"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padomē notika diskusija par situāciju Izraēlā, Gazas joslā un reģionā, pamatojoties uz paziņojumu, par kuru Padome bija vienprātīgi vienojusies dienu iepriekš un kurā cita starpā aicināja nekavējoties noteikt humanitāros pārtraukumus karadarbībā Gazā un izveidot humanitāros koridorus.
Ministri jo īpaši pievērsās humanitārajai situācijai Gazā, un komisārs Lenarčičs (Lenarčič) sniedza informāciju par šo jautājumu. Padome uzsvēra, ka Rafas (Rafah) robežšķērsošanas punkta atvēršana ir pozitīvs pavērsiens, bet ar to nepietiek, lai atvieglotu humanitāro situāciju.
Ministri uzsvēra, ka ir jāpalielina tranzīta jauda, vai nu atverot vairāk sauszemes robežšķērsošanas punktu, vai izveidojot īpašu jūras maršrutu, un vēlreiz prasīja nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus un nodrošināt, ka viņiem var piekļūt Sarkanais Krusts.
Pēc tam Padome apsprieda vajadzību izvairīties no eskalācijas un konflikta izplešanās reģionā. Šajā nolūkā ES vēršas pie visiem attiecīgajiem reģionālajiem dalībniekiem, īpašu uzmanību pievēršot situācijai ar “Hezbollah” pie Izraēlas ziemeļu robežas ar Libānu.
Visbeidzot, Padome pievērsās nepieciešamībai strādāt pie ilgstošāka risinājuma – pēckonflikta scenārija, kas var garantēt stabilitāti un stabilu mieru Palestīnā, Izraēlā un plašākā reģionā.
Šī dramatiskā krīze, kuru mēs piedzīvojam, ir prasījusi ārkārtīgi augstu cenu – ļoti daudz izraēliešu un palestīniešu dzīvību –, un tā parāda, ka starptautiskā sabiedrība ir piedzīvojusi politisku un morālu neveiksmi. Mēs neesam spējuši rast atrisinājumu šai situācijai. Šis ir tas gadījums, kad cilvēkiem ir jāapzinās, ka risinājums ir absolūta nepieciešamība, un nākotnei ir jāsaistās ar divu valstu modeli. Runa nav tikai par Gazas rekonstrukciju. To esam darījuši jau vairākkārt. Mums ir jāuzbūvē valsts palestīniešiem.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Augstais pārstāvis ierosināja ministriem nosacījumu kopumu, ar kādiem ciešā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un arābu valstīm strādāt pie risinājuma.
Mēs nevaram piespiedu kārtā pārvietot palestīniešus ārpus Gazas. Nevar būt tā, ka palestīniešus izraida ar domu, ka viņus uzņems citur. [...] Gazas teritoriju nevar mainīt vai samazināt. Nē tam, ka Izraēlas aizsardzības spēki veic atkārtotu okupāciju, tur paliekot pastāvīgi. Tāpat nē tam, ka “Hamas” atgriežas Gazā.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Raugoties uz priekšu, Augstais pārstāvis uzsvēra, ka situāciju Gazā nevar nošķirt no vispārējā palestīniešu jautājuma, bet tai ir jābūt daļai no visaptveroša un ilgtspējīga risinājuma. Dažādajiem dalībniekiem jāapņemas rast risinājumus saistībā ar Palestīniešu pašpārvaldi Gazā, kuras darba nostādnes un leģitimitāte ir rūpīgi jānosaka un jāpieņem ANO Drošības padomei.
Augstais pārstāvis arī uzsvēra, cik svarīgi ir aktīvāk iesaistīt arābu valstis, kā arī reģionā vairāk iesaistīties Eiropas Savienībai.
ES ārlietu ministri apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu pēc tam, kad videokonferencē ES valstu ministrus bija uzrunājis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba) un viņus informējis par jaunākajiem notikumiem uz vietas un Ukrainas militārajām prioritātēm un vajadzībām.
Padome atkārtoti apliecināja savu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai aizstāvēties Putina karā. Ministri turklāt apsprieda ES militāro atbalstu un turpmākās saistības drošības jomā, ņemot vērā Eiropas līderu 2023. gada oktobrī doto uzdevumu.
Augstais pārstāvis apstiprināja, ka pirmā prioritāte ir no 2024. gada panākt papildu militāro atbalstu, izmantojot ierosināto EMM īpašo finansējumu – Ukrainas palīdzības fondu.
