"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (tieslietas), 2024. gada 14. jūnijs
Galvenie rezultāti
Cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību
Prezidentvalsts informēja ministrus par vienu no savām politiskajām prioritātēm, proti, cīņu pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, kā arī par pašreizējo stāvokli saistībā ar tās noteiktajām 10 prioritārajām darbībām.
Viena no prioritārajām darbībām ir Eiropas Tiesu iestāžu tīkla izveide organizētās noziedzības jomā. Tīkls tika atbalstīts Padomes secinājumos, kurus ministri apstiprināja šajā sanāksmē. Tīkls nodrošinās specializētu zināšanu centru, kas atbalstīs tiesu iestādes organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Tīkls pirmo reizi sanāks kopā 2024. gada rudenī, un to izveidos “Eurojust” – ES aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās.
Vēl viens šīs prezidentvalsts rīcības punkts bija uzlabot tiesu iestāžu sadarbību ar trešām valstīm cīņā pret organizēto noziedzību. ES dalībvalstis ir apņēmušās labāk koordinēt savas darbības attiecībā uz trešām valstīm, kurās meklēti noziedznieki rod patvērumu un no kurām tie pilnīgi nesodīti turpina savu noziedzīgo darbību. Padome apstiprināja secinājumus par šo jautājumu. Šajos secinājumos ministri aicina apvienot diplomātiskos centienus efektīvākai sadarbībai ar prioritārām trešām valstīm. ES sarunās ar šīm trešām valstīm būtu jāpievērš uzmanība problēmām, kas saistītas, piemēram, ar izdošanas panākšanu.
Prezidentvalsts arī informēja par sadarbību, kas pēdējo sešu mēnešu laikā īstenota ar Latīņamerikas valstīm nolūkā vērsties pret pārrobežu noziedzību. Augstākā līmeņa ierēdņu sanāksmē ES un Latīņamerikas valstis apsprieda abu reģionu tiesu iestāžu sadarbības stiprināšanu. Februārī ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis apstiprināja Lapasas deklarāciju, kurā uzmanība pievērsta sadarbībai nelegālas narkotiku tirdzniecības un citu saistītu noziegumu, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un šaujamieroču kontrabandas, apkarošanas jomā.
Lai cīnītos pret nelegālu narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, mums ir jāuzlabo tiesu iestāžu sadarbība. Viens jautājums ir labāka tiesu iestāžu sadarbība Eiropas Savienībā. Tāpat arī jānodrošina, ka trešās valstis ar mums sadarbojas, piemēram, izdošanas vai nelikumīgi iegūtas naudas konfiskācijas gadījumā.
Pauls Van Tighelts, Beļģijas premjerministra vietnieks un tieslietu un Ziemeļjūras lietu ministrs
Padome apstiprināja secinājumus par brīvu, atklātu un informācijā balstītu demokrātisku debašu stiprināšanu un aizsardzību. Secinājumos ir uzsvērts, cik svarīga ir vārda un informācijas brīvība, un ir atgādināta pilsoniskās sabiedrības organizāciju, žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju svarīgā loma vārda un informācijas brīvības aizsardzībā un veicināšanā.
Secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība izprast naida, polarizācijas un dezinformācijas izplatīšanas dinamiku. Tajos uzmanība pievērsta arī tam, cik svarīga ir iedzīvotāju izglītošana un izpratnes veicināšana. Trešais svarīgais secinājumu aspekts ir nepieciešamība aizsargāt demokrātiskas debates no draudiem, ko rada tiešsaistes vide, kura kalpo par labvēlīgu augsni naida runai un dezinformācijai. Turklāt viņi uzsver, cik svarīgi ir veidot kanālus dialogam starp grupām vai domājamām grupām, lai stiprinātu savstarpējo sapratni un sekmētu publiskas debates.
Prezidentvalsts arī nāca klajā ar progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenota Stambulas konvencija, kurai ES pievienojās 2023. gadā.
