā jautājuma apspriešana ir saistīta ar oktobra Eiropadomes secinājumiem, kuros tā aicināja Augsto pārstāvi, balstoties uz satvaru, kas jāapstiprina Padomei, apspriesties ar Ukrainu un par minētajām apspriedēm ziņot Eiropadomes decembra sanāksmē.
Sanāksmes turpinājumā ministri apsprieda ES militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine): tā jau ir sasniegusi nosprausto mērķi – apmācīt 30 000 Ukrainas karavīru –, un tagad tās mērķis ir apmācīt vēl 10 000 karavīru. Pēc tam ministri izvērtēja ES centienus 2023. gada marta iniciatīvas ietvaros Ukrainai piegādāt munīciju.
Šādā sakarā Augstais pārstāvis apstiprināja, ka darbs turpinās un ka dalībvalstis ir apņēmības pilnas un vienotas atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Joprojām ir spēkā politiskais mērķis, ko mēs nospraudām kopā ar dalībvalstīm: nodrošināt vienu miljonu artilērijas munīcijas lādiņu. Tas ir liels uzdevums, tomēr tas joprojām ir mūsu mērķis, un mēs turpinām strādāt pie tā īstenošanas, katru dienu darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai munīciju piegādātu ātrāk un vairāk.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis uzsvēra, ka Eiropas aizsardzības rūpniecībai ir pietiekamas spējas, lai piegādātu munīciju Ukrainai, tomēr tai ir vajadzīga prognozējamība. Šā iemesla dēļ ES vienojās par Munīcijas ražošanas atbalsta aktu (ASAP) un apstiprināja tā īstenošanas sākšanu. Eiropas Komisija 2024. gada sākumā nāks klajā ar Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģiju.
Aktuālie notikumi
Šajā daļā ES aizsardzības ministri apsprieda, kā tiek īstenotas ES ātrās izvēršanas spējas – viens no svarīgākajiem Stratēģiskajā kompasā paredzētajiem uzdevumiem, kura rezultātā Eiropas Savienība varēs izvietot līdz 5000 karavīru, lai reaģētu uz tūlītējiem draudiem un krīzes situācijām. ES ātrās izvēršanas spējām vajadzētu būt pilnībā gatavām 2025. gadā. Ņemot vērā šo galīgo termiņu, Augstais pārstāvis mudināja dalībvalstis nodrošināt vairāk bruņoto spēku un spēju un ievērot grafiku, par kuru ir panākta vienošanās.
Pēc tam Augstais pārstāvis Padomi informēja par jaunākajām norisēm saistībā ar ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām un operācijām un par to, kā tās ietekmē mainīgie ģeopolitiskie apstākļi. Debatēs cita starpā tika apspriesta Sāhela, kur Eiropas Savienība palīdzēs Gvinejas līča piekrastes valstīm reaģēt uz iespējamiem terorisma draudiem, un ES militārā operācija Bosnijā un Hercegovinā, kur EUFOR ALTHEA pilnvaras tika pagarinātas vēl uz vienu gadu.
Padomes secinājumi un citi lēmumi
13. novembrī Padome apstiprināja secinājumus par ES kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju.
Tajā pašā dienā Padome pieņēma arī ieteikumu, kurā novērtēts iesaistīto dalībvalstu progress ciešāku saistību izpildē pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros.
Neformāla brokastu apspriede ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu
Neformālās darba brokastīs ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu ES aizsardzības ministri apsprieda kritiskās infrastruktūras noturību un ES un NATO spēju reaģēt uz šiem jaunajiem draudiem, ņemot vērā vairākus nesenos drošības incidentus Baltijas jūrā.
Eiropas Aizsardzības aģentūras valde
Tieši pirms Ārlietu padomes (aizsardzība) sanāksmes ES aizsardzības ministri tikās Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valdē. Sanāksmi vadīja Augstais pārstāvis Borels, kas ir šīs aģentūras vadītājs.
Valde apstiprināja 2023. gada ES spēju attīstības prioritātes. Šis dokuments ir pamatā aizsardzības plānošanai ES līmenī un visām ar aizsardzību saistītajām ES iniciatīvām. Tajā uzskaitītas 22 prioritātes, kas atspoguļo Ukrainā novēroto militāro realitāti, atbalsta ES aizsardzības mērķus un ir izstrādātas tā, lai būtu pamatā konkrētu projektu īstenošanai.
ES aizsardzības ministri arī apstiprināja kopīgu paziņojumu par to, kā stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes piekļuvi finansējumam un tās spēju veicināt mieru, stabilitāti un ilgtspēju Eiropā. Paziņojumā uzsvērts, ka ir svarīgi uzlabot Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam, kas ir kritiski svarīgs rūpniecisko darbību turpināšanai, inovācijas veicināšanai un konkurētspējas uzlabošanai.
Joprojām ir spēkā politiskais mērķis, ko mēs nospraudām kopā ar dalībvalstīm: nodrošināt vienu miljonu artilērijas munīcijas lādiņu. Tas ir liels uzdevums, tomēr tas joprojām ir mūsu mērķis, un mēs turpinām strādāt pie tā īstenošanas, katru dienu darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai munīciju piegādātu ātrāk un vairāk.
