"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (tieslietas), 2024. gada 13. decembris
Galvenie rezultāti
Migrantu kontrabandas apkarošana
Padome panāca vispārēju pieeju (dalībvalstu nostāju) attiecībā uz ierosināto direktīvu, kurā paredzēti minimālie noteikumi migrantu kontrabandas novēršanai. Šis tiesību akts aizstās pašreizējo ES tiesisko regulējumu, kas tika pieņemts jau 2002. gadā. Priekšlikuma mērķis ir tuvināt dalībvalstu krimināltiesības tādos jautājumos kā migrantu kontrabandas definēšana un tai piemērojamais sankciju režīms.
Migrantu kontrabandas dēļ noziedzīgas grupas pelna miljonus uz visneaizsargātāko iedzīvotāju rēķina. Kriminālvajāšana par šo noziegumu ir viena no ES valstu prioritātēm.
Bence Tužons, Ungārijas tieslietu ministrs
2023. gadā pie ES ārējām robežām tika atklāti aptuveni 380 000 nelikumīgas ieceļošanas gadījumu. Eiropols lēš, ka vairāk nekā 90 % neatbilstīgo migrantu, kas nonāk ES, izmanto kontrabandistu pakalpojumus.
Seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošana
Lai apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, ministri vienojās par savu nostāju un panāca vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu atjaunināt 2011. gada direktīvu, lai stiprinātu krimināltiesības attiecībā uz seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu. Eiropas Komisijas 2024. gada februārī ierosinātais atjauninātais tiesību akts paplašinās seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas nodarījumu, tostarp to, kurus pieļauj vai veicina jauni tiešsaistes rīki, definīcijas un nodrošinās efektīvāku izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par šiem noziegumiem. Ar to arī ievieš stingrākus sodus, un tas ietver konkrētākas prasības attiecībā uz preventīviem pasākumiem un palīdzību cietušajiem.
Šodien panāktā daļējā vispārējā pieeja par galvenajiem elementiem direktīvas priekšlikumā, kurš paredz konkrētu maksātnespējas tiesību aspektu saskaņošanu, ir būtisks solis, lai padarītu ES pievilcīgāku ieguldītājiem.
Priekšlikums ir viena no iniciatīvām Kapitāla tirgu savienības 2020. gada rīcības plānā. Tā mērķis ir veicināt pārrobežu ieguldījumus vienotajā tirgū, mērķtiecīgi saskaņojot maksātnespējas procedūras. Priekšlikuma mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka kreditori no likvidētā uzņēmuma var atgūt maksimālo vērtību, uzlabot maksātnespējas procedūru efektivitāti un palielināt atgūstamās vērtības paredzamību un taisnīgu sadali starp kreditoriem. Pašlaik pārrobežu ieguldītājiem, lai novērtētu investīciju iespējas, ir jāņem vērā 27 dažādi maksātnespējas noteikumi.
Saistībā ar darba pusdienām ministri iesaistījās diskusijā par iespējām kopīgi izstrādāt MI rīkus tiesu sistēmām. Viņi arī pievērsās tādu MI rīku identificēšanai, kas varētu būt vispiemērotākie šādām iniciatīvām. MI rīku izstrāde delikātās jomās, piemēram, tieslietās, būs resursietilpīga, un var būt lietderīgi apvienot centienus Eiropas līmenī.
Mākslīgajam intelektam jau ir ietekme uz tieslietu nozari, un nākotnē šī ietekme tikai palielināsies. Šādas norises var uzlabot savlaicīgumu un padarīt tiesvedību efektīvāku un iedarbīgāku. Ir pašsaprotami, ka, lai virzītu šo attīstību un kopīgi izmantotu ieguvumus, ir jāsadarbojas kā Eiropas Savienībai.
Bence Tužons, Ungārijas tieslietu ministrs
Ministri arī apstiprināja secinājumus par šo tematu.
Tā kā ES krimināltiesības pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami attīstījušās, ministri apsvēra turpmākās vajadzības krimināltiesību jomā un jo īpaši to, vai tiesu nolēmumu savstarpējai atzīšanai krimināllietās būtu vēlama tiesiskā regulējuma iespējama konsolidācija. Lielākā daļa ministru pauda viedokli, ka uzsvars būtu jāliek uz pašreizējo noteikumu īstenošanu un – jaunu priekšlikumu gadījumā – uz to, lai nodrošinātu saskaņotību ar esošo ES krimināltiesību regulējumu.