Padome apstiprināja secinājumus par maza mēroga apcietināšanu, kuros par prioritātēm noteikta sociālā rehabilitācija un reintegrācija sabiedrībā. Secinājumos uzsvērts, ka ir svarīgi aizsargāt apcietināto personu pamattiesības un pamatbrīvības, nodrošināt viņu piekļuvi iekļaujošām izglītības programmām un ieguldīt viņu sociālajā rehabilitācijā.
Neliela mēroga apcietināšana var uzlabot gan apcietinājuma vietu darbinieku darba apstākļus, gan apcietināto personu dzīves kvalitāti. Tā var arī palīdzēt radīt konstruktīvas reintegrācijas gaisotni.
Secinājumos Komisija tiek aicināta izpētīt finansējuma iespējas maza mēroga apcietināšanas, tostarp apcietināšanas namu, izveidei, pilnveidei un īstenošanai.
Apcietināto personu sociālā rehabilitācija un reintegrācija ir viens no mūsu tiesu sistēmas galvenajiem mērķiem. Šajā ziņā maza mēroga apcietināšanas vietas var būt nozīmīgas, jo tās palīdz līdz minimumam samazināt apcietināšanas negatīvās sekas un noziedzīgu nodarījumu atkārtotas izdarīšanas risku.
Pauls Van Tighelts, Beļģijas premjerministra vietnieks un tieslietu un Ziemeļjūras lietu ministrs
Ministri rīkoja debates par Komisijas ierosināto regulu, kuras mērķis ir atvieglot vienā dalībvalstī noteikta bērna vecāku stāvokļa atzīšanu citā dalībvalstī. Saskaņā ar Komisijas datiem aptuveni 2 miljoni bērnu varētu saskarties ar situāciju, kurā atzītais viņu vecāku stāvoklis, kas ir konstatēts vienā dalībvalstī, citā dalībvalstī netiek atzīts visiem nolūkiem. Tas var radīt problēmas ģimenēm, kad tās ceļo vai pārceļas uz citu ES valsti. Viedokļu apmaiņā uzmanība jo īpaši tika pievērsta vecāku statusam pēc surogācijas, lai varētu virzīties uz priekšu sarunās par priekšlikumu.
Cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem
Otrajās debatēs tiks apspriesta 2011. gada direktīvas par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un seksuālu vardarbību pret bērniem atspoguļojošu materiālu apkarošanu ierosinātā atjaunināšana. Priekšlikuma mērķis ir paplašināt šo nodarījumu definīcijas un ieviest augstākus sodus un konkrētākas prasības attiecībā uz novēršanu un palīdzību cietušajiem. Ministri sniedza norādes turpmākajam darbam ekspertu līmenī par diviem jautājumiem: pirmkārt, par noilguma termiņu nodarījumiem saistībā ar seksuālu vardarbību pret bērniem un par to, vai tiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka par tiem var saukt pie atbildības arī salīdzinoši ilgu laiku pēc nodarījuma izdarīšanas, un, otrkārt, par to, kā vērsties pret MI radītiem materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem.
Lielākā daļa ministru piekrita viedoklim, ka šāda veida smagi noziegumi attaisno īpašus noteikumus par ilgiem noilguma termiņiem, kas sākas pēc tam, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību. Dažas dalībvalstis ir atcēlušas noilgumu, savukārt citas atbalsta ierosināto termiņu grozīšanu. Lai gan viedokļi par šo metodi atšķiras, tika dots skaidrs vēstījums noteikt kriminālatbildību par MI rīku radītiem seksuālas vardarbības attēliem tādā pašā veidā kā par attēliem, kuros redzami īsti bērni.
Korupcijas apkarošana
Prezidentvalsts arī panāca vienošanos par sarunu pilnvarām (vispārēju pieeju) attiecībā uz direktīvu par korupcijas apkarošanu. Priekšlikums, ar ko groza un atjaunina pašreizējos ES tiesību aktus šajos jautājumos, ir balstīts uz trim galvenajiem pīlāriem: novēršanu, atklāšanu un sodiem. Tā galvenais jauninājums: pirmo reizi ES līmenī vienā tiesību aktā tiktu apvienoti noteikumi par korupciju publiskajā un privātajā sektorā.
