Skip to content
  • Vispārējo lietu padome

Vispārējo lietu padome, 2022. gada 18. oktobris

Galvenie rezultāti

Eiropadomes oktobra sanāksme

Padome apmainījās viedokļiem par Eiropadomes 20. un 21. oktobra sanāksmes secinājumu projektu.

Pēc neformālām diskusijām 7. oktobrī Prāgā ES līderi tiksies Briselē, lai apspriestu virkni neatliekamu jautājumu.

Viņi pievērsīsies jaunākajām norisēm saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un ES atbalsta Ukrainai turpināšanu.

ES līderi arī izvērtēs enerģijas cenu stāvokli un apgādes drošību, tostarp tirgus optimizācijas pasākumus un progresu pieprasījuma samazināšanā.

Ņemot vērā pašreizējo enerģētisko krīzi, Eiropadome pievērsīsies ekonomiskajai situācijai.

Līderiem arī būs stratēģiska diskusija par Ķīnu, un viņi sagatavos vairākus starptautiskus pasākumus.

Konference par Eiropas nākotni

Ministri apsprieda turpmākos pasākumus pēc konferences par Eiropas nākotni.

Padomē notiek darbs, lai nodrošinātu efektīvus pēcpasākumus konferences iznākumam, jo īpaši, pamatojoties uz 49 konferences priekšlikumu un ar tiem saistīto 326 pasākumu visaptverošu, provizorisku tehnisko novērtējumu. Ministri pēcpasākumus pēdējo reizi izvērtēja savā septembra sanāksmē.

Papildus tam Padome no Eiropas Parlamenta ir saņēmusi priekšlikumus diviem konkrētiem grozījumiem Līgumos saskaņā ar LES 48. panta 2. punktu. Ministri apsprieda, kad tie būtu jāiesniedz Eiropadomei un kad par tiem paziņot valstu parlamentiem.

Ņemot vērā, ka EP ir lūdzis savai Konstitucionālo jautājumu komitejai sagatavot priekšlikumus vēl citiem Līgumu grozījumiem nolūkā īstenot konferences rezultātus, ministri debašu laikā kopumā bija vienisprātis – lai nodrošinātu procedurālo efektivitāti un izvairītos no procesu dublēšanās, būtu pareizi sagaidīt, līdz Parlaments šo darbu būs pabeidzis, pirms divi jau saņemtie konkrētie priekšlikumi tiek nosūtīti tālāk.

Šajā sakarā daudzi no ministriem norādīja, ka lielo vairumu konferences priekšlikumu var īstenot pašreizējā Līgumu satvarā, un pauda uzskatu, ka šajā posmā šādiem priekšlikumiem būtu jādod priekšroka.

Turklāt daži ministri uzskatīja, ka saistībā ar steidzamajiem izaicinājumiem, kas izriet no Krievijas kara Ukrainā, ir svarīgi visus pūliņus koncentrēt uz to, lai risinātu praktiskās problēmas, ar ko saskaras Eiropas iedzīvotāji. Citi pauda viedokli, ka ir vajadzīgs vairāk laika visaptverošam novērtējumam, pirms tiek uzsākts Līgumu grozīšanas process.

Mikulāšs Beks, Čehijas Republikas Eiropas lietu ministrs
Padome ir pilnībā apņēmusies nodrošināt vislabākos iespējamos pēcpasākumus saistībā ar konferences priekšlikumiem. Absolūts to vairākums, proti, līdz pat 95 %, var tikt īstenots, pilnībā izmantojot spēkā esošo Līgumu potenciālu. Ir svarīgi koncentrēties uz šo darbu, lai uz pilsoņu vēlmēm reaģētu pozitīvi un konkrēti un relatīvi īsā laikposmā.
Mikulāšs Beks, Čehijas Republikas Eiropas lietu ministrs
Mikulāšs Beks, Čehijas Republikas Eiropas lietu ministrs

Ministri arī apsprieda konferences atsauksmju pasākuma organizēšanu, kas būs svarīga iespēja informēt pilsoņus par pēcpasākumiem, ko trīs iestādes veic saistībā ar konferences iznākumu.

Tiesiskums Polijā

LES 7. panta 1. punkta procedūras ietvaros ministriem tika sniegta jaunākā informācija par stāvokli saistībā ar tiesiskumu Polijā.

Procedūra attiecībā uz Poliju tika sākta 2017. gadā, kad Komisija izdeva pamatotu atzinumu par tiesiskumu Polijā. Tajā aptverts jautājumu klāsts saistībā ar Polijas tiesu iestāžu neatkarību.

Līdz šim pēdējā uzklausīšana ar Poliju saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu notika februārī.

Komisija informēja ministrus par norisēm kopš uzklausīšanas, arī attiecībā uz Polijas iestāžu veikto reformu disciplinārajā režīmā, ko piemēro Polijas tiesnešiem. Polijai bija iespēja paust savas piezīmes.

Vēlēšanu likums

Padomē notika politikas debates par Eiropas Parlamenta priekšlikumu pārskatīt ES noteikumus, ar ko reglamentē EP vēlēšanas, lai nodrošinātu politiskus norādījumus turpmākajam darbam ar šo lietu.

Ministri pauda dažādus viedokļus un komentēja gan ierosinātās izmaiņas, kuras viņi vēlētos redzēt ES vēlēšanu likumā, gan izmaiņas, kuras viņi uzskatīja par problemātiskākām.

Vairāki ministri pauda vispārēju atbalstu centieniem palielināt vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās un palielināt to demokrātisko leģitimitāti.

Galvenie politiskie un juridiskie izaicinājumi, ko apzinājušas dalībvalstis, ir saistīti ar priekšlikumiem par vienotu ES vēlēšanu apgabalu, kas balstīts uz transnacionāliem sarakstiem, un vadošo kandidātu procesu Komisijas priekšsēdētāja iecelšanai. Dalībvalstis arī izteica iebildumus pret dažādiem ierosinājumiem saskaņot vēlēšanu procesus visā Eiropas Savienībā, uzsverot, ka ir nepieciešama elastība, kas respektētu ilggadējās balsošanas tradīcijas.

Dažas dalībvalstis norādīja uz izmaiņām ES vēlēšanu likumā, par kurām tika panākta vienošanās 2018. gadā, paužot cerību, ka tās drīz varētu stāties spēkā.

ES tiesību aktu izpildes panākšana

Sadaļā "Citi jautājumi" Komisija ministrus informēja par savu paziņojumu "ES tiesību aktu izpilde Eiropai, kas nodrošina rezultātus" ("Enforcing EU law for a Europe that delivers"), kas tika publicēts 2022. gada 13. oktobrī.

Paziņojumā izklāstīts, kā Komisija ir pilnveidojusi savu darbu izpildes jomā no prevencijas līdz sankcijām, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā ES var baudīt kopīgi saskaņoto noteikumu priekšrocības.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.

Sanāksmju dosjē

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Vispārējo lietu padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 8. janvāris