"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (iekšlietas), 2024. gada 10. oktobris
Galvenie rezultāti
Iekšlietas
Seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošana
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar ierosināto ES tiesību aktu, kas interneta uzņēmumiem noteiktu pienākumu savās platformās atklāt materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un ziņot par tiem iestādēm. Tiek plānots ES centrs, kas sniegtu atbalstu iestādēm, kuras reaģē uz ziņojumiem par seksuālu vardarbību pret bērniem, kā arī apkopotu un kopīgotu speciālās zināšanas un paraugpraksi novēršanas un cietušo atbalsta jomā.
Tiesību akta projekts tika ierosināts 2022. gada maijā, un kopš tā laika tas ir plaši apspriests Padomes ekspertu sanāksmēs.
Prezidentvalsts kompromiss, kas pašlaik tiek izskatīts Padomē, nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp mūsu bērnu aizsargāšanu un iedzīvotāju privātuma aizsargāšanu.
Cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem ir mūsu prezidentūras prioritāte. Izskatāmais tiesību akta projekts var būt nozīmīgs pavērsiens cīņā pret šiem šausminošajiem noziegumiem. Mēs neatlaidīgi turpināsim strādāt pie šī priekšlikuma pabeigšanas.
Ministri apsprieda pašreizējo situāciju Šengenas zonā un apmainījās viedokļiem par ikgadējā Šengenas padomes cikla prioritāšu īstenošanu. Galveno uzmanību ministri pievērsa ES ārējo robežu noturības palielināšanai un jo īpaši robežkontroles kvalitātes uzlabošanai un sadarbības uzlabošanai ar trešām valstīm. Daudzas delegācijas uzsvēra, ka svarīgi ir nodrošināt pietiekamus resursus ārējo robežu aizsardzībai un nodrošināt ES informācijas sistēmu rūpīgu izmantošanu. Ministri arī uzsvēra, ka liela nozīme ir aģentūras “Frontex” sniegtajam atbalstam dalībvalstīm un trešām valstīm, ar kurām tā ir parakstījusi nolīgumus.
Prezidentvalsts arī sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli attiecībā uz Šengenas “acquis” pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. 2023. gada 30. decembrī Padome nolēma atcelt gaisa telpas un jūras robežkontroles ar Bulgāriju un Rumāniju. Lai noteiktu dienu, kad atceļ kontroli pie iekšējām sauszemes robežām ar Bulgāriju un Rumāniju, Padomei būs jāpieņem papildu lēmums. Bulgārija un Rumānija iepazīstināja ar pasākumiem, ko tās īsteno kopš Padomes decembra lēmuma nolūkā aizsargāt savas ārējās robežas un apkarot neatbilstīgu migrāciju.
Ungārijas prezidentūrai ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt mūsu ārējo robežu drošību. Mēs joprojām esam apņēmības pilni pēc iespējas ātrāk nodrošināt Bulgārijas un Rumānijas pilnīgu dalību Šengenas zonā.
Prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par pašreizējo stāvokli darbā pie ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) iedarbināšanas. IIS ir automatizēta IT sistēma to trešo valstu valstspiederīgo reģistrēšanai, kuri ceļo īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Saskaņā ar jauno sistēmu robežsardzes darbinieki noskenēs pirkstu nospiedumus vai uzņems to personu foto, kuras robežu šķērso pirmo reizi. Šī informācija tiks reģistrēta digitālā datnē. Ministri tika informēti par pašreizējo stāvokli saistībā ar sistēmas iedarbināšanu.
Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, Komisija izklāstīja plānus IIS ieviest pakāpeniski. Sīkāka informācija par šo pieeju tiks sniegta tuvākajās nedēļās.
IIS ir daļa no plašāka noziedzības apkarošanas un robežu drošības IT sistēmu klāsta, ko ES plāno ieviest nākamajos gados. Ir plānots, ka ETIAS ceļošanas atļauju sistēma (sistēma, kas pārbaudīs to trešo valstu valstspiederīgo drošības, migrācijas un veselības riskus, kuriem nav vajadzīga vīza, lai ieceļotu Šengenas zonā) sāks darboties 2025. gada pirmajā pusē.
Cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību
Prezidentvalsts ziņoja par pašreizējo stāvokli saistībā ar tās desmit prioritātēm narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Tā uzsvēra dažus pasākumus, kas saistīti ar Eiropas Ostu aliansi, pēcpasākumus pēc bīstamāko noziedzīgo tīklu kartēšanas, finanšu un digitālās izmeklēšanas atvieglošanu un sadarbības veicināšanu ar trešām valstīm, tostarp cīņā pret sintētisko narkotiku radītajiem apdraudējumiem.
Attiecībā uz sintētisko narkotiku radītajiem apdraudējumiem prezidentvalsts norādīja uz ES un tās dalībvalstu ieguldījumu Globālajā koalīcijā, kuras mērķis ir novērst sintētisko narkotiku apdraudējumus (tā pēc ASV iniciatīvas sāka darbu 2023. gada 7. jūlijā). ES un ASV dialogā par narkotikām, kas notika 2024. gada 19. septembrī, ES un ASV vienojās turpināt sadarbību un apmainīties ar informāciju par dažādiem pasākumiem, ko veikušas abas puses. Prezidentvalsts arī diskutē ar dalībvalstīm par ES gatavību novērst sintētisko narkotiku radītos apdraudējumus.
Ministru darba pusdienas bija veltītas neatbilstīgu migrantu un noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanas jautājumam. Ministri apsprieda dažādu pieeju izmantošanu, lai palielinātu ES atgriešanas sistēmas efektivitāti, un “Frontex” atbalstošo lomu šajā sakarā. Viņi uzdeva ekspertiem sākt pētīt inovatīvas idejas saistībā ar atgriešanu. Ministri arī bija vienisprātis, ka ir jāsāk darbs pie iespējamiem ES līmeņa risinājumiem, lai efektīvi atgrieztu noziedzniekus un personas, kas rada draudus drošībai un kas nāk no sensitīvām trešām valstīm.
Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu sākuma un “Hamās” uzbrukuma 2024. gada 7. oktobrī iekšlietu ministri ir regulāri apsprieduši šo konfliktu ietekmi uz ES iekšējo drošību.
Turpinot šo praksi un pamatojoties uz pārskatu par pašreizējo apdraudējumu ainu, ministri apmainījās viedokļiem par šo konfliktu iespējamām sekām Eiropas Savienībā, piemēram, migrācijas spiedienu un turpmāku polarizāciju mūsu sabiedrībā.
Ministri vienojās, ka ir jāturpina īstenot atbilstīgus ietekmes mazināšanas pasākumus, lai novērstu iespējamo ietekmi uz iekšējo drošību.
Secinājumi par pārrobežu noziegumu pret vidi apkarošanu
Padome apstiprināja secinājumus par pārrobežu noziegumu pret vidi apkarošanu, atzīstot, ka tā ir viena no ienesīgākajām organizētās noziedzības darbībām. Šie noziegumi rada smagu kaitējumu videi un ekonomikai, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanā, un bieži vien ir saistīti ar korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Padome mudināja dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Eiropolu, Eurojust, “EnviCrimeNet”, Cepol un tīklu “Jaguar” pastiprināt sadarbību, atklāt noziedzīgas darbības, likvidēt šos tīklus, konfiscēt aktīvus un stiprināt partnerības ar trešām valstīm.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Komisija informēja ministrus par to, kā pašlaik tiek īstenots Migrācijas un patvēruma pakts. Vācija pievērsās digitālo pakalpojumu akta īstenošanai un un tajā noteiktajam pienākumam ziņot par nelikumīgu saturu.
Zviedrijas delegācija vērsa uzmanību uz pieaugošajām bažām par nepilngadīgo un jauniešu vervēšanu noziedzībā, izmantojot tiešsaistes platformas, un Lietuva sniedza informāciju par reģionālo civilās aizsardzības forumu, kas 6. septembrī notika Viļņā.
Visbeidzot, prezidentvalsts Ungārija informēja ministrus par ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru forumu, kas notiks Melnkalnē 28. un 29. oktobrī.