Saskaņā ar vienošanos dalībvalstīm būs jānodrošina, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar šo tiesību aktu būs nelikumīgi, maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem līdz četriem gadiem. Sodi būs jāpiemēro arī uzņēmumiem, un to apmērs būs no vismaz 3 % līdz 5 % no gada apgrozījuma pasaulē vai arī summas, kas atbilst vismaz 24 vai 40 miljoniem EUR.
Prezidentvalsts Beļģija iepazīstināja ar pašreizējo stāvokli, kas panākts Padomes darbā pie ierosinātās direktīvas, kas saskaņotu dažus maksātnespējas tiesību aspektus. Komisija priekšlikumu publicēja 2022. gada decembrī, un tas ir viena no kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plāna iniciatīvām. Priekšlikumu pašlaik izskata Padomes Civiltiesību jautājumu darba grupa, un 2023. gada oktobrī Tieslietu un iekšlietu padomē tika organizētas politikas debates. Eurosamitā 2024. gada martā un Eiropadomē 2024. gada aprīlī valstu vai to valdību vadītāji aicināja ātri pabeigt KTS rīcības plānu. Turpmākajos mēnešos turpināsies tehniskais darbs, lai panāktu dalībvalstu kopēju nostāju.
Padomes sarunu pilnvaras (vispārēja pieeja) attiecībā uz 2012. gada Cietušo tiesību direktīvas pārskatīšanu tika pieņemtas kā darba kārtības punkts bez apspriešanas. Priekšlikuma mērķis ir novērst trūkumus, kas konstatēti pašreizējā instrumenta izvērtējumā. Ar šo atjauninājumu tiks noteikti un pastiprināti minimālie noteikumi, lai nodrošinātu, ka noziegumos cietušie saņem papildu aizsardzību, atbalstu un piekļuvi informācijai un var vieglāk vērsties tiesā.
Ministri arī vienojās par sarunu pilnvarām par regulu, ar ko paredz papildu procesuālos noteikumus attiecībā uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR). Priekšlikuma mērķis ir racionalizēt datu aizsardzības iestāžu sadarbību VDAR izpildes nodrošināšanā pārrobežu lietās. Jaunais priekšlikums negrozīs VDAR. Vispārējā pieeja saskaņo procedūras posmus un pušu un sūdzības iesniedzēja tiesības ES līmenī, ņemot vērā dalībvalstu procesuālo autonomiju. Padomes pieejas galvenie jauninājumi ir jaunas procedūras ieviešana sūdzību priekšlaicīgam noregulējumam vienkāršāka procedūra vienkāršākām lietām, lai izvairītos no administratīvā sloga un paātrinātu lēmumu pieņemšanu pārrobežu lietās.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Padome arī apstiprināja secinājumus par ES krimināltiesību nākotni. Ministri uzsvēra, ka ir vajadzīgi kvalitatīvi tiesību akti, kuros būtu ievēroti tādi pamatprincipi kā likumība, subsidiaritāte un proporcionalitāte. Padome aicina modernizēt paraugnoteikumus un īstenot strukturētu pārdomu procesu, iesaistot dažādas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu ES krimināltiesību konsekvenci un efektivitāti.
Komisija informēja ministrus par sarunām starp ES un ASV, kuru rezultātā paredzēts noslēgt nolīgumu par e-pierādījumiem. Tā arī iepazīstināja ar 2024. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā aplūkota ES dalībvalstu tiesu sistēmu efektivitāte, pamatojoties uz efektivitātes, kvalitātes un neatkarības kritērijiem.
Prezidentvalsts ministrus informēja par ieteikumiem, ko sniegusi Augsta līmeņa grupa jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkos (kas bija darba kārtības punkts iekšlietu ministru sanāksmē), un par ES un ASV ministru sanāksmi par tieslietām un iekšlietām (20.–21. jūnijs).
Visbeidzot, nākamā prezidentvalsts Ungārija iepazīstināja ar savām prioritātēm.
