"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome rīkoja diskusiju par situāciju Izraēlā un reģionā, pamatojoties uz 10. oktobrī notikušo ārlietu ministru neformālo videokonferenci un Eiropadomes locekļu 17. oktobra videokonferenci.
Padome vēlreiz nosodīja "Hamās" teroristu uzbrukumu un aicināja nekavējoties atbrīvot "Hamās" sagrābtos ķīlniekus. ES valstu ministri apstiprināja, ka Izraēlai ir tiesības aizstāvēties saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām.
Mums ir jānosoda teroristu uzbrukumi un, cik vien iespējams, jāizvairās no humanitāras krīzes Gazā. Lai to panāktu, ir absolūti nepieciešams, ka sniedzam humāno palīdzību un ka cilvēki, kuriem tā ir vajadzīga, var tai piekļūt.
Mums ir bijuši daži pirmie palīdzības konvoji, bet ne daudzi. Pirms kara Gazas joslā katru dienu iebrauca aptuveni 100 kravas automobiļu, savukārt šobrīd, kad vajadzības ir vēl lielākas nekā iepriekš, – aptuveni 20 kravas automobiļu dienā.
Šie pirmie konvoji ir pozitīvs signāls, taču mums ir jāpalielina konvoju iebraukšanas skaits un ātrums. Mums ir jānodrošina zāles, pārtika, turklāt ministri vienojās, ka mums ir jānodrošina arī degviela, kas ir nepieciešama atsāļošanas iekārtu darbībai.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
ES un tās dalībvalstis turpinās intensīvu saziņu ar reģionālajiem partneriem un starptautiskajiem dalībniekiem, lai novērstu plašāku reģionālu eskalāciju. Būtu jāvēršas pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformācijas kampaņām.
Visbeidzot, Padome uzturēja spēkā savu galīgo mērķi – panākt divu valstu risinājumu. Ministri apsprieda ilgtermiņa perspektīvu mieram reģionā un vienojās, ka būs ļoti svarīgi no jauna aktivizēt politisko procesu.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu
Pēc vēsturiskās kopīgās vizītes Kijevā 2023. gada 2. oktobrī ES valstu ārlietu ministri apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu, galveno uzmanību pievēršot īstermiņa un ilgtermiņa atbalstam.
Padome apsprieda, kā vislabāk apmierināt Ukrainas vissteidzamākās vajadzības, tostarp, nodrošinot vairāk pretgaisa aizsardzības un munīcijas. Pēc tam ministri apmainījās viedokļiem par konkrētiem priekšlikumiem ES turpmākajām saistībām drošības jomā.
Saistības drošības jomā – kas apvieno tradicionālo militāro palīdzību ar citiem elementiem, kuri vērsti uz kiberdrošību, atmīnēšanu un Ukrainas noturības vispārēju stiprināšanu, – palīdzēs Ukrainai ne tikai aizstāvēties, bet arī atturēt no iespējamas turpmākas agresijas aktiem un pretoties destabilizācijas centieniem.
Pēc tam Augstais pārstāvis uzsvēra, ka ir jāstiprina ES aizsardzības rūpniecība, palielinot munīcijas ražošanu, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības un papildinātu ES krājumus. Būtu jāstiprina arī sadarbība starp Eiropas un Ukrainas aizsardzības rūpniecību, pilnībā ievērojot dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku un to konstitucionālos ierobežojumus.
Visbeidzot, ministri pievērsās arī tam, kā vislabāk atbalstīt Ukrainas miera formulu, lai Apvienoto Nāciju Organizācijā nodrošinātu pēc iespējas plašāku atbalstu.
Citi lēmumi
Padome pieņēma regulējumu attiecībā uz sankcijām, kas vērstas pret tiem, kuri grauj stabilitāti, demokrātiju un tiesiskumu Nigērā.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
19. ES un Centrālāzijas valstu ministru sanāksme
Līdztekus Ārlietu padomei ministri kopā ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas ministriem piedalījās 19. ES un Centrālāzijas valstu ministru sanāksmē.
Puses kopīgi apstiprināja ES un Centrālāzijas ceļvedi attiecību padziļināšanai starp ES un Centrālāziju un apsprieda, kā veicināt starpreģionālo sadarbību kopīgu drošības problēmu, savienojamības, ekonomikas un tirdzniecības, vides, ūdens un klimata, izglītības, zinātnes un inovācijas jautājumu un tiešu personisku kontaktu jomā, sekmējot ciešākas saiknes starp ES un Centrālāziju.
Ministri pauda stingru ES apņemšanos attiecībā uz Centrālāziju saistībā ar problēmām, kas izriet no reģionālās dinamikas, īpašu uzmanību pievēršot sekām, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un situācijai Afganistānā.
Šodienas ārlietu ministru sanāksme apstiprina jaunu sadarbības līmeni starp mūsu reģioniem. Pasaulē, kas saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kā arī jaunām iespējām, mēs zinām, ka, rīkojoties kopā, varam panākt vairāk.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Puses atkārtoti apstiprināja savu reģionu apņemšanos ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un starptautisko tiesību pamatprincipus. Ministri uzsvēra, ka ir efektīvi jāsadarbojas, lai novērstu pret Krieviju vērsto ES sankciju apiešanu Centrālāzijas teritorijās.
Mums ir jānosoda teroristu uzbrukumi un, cik vien iespējams, jāizvairās no humanitāras krīzes Gazā. Lai to panāktu, ir absolūti nepieciešams, ka sniedzam humāno palīdzību un ka cilvēki, kuriem tā ir vajadzīga, var tai piekļūt. Mums ir bijuši daži pirmie palīdzības konvoji, bet ne daudzi. Pirms kara Gazas joslā katru dienu iebrauca aptuveni 100 kravas automobiļu, savukārt šobrīd, kad vajadzības ir vēl lielākas nekā iepriekš, – aptuveni 20 kravas automobiļu dienā. Šie pirmie konvoji ir pozitīvs signāls, taču mums ir jāpalielina konvoju iebraukšanas skaits un ātrums. Mums ir jānodrošina zāles, pārtika, turklāt ministri vienojās, ka mums ir jānodrošina arī degviela, kas ir nepieciešama atsāļošanas iekārtu darbībai.