Otrs diskusiju par ES krimināltiesību nākotni aspekts attiecās uz paraugnoteikumu izstrādi instrumentiem, kas ietver minimālos noteikumus par materiālajām krimināltiesībām. Bija kopīga izpratne par to, ka dalībvalstis vēlējās nodrošināt, ka ES krimināltiesību galvenajos noteikumos tiek izmantoti vismaz daži standartizēti formulējuma elementi. Ministri arī pauda plašu atbalstu tam, ka darbs pie nesaistošiem paraugnoteikumiem būtu jāturpina, lai panāktu kopīgu izpratni ar pārējām ES iestādēm.
Ir izdoti divi prezidentvalsts ziņojumi gan par paraugnoteikumiem, gan par ES krimināltiesību nākotni vispārējā kontekstā.
Savstarpēja izvērtēšana: pastiprināt Eiropas izmeklēšanas rīkojumu
Prezidentvalsts sniedza informāciju par galīgo ziņojumu par savstarpējo izvērtējumu desmito kārtu. Šajā regulārajā pasākumā galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas izmeklēšanas rīkojuma īstenošanai.
Savstarpēji izvērtējumi ir salīdzinoši izvērtējumi, kuros dalībvalstis cita citu novērtē attiecībā uz ES un starptautisko tiesību aktu piemērošanu un noziedzības apkarošanas instrumentu īstenošanu. Mehānisma mērķi:
rast praktiskus risinājumus cīņai pret organizēto noziedzību ES,
uzlabot Eiropas tiesu iestāžu sadarbību,
dalīties paraugpraksē starp dalībvalstīm.
Padome koordinē izvērtēšanas procesu un sagatavo ziņojumus, tostarp secinājumus un ieteikumus.
Narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošana
Tāpat kā iekšlietu ministru sanāksmē, prezidentvalsts informēja tieslietu ministrus par panākumiem, kas gūti narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā. Prezidentvalsts jo īpaši uzsvēra darbības, kas saistītas ar Eiropas Tiesu iestāžu tīklu organizētās noziedzības jomā un tiesu iestāžu sadarbības stiprināšanu ar prioritārām trešām valstīm.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu: cīņa pret nesodāmību
Prezidentvalsts sniedza jaunāko informāciju par ES darbībām cīņā pret nesodāmību Ukrainā. ES, dalībvalstu un starptautisko dalībnieku darbības ir bijušas dažādas – no dalībvalstu tiesu ekspertu nosūtīšanas uz Ukrainu un kopējas izmeklēšanas grupas izveides, lai izmeklētu iespējamos Ukrainā izdarītos noziegumus, līdz pat Starptautiskā centra saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu izveidei Eurojust ietvaros.
Atsaucoties uz starptautiskās sabiedrības, tostarp Padomes, aicinājumu pievienoties Romas statūtiem, Ukraina 25. oktobrī ANO ģenerālsekretāram deponēja Romas statūtu ratifikācijas instrumentu. Romas statūti Ukrainā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Likumdošanas un operatīvā plānošana brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
Prezidentvalsts izklāstīja pašreizējo stāvokli attiecībā uz likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskajām pamatnostādnēm brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ko Padome apstiprināja 12. decembrī. Pamatnostādnes noteiks ES politikas virzienu šajā jomā nākamajiem pieciem gadiem.
Stratēģiskās pamatnostādnes ir būtisks instruments, lai noteiktu ES politikas virzienu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un izveidotu satvaru ES Stratēģiskās programmas 2024.–2029. gadam attiecīgo aspektu īstenošanai.
Piekļuve datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā
Prezidentvalsts sniedza jaunāko informāciju par darbu, ko veic Augsta līmeņa grupa jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos, pamatojoties uz tās sagatavoto noslēguma ziņojumu.
Citi jautājumi
Tāpat kā iekšlietu ministru sanāksmē, prezidentvalsts informēja delegācijas par ES un Rietumbalkānu ministru forumu par tieslietām un iekšlietām, kas 2024. gada 28. un 29. oktobrī notika Budvā (Melnkalnē). Kopā ar Komisiju tā informēja dalībniekus par norisēm antisemītisma apkarošanas jomā. Komisija arī iepazīstināja ar pašreizējo stāvokli ES un ASV sarunās par e-pierādījumu nolīgumu.
Nākamā ES Padomes prezidentvalsts Polija iepazīstināja ar savu darba programmu.
