"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Padome apsprieda darba kārtības projektu ar norādēm un tādējādi sāka gatavošanos Eiropadomes sanāksmei 20. un 21. oktobrī.
Eiropadomes sanāksmē līderi vēlreiz apspriedīs Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā sekas. Viņi pārrunās arī situāciju enerģētikas jomā un ekonomikas jautājumus.
Eiropadome pievērsīsies arī ārējām attiecībām un apspriedīs ES un Āzijas attiecības, sagatavos ES un ASEAN samitu un rīkos stratēģiskas diskusijas par Ķīnu. Tā izvērtēs arī gatavošanos ANO Klimata pārmaiņu konferencei (COP 27) Šarm eš Šeihā un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferencei Monreālā.
Ikgadējā dialogā par tiesiskumu ministri rīkoja vispārēju diskusiju, kurā lielākoties tika apspriestas galvenās tendences tiesiskuma jomā ES.
Diskusija balstījās uz četriem pīlāriem: tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju plurālisms, kā arī citi institucionālie jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu. Diskusijā tika izmantots 2022. gada 13. jūlijā publicētais Komisijas ziņojums par tiesiskumu, kurā pirmo reizi ietverti konkrēti dalībvalstīm adresēti ieteikumi.
Padomes dialoga par tiesiskumu mērķis ir atklātā un konstruktīvā diskusijā apspriest situāciju tiesiskuma jomā visā Eiropas Savienībā, pilnībā ievērojot principus, kas paredz objektivitāti, nediskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm.
Ar konkrētām valstīm saistītos aspektus apspriedīs Vispārējo lietu padomes novembra sanāksmē. Uzmanības centrā būs piecas dalībvalstis: Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Zviedrija.
Domāju, ka šis formāts mums ļaus labvēlīgā un konstruktīvā gaisotnē sarīkot īstenas politiskas diskusijas. Dialogs Padomē veicina ne tikai labas prakses, bet arī kritisku viedokļu apmaiņu: abi šie aspekti būtu jāņem vērā, kad lemjam par to, kā mums rīkoties attiecībā uz sarežģītākajiem tiesiskuma aspektiem.
Mikulāšs Beks, Čehijas Eiropas lietu ministrs
Ministri apmainījās viedokļiem par turpmākiem pasākumiem pēc konferences par Eiropas nākotni.
Galvenie diskusijā apspriestie jautājumi bija Līgumos ietverto pārejas klauzulu iespējamā izmantošana nolūkā Padomē pāriet no vienprātīga balsojuma uz kvalificēta vairākuma balsošanu un ar konferenci saistītās iniciatīvas, uz kurām īpaši norādīts runā par stāvokli Savienībā, kā arī Komisijas nodomu vēstulē, kurā ieskicētas svarīgākās 2023. gadam plānotās iniciatīvas. Ministri tika informēti arī par tiem konferencē ierosinātajiem pasākumiem, saistībā ar kuriem Padome var rīkoties viena pati.
Debatēs par turpmākajiem pasākumiem pēc konferences ministri pauda viedokli, ka šajā posmā par prioritāti būtu jānosaka turpmākie pasākumi, kas saistīti ar lielāko daļu konferences priekšlikumu un iniciatīvu (aptuveni 95 %) un ko var īstenot, izmantojot visas iespējas, kuras piedāvā pašreizējais Līgumu satvars.
Jautājumā par pārejas klauzulu izmantošanu nolūkā paplašināt kvalificēta vairākuma izmantošanu Padomē, izmantojot pārejas klauzulas, viedokļi bija dažādi. Vairums ministru bija gatavi apsvērt iespējas pārejas klauzulas izmantot konkrētās jomās, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Vairāki ministri norādīja – lai varētu noformulēt precīzu nostāju vai pieņemt lēmumu par to, šis jautājums ir jāizvērtē pamatīgāk.
Ministri atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri konferences rezultātā nākt klajā ar vairākām likumdošanas iniciatīvām. Šāda rīcība saskan ar apņemšanos, ko visas trīs ES iestādes pauda konferences procesa sākumā.
Prezidentvalsts ministrus informēja arī par to, ka tiek gatavots atsauksmju pasākums iedzīvotājiem. Pasākums plānots 2. decembrī.
Konferences mērķis bija iesaistīt iedzīvotājus diskusijā par mūsu kopīgo nākotni un par jautājumiem, kas viņiem šķiet vissvarīgākie. Tagad ES iestādēm ir jāapliecina, ka esam uzklausījuši iedzīvotāju bažas. Padome ir pilnībā gatava piedalīties šajā procesā.
Mikulāšs Beks, Čehijas Eiropas lietu ministrs
Ministri izvērtēja pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, galvenokārt pievērsdamies Izstāšanās līguma, jo īpaši Protokola par Īriju/Ziemeļīriju, īstenošanai.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) ministrus informēja par jaunākajām norisēm pēc Apvienotās Karalistes valdības lēmuma 2022. gada jūnijā iesniegt tiesību aktus, ar kuriem beidz piemērot minētā protokola pamatelementus, un par tās 2022. gada 15. septembra atbildi uz notiekošajām pārkāpuma procedūrām.
Ministri vēlreiz apliecināja, ka atbalsta Eiropas Komisijas pieeju. Viņi jo īpaši atgādināja, ka ES ir gatava konstruktīvās sarunās panākt risinājumu praktiskajām grūtībām, kas saistītas ar minētā protokola īstenošanu uz vietas.
Likumdošanas plānošanas procesa ietvaros Komisija Padomi iepazīstināja ar 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu un nodomu vēstuli, kas saistīta ar Komisijas darba programmas sagatavošanu. Ministri pauda viedokli par nākamā gada galvenajām prioritātēm un, viņuprāt, nepieciešamākajām iniciatīvām.
Ukraina: pieņemts lēmums par 5 miljardu EUR palīdzību
Padome šodien steidzamības kārtā oficiāli pieņēma lēmumu Ukrainai sniegt papildu makrofinansiālo palīdzību 5 miljardu EUR apmērā. Šī finansiālā palīdzība papildina citu atbalstu, ko ES sniedz Ukrainai humānās palīdzības, attīstības, muitas un aizsardzības jomā.
Domāju, ka šis formāts mums ļaus labvēlīgā un konstruktīvā gaisotnē sarīkot īstenas politiskas diskusijas. Dialogs Padomē veicina ne tikai labas prakses, bet arī kritisku viedokļu apmaiņu: abi šie aspekti būtu jāņem vērā, kad lemjam par to, kā mums rīkoties attiecībā uz sarežģītākajiem tiesiskuma aspektiem.