"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (iekšlietas), 2024. gada 12. decembris
Galvenie rezultāti
Šengenas zona
Padome pieņēma lēmumu par to, ka no 2025. gada 1. janvāra tiek atceltas personu pārbaudes pie iekšējām sauszemes robežām ar Bulgāriju un Rumāniju un starp tām.
Šodien pieņemtais lēmums atcelt personu pārbaudes pie iekšējām sauszemes robežām ar Bulgāriju un Rumāniju ir pagrieziena punkts Šengenas zonas attīstībā. Mēs ar gandarījumu sveicam Bulgāriju un Rumāniju ar uzņemšanu Šengenas saimē.
Šāndors Pintērs, Ungārijas iekšlietu ministrs
Bulgārija un Rumānija kopš to pievienošanās ES ir piemērojušas Šengenas tiesiskā regulējuma (Šengenas acquis) daļas, tostarp tās, kas saistītas ar ārējo robežu kontroli, policijas sadarbību un Šengenas Informācijas sistēmas izmantošanu.
Padome 2023. gada 30. decembrī pieņēma lēmumu no 2024. gada 31. marta piemērot pārējās Šengenas acquis daļas un atcelt personu pārbaudes pie iekšējām gaisa un jūras robežām.
Ministri apsprieda stāvokli Šengenas zonā un apmainījās viedokļiem par Šengenas pārvaldības ikgadējā cikla prioritāšu īstenošanu, galveno uzmanību pievēršot vispārējās drošības palielināšanai, izmantojot digitalizāciju.
Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) un ES tiesībaizsardzības IT sistēmu sadarbspēja
Komisija un eu-LISA (ES aģentūra, kas pārvalda IT sistēmas drošības un tiesiskuma telpā) informēja ministrus par turpmāko rīcību IIS ekspluatācijas sākšanai. Komisija sniedza informāciju par savu 2024. gada 4. decembrī publicēto priekšlikumu par pakāpenisku ekspluatācijas uzsākšanu.
Dalībvalstis atbalstīja prezidentvalsts priekšlikumu par nepieciešamību izstrādāt jaunu ceļvedi, kas līdz minimumam samazinātu gaidāmās sekas.
IIS ir automatizēta IT sistēma, ar ko reģistrē trešo valstu valstspiederīgos, kuri ES ieceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Saskaņā ar jauno sistēmu robežsardzes darbinieki noskenēs pirkstu nospiedumus vai uzņems to personu foto, kuras robežu šķērso pirmo reizi. Šī informācija tiks reģistrēta digitālā datnē.
IIS ir daļa no plašāka noziedzības apkarošanas un robežu drošības IT sistēmu klāsta, ko ES plāno ieviest dažu nākamo gadu laikā. To starpā ir ETIAS ceļošanas atļauju sistēma, ar kuru pārbaudīs tādu trešo valstu valstspiederīgo radītos drošības, migrācijas un veselības riskus, kuriem ieceļošanai Šengenas zonā nav vajadzīga vīza.
Piekļuve datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā
Ministri apsprieda turpmāko virzību un sniedza norādes turpmākajam darbam saistībā ar piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā. Tā kā mūsu sabiedrības digitalizācija rada apstākļus, kuros noziedznieki tehnoloģisko progresu izmanto noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, efektīva piekļuve datiem tiesībaizsardzības nolūkos ir kļuvusi par vienu no galvenajiem izaicinājumiem kriminālizmeklēšanās un kriminālvajāšanās.
Šī viedokļu apmaiņa notika dažas nedēļas pēc tam, kad augsta līmeņa grupa, kas tika izveidota 2023. gada 6. jūnijā, bija iepazīstinājusi ar savu noslēguma ziņojumu par šo tematu.
2025. gada pirmajā pusgadā Komisija būs sagatavojusi ceļvedi konkrētu pasākumu īstenošanai, kas garantēs piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā.
Ministri arī apstiprināja Padomes secinājumus par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā.
Komisija sniedza jaunāko informāciju par to, kā tiek īstenotas reformas migrācijas un patvēruma jomā, proti, šā gada maijā pieņemtais ES tiesību aktu kopums. Dalībvalstis un Komisija pašlaik veic sagatavošanas pasākumus, lai šos tiesību aktus varētu piemērot no 2026. gada jūnija. Pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm, dalībvalstis ir sagatavojušas valsts īstenošanas plānus, kuros izklāstītas tiesību aktu īstenošanas darbības un grafiks.
Ministru darba pusdienās ministri apsprieda migrācijas ārējo dimensiju. Prezidentvalsts Ungārija par šo tematu ierosināja vairākas diskusijas. Turklāt 2024. gada oktobrī Eiropadome aicināja apsvērt “jaun[us] veid[us], kā saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām novērst un apkarot neatbilstīgu migrāciju”.
Likumdošanas un operatīvā plānošana brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Ministri apstiprināja Likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Pamatnostādnes noteiks ES politikas virzību šajā jomā nākamajiem pieciem gadiem.
Stratēģiskās pamatnostādnes ir būtisks instruments, lai noteiktu ES politikas virzienu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un izveidotu satvaru ES Stratēģiskās programmas 2024.–2029. gadam attiecīgo aspektu īstenošanai.
Iekšlietu ministri saņēma informāciju par pašreizējo drošības apdraudējumu ainu, kas tiek atjaunināta reizi sešos mēnešos. Prezidentvalsts arī sniedza informāciju par panākumiem, kas gūti, īstenojot tās prioritātes cīņā pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, proti, attiecībā uz operatīvo sadarbību starp muitas iestādēm un policiju, Eiropas Ostu aliansi un Šengenas Informācijas sistēmas potenciāla atraisīšanu.
Seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošana
Padome nevienojās par prezidentvalsts kompromisa tekstu attiecībā uz regulu seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai, un dažas dalībvalstis pauda bažas par riskiem, kas saistīti ar starppersonu un – jo īpaši – galšifrēšanas sakaru konfidencialitāti.
Komisija 2022. gada maijā bija ierosinājusi ES tiesību aktu, kas interneta uzņēmumiem paredzētu pienākumu savās platformās atklāt seksuālu vardarbību pret bērniem atspoguļojošus materiālus un ziņot par tiem iestādēm. Kopš tā laika regulas projekts tiek plaši apspriests Padomes ekspertu sanāksmēs.
Prezidentvalsts informēja ministrus par ES un Rietumbalkānu ministru forumu par tieslietām un iekšlietām, kas 2024. gada 28. un 29. oktobrī notika Budvā (Melnkalnē). Prezidentvalsts arī ziņoja ministriem par Budapeštas procesa 7. ministru konferenci (kas 2024. gada 11. un 12. novembrī notika Budapeštā).
Nākamā ES Padomes prezidentvalsts Polija iepazīstināja ar savu darba programmu.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.
