"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (tieslietas), 2024. gada 11. oktobris
Galvenie rezultāti
Tieslietas
Cīņa pret rasismu
Tieslietu ministri rīkoja diskusijas par ES rasisma apkarošanas rīcības plāna īstenošanu. Šis plāns – pirmais Eiropas Savienībā – tika pieņemts 2020. gadā, un tajā ir ietverti vairāk nekā 80 pasākumi dažādās jomās, tostarp tiesībaizsardzībā, izglītībā, nodarbinātībā, mājokļu nozarē un veselībā, kas izstrādāti, lai efektīvāk pastiprinātu rīcību rasisma apkarošanā ES.
Ministri jo īpaši pievērsās izaicinājumiem, ko rada plāna īstenošana, proti, uzticamu datu trūkumam, kas saistīts ar nepietiekamu ziņošanu par rasismu, un tam, kādas darbības būtu jāveic valsts līmenī. Viņi apsprieda arī to, kā ES iestādes varētu palīdzēt dalībvalstīm rīcības plāna īstenošanā valsts līmenī. Līdzās citiem jautājumiem ministri pievērsās ES līmeņa finansējuma nozīmīgumam, paraugprakses apmaiņai un vietējo dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšanai.
ES Pamattiesību aģentūras direktore Sirpa Rautio informēja ministrus par jaunākajiem datiem un tendencēm šajā jomā Eiropas Savienībā. Viņa atgādināja, ka rasisma un naida pieredze grauj uzticību sabiedrībā, un tas savukārt attur cietušos no ziņošanas par noziegumiem, un ka liels apjoms tiešsaistes naida runas paliek platformu moderatoru mehānismu nepamanīts.
Rasisms dziļi negatīvi ietekmē mūsu pilsoņu ikdienas dzīvi un apdraud mūsu sabiedrību kohēziju. Rasisma apkarošana Eiropas Savienībai un dalībvalstu valdībām joprojām ir prioritāte, jo tā ir būtiska, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu labklājību un drošību.
Cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību
Prezidentvalsts, Komisija un “Eurojust” informēja ministrus par darbu, kas tiek veikts cīņā pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību. Jaunākās norises ietver Eiropas Tiesu iestāžu tīkla organizētās noziedzības jomā darbības uzsākšanu šā gada 25.–26. septembrī. Šis tīkls ir izveidots, pamatojoties uz Padomes 2024. gada jūnija secinājumiem. Tas nodrošinās specializēta zināšanu centra, kas atbalstīs tiesu iestādes organizētās noziedzības apkarošanas jomā, izveidi. Nolūkā stiprināt tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm, “Eurojust” un Komisija ir uzsākušas prioritāro valstu un darbību konstatēšanu. Pamatojoties uz konstatēto, darba grupas apspriedīs nākamos soļus. Eiropas Ārējās darbības dienests uzsvēra savu lomu, nodrošinot to, lai tiesu iestāžu sadarbības jautājumi tiktu ņemti vērā plašākās ES līmeņa diskusijās ar trešām valstīm.
Narkotiku apkarošanas stratēģija un rīcības plāns 2021.–2025. gadam un ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģija 2021.–2025. gadam ES līmenī iezīmē izaicinājumus un darbības, kas jāveic šajā jomā.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu: cīņa pret nesodāmību
Prezidentvalsts, Komisija un “Eurojust” sniedza informāciju par jaunākajām norisēm cīņā pret nesodāmību attiecībā uz noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Kopš ir sācies pret Ukrainu vērstais Krievijas agresijas karš, Padome ir atbalstījusi koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tie, kas ir veikuši starptautiskus noziegumus, nepaliktu nesodīti.
Ir uzsāktas vairākas svarīgas iniciatīvas, tostarp dalībvalstis uz Ukrainu ir nosūtījušas tiesu ekspertīžu ekspertus, ir izveidota kopēja izmeklēšanas grupa saistībā ar iespējamiem Ukrainā pastrādātiem noziegumiem, “Eurojust” ir izstrādājusi Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzi, ir izveidots “Eurojust” Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu un valstis ir sākušas izmeklēšanu par starptautiskajiem noziegumiem, kas, saskaņā ar apgalvojumiem, ir izdarīti Ukrainā.
Padome 2022. gada 9. decembrī apstiprināja secinājumus par cīņu pret nesodāmību, kurā dalībvalstis aicināja Ukrainu pievienoties Romas statūtiem. Pašrlaik notiek pievienošanās process, jo Ukraina 2024. gada 24. augustā pieņēma tiesību aktu kopumu par pievienošanos šiem statūtiem. Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūti ir līgums, ar ko tiek izveidota Starptautiskā Krimināltiesa.
Tiesu iestāžu pieejamības veicināšana tiesiskuma un konkurētspējas kontekstā
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par tiesu iestāžu pieejamību tiesiskuma un konkurētspējas kontekstā un jo īpaši apsprieda tiesu iestāžu pieejamību tādiem ekonomikas aktoriem, kuriem ir mazāk resursu un finanšu līdzekļu, piemēram MVU. Diskusijās viņi pievērsās tam, kā uzlabot tiesību aktu un juridiskās informācijas pārredzamību, piekļūstamību un pieejamību, lai sekmētu vienlīdzīgu un efektīvu tiesu iestāžu pieejamību visiem. Tika izskatīti arī strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējamie ieguvumi, kā arī izaicinājumi un paraugprakse šajā jomā.
Pašreizējie leģislatīvie dokumenti
Prezidentvalsts sniedza informāciju par statusu, kādā ir pašreizējie leģislatīvie dokumenti tieslietu jomā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Kopā ar Komisiju prezidentvalsts sniedza jaunāko informāciju par norisēm antisemītisma apkarošanas jomā. Prezidentvalsts arī ziņoja par ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru forumu, kas notiks Melnkalnē 2024. gada 28. un 29. oktobrī, un par pašreizējo stāvokli attiecībā uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Komisija informēja delegācijas par 2024. gada pārskatu par Pamattiesību hartas piemērošanu, sarunām par ES un ASV e-pierādījumu nolīgumu un par panākumiem, kas gūti saistībā ar ANO Konvenciju par kibernoziegumiem.
Slovākija pauda bažas par 2024. gada ziņojumu par tiesiskumu.