Turklāt ES turpinās apmācīt Ukrainas karavīrus, izmantojot ES padomdevēju misiju Ukrainā, kura nepilna gada laikā jau ir apmācījusi vairāk nekā 30 000 karavīru un nākamajā laikposmā apmācīs vēl 10 000.
Visbeidzot, ES uzstās uz vēl vienu svarīgu prioritāti, proti, Ukrainas miera formulu, ko Padome uzskata par vienīgo priekšlikumu taisnīgam un ilgtspējīgam mieram, kas jāapspriež starptautiskā līmenī.
Armēnija un Azerbaidžāna
Ārlietu padomē notika diskusija par Armēniju un Azerbaidžānu, ņemot vērā Azerbaidžānas militāro operāciju Kalnu Karabahā 2023. gada 19. un 20. septembrī, tai sekojošo vairāk nekā 100 000 Karabahas armēņu masveida pārvietošanu un notiekošos centienus normalizēt attiecības.
Eiropadome 2023. gada oktobrī apsprieda, kā vēl vairāk stiprināt ES sadarbību ar Armēniju un atbalstīt tās demokrātiski ievēlētās iestādes, tās noturību, drošību, kā arī reformu turpināšanu valstī.
Uz šīs bāzes Padome vienojās izpētīt iespēju sniegt Armēnijai ar neletālu ekipējumu saistītu atbalstu Eiropas Miera mehānisma ietvaros un stiprināt ES misiju Armēnijā, lai paredzētu vairāk novērotāju un vairāk patruļu, tostarp sensitīvās teritorijās. Ministri arī pievērsās iespējai noteikt vīzu režīma liberalizāciju Armēnijā.
Mums ir jābūt ļoti modriem attiecībā uz jebkādiem mēģinājumiem destabilizēt Armēniju kā iekšēji, tā ārēji. Mūsu vēstījums Azerbaidžānai ir skaidrs: jebkādi Armēnijas teritoriālās integritātes pārkāpumi ir nepieņemami un smagi ietekmēs mūsu attiecību kvalitāti.
Mēs aicinām atsākt sarunas starp Armēniju un Azerbaidžānu, pamatojoties uz Eiropadomes priekšsēdētāja paveikto darbu. Ir jānoslēdz miera līgums, un mēs esam apņēmušies turpināt veikt starpnieka pienākumus. Mēs nolēmām uzaicināt Armēnijas ārlietu ministru pievienoties mums kādā no nākamajām Ārlietu padomes sanāksmēm.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Citi lēmumi
Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.
Klimata diplomātija
Viedokļu apmaiņā par klimata diplomātiju ES ārlietu ministriem pievienojās COP28 izraudzītais priekšsēdētājs Sultans al Džabers (Sultan Al Jaber). Diskusijā tika apstiprināta ES apņemšanās nodrošināt, ka, neraugoties uz pašreizējiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ANO klimata konferencē galvenā uzmanība arī turpmāk tiks pievērsta eksistenciālajai cīņai pret globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām, pieņemot vērienīgus lēmumus un uzņemoties vērienīgas saistības.
ES un Rietumbalkānu ministru sanāksme
Pēc oficiālās Ārlietu padomes sanāksmes ES valstu ministri piedalījās ES un Rietumbalkānu ministru sanāksmē kopā ar ārlietu ministriem no sešiem Rietumbalkānu partneriem: Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas *, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas un Serbijas.
Ministru līmeņa sanāksmes mērķis bija vēl vairāk pastiprināt ES iesaisti ar Rietumbalkāniem, uzsvaru liekot uz kopīgiem drošības izaicinājumiem, piemēram, ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulācijām, kiberdraudiem un sekām, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, kā arī uz sadarbību starptautiskos forumos.
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Šī dramatiskā krīze, kuru mēs piedzīvojam, ir prasījusi ārkārtīgi augstu cenu – ļoti daudz izraēliešu un palestīniešu dzīvību –, un tā parāda, ka starptautiskā sabiedrība ir piedzīvojusi politisku un morālu neveiksmi. Mēs neesam spējuši rast atrisinājumu šai situācijai. Šis ir tas gadījums, kad cilvēkiem ir jāapzinās, ka risinājums ir absolūta nepieciešamība, un nākotnei ir jāsaistās ar divu valstu modeli. Runa nav tikai par Gazas rekonstrukciju. To esam darījuši jau vairākkārt. Mums ir jāuzbūvē valsts palestīniešiem.