Hronoloģisks pārskats – Digitālo pakalpojumu tiesību aktu pakete

Čehijas ES lietu ministrs Mikulāšs Beks (Mikuláš Bek) un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola) parakstīja Digitālo pakalpojumu aktu (DPA).

DPA mērķis ir aizsargāt digitālo telpu no nelikumīga satura izplatīšanas un nodrošināt lietotāju pamattiesību aizsardzību. Tas ļauj ievērot principu "tas, kas ir nelikumīgs bezsaistē, ir uzskatāms par nelikumīgu arī tiešsaistē", un to piemēros visiem tiešsaistes starpniekiem, kuri sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Padome sniedza galīgo apstiprinājumu Digitālo pakalpojumu aktam (DPA). Kā pasaulē pirmais akts digitālā regulējuma jomā Digitālo pakalpojumu akts ir paredzēts tam, lai radītu drošāku tiešsaistes vidi. Neviens cits tiesību akts nav tik vērienīgs attiecībā uz platformu un tiešsaistes uzraudzības regulēšanu, vienlaikus saglabājot iekšējā tirgus pamatprincipus.

DPA aizsargā digitālo telpu pret nelikumīga satura izplatīšanu un nodrošina lietotāju pamattiesību aizsardzību. Tajā ir skaidri noteikti starpniecības pakalpojumu sniedzēju, piemēram, sociālo mediju, tiešsaistes tirdzniecības vietu, tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu, pienākumi un atbildība.

• DPA: Padome sniedz galīgo apstiprinājumu lietotāju tiesību aizsardzībai tiešsaistē (paziņojums presei, 2022. gada 4. oktobris)

Čehijas ES lietu ministrs Mikulāšs Beks (Mikuláš Bek) un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola) parakstīja Digitālo tirgu aktu.

Digitālo tirgu akta priekšlikuma mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu un godīgu digitālo nozari nolūkā veicināt inovāciju, kvalitatīvus digitālos produktus un pakalpojumus, godīgas cenas, augstu kvalitāti un izvēli digitālajā nozarē.

Priekšlikums ir vērsts uz lielām tiešsaistes platformām jeb tā dēvētajiem "vārtziņiem", kuri kontrolē platformas pamatpakalpojumus, piemēram, tirdzniecības vietas, lietotņu veikalus, tiešsaistes meklētājprogrammas, sociālos tīklus un citus pakalpojumus.

Padome ar Digitālo tirgu aktu (DTA) deva galīgo apstiprinājumu jauniem noteikumiem taisnīgai un konkurētspējīgai digitālajai nozarei.

DTA rada vienlīdzīgus digitālos konkurences apstākļus ar skaidrām tiesībām un noteikumiem lielām tiešsaistes platformām ("vārtziņiem"), lai nodrošinātu, ka neviena no tām savu stāvokli neizmanto ļaunprātīgi. Digitālā tirgus regulēšana ES līmenī nodrošinās taisnīgu un konkurētspējīgu digitālo nozari, kas ļaus uzņēmumiem un patērētājiem izmantot digitālo iespēju sniegtās priekšrocības.

• DTA: Padome dod galīgo apstiprinājumu jauniem noteikumiem godīgai konkurencei tiešsaistē (paziņojums presei, 2022. gada 18. jūlijs)

Padome un Parlaments panāca provizorisku politisku vienošanos par Digitālo pakalpojumu aktu (DPA). DPA mērķis ir pasargāt digitālo telpu no nelikumīgām precēm, satura un pakalpojumiem un aizsargāt pamattiesības tiešsaistē.

DPA piemēro tiešsaistes uzņēmumiem, kuri no jebkuras vietas pasaulē sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā. Noteikumi atšķiras atkarībā no attiecīgā starpnieka radītās ietekmes uz sabiedrību, sniegtā pakalpojuma un lieluma.

• Digitālo pakalpojumu akts: Provizoriska Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanās, lai internetu padarītu par drošāku vidi Eiropas iedzīvotājiem (paziņojums presei, 2022. gada 23. aprīlis)

Padome un Parlaments panāca provizorisku politisku vienošanos par Digitālo tirgu aktu (DTA), kura mērķis ir padarīt digitālo nozari taisnīgāku un konkurētspējīgāku.

Digitālo tirgu aktā ir paredzēti skaidri noteikumi attiecībā uz lielām tiešsaistes platformām. Akta mērķis ir nodrošināt, lai neviena liela tiešsaistes platforma, kas atrodas "vārtziņa" pozīcijā attiecībā pret lielu skaitu lietotāju, ļaunprātīgi neizmantotu šo stāvokli, kaitējot uzņēmumiem, kuri vēlas piekļūt šiem lietotājiem.

• Digitālo tirgu akts (DTA): Padome un Eiropas Parlaments panāk vienošanos (paziņojums presei, 2022. gada 25. marts)

Padome ir vienojusies par vispārēju pieeju attiecībā uz digitālo pakalpojumu aktu, kas ir svarīgs digitāls dosjē ar mērķi radīt drošu un atvērtu digitālo telpu ES iedzīvotājiem, pievēršoties tādām problēmām kā, piemēram, viltotu preču izplatīšana, kiberdraudi un dezinformācija.

Ierosinātā digitālo pakalpojumu akta galvenais mērķis ir pasargāt interneta lietotājus no nelikumīgām precēm, satura vai pakalpojumiem un aizsargāt viņu pamattiesības tiešsaistē. Digitālo pakalpojumu akts ir vērsts uz to, lai, ievērojot principu "kas ir nelikumīgs bezsaistē, būtu uzskatāms par nelikumīgu arī tiešsaistē", paplašinātu un precizētu vienotu pienākumu kopumu tiešsaistes uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā.

• Kas ir nelikumīgs bezsaistē, būtu uzskatāms par nelikumīgu arī tiešsaistē: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz digitālo pakalpojumu aktu (paziņojums presei, 2021. gada 25. novembris)

Padome ir vienojusies par vispārēju pieeju Digitālo tirgu aktam, kas ir svarīgs dosjē, kura mērķis ir regulēt lielo tehnoloģiju uzņēmumus un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem.

Digitālo tirgu akta priekšlikuma mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu un godīgu digitālo nozari nolūkā veicināt inovāciju, kvalitatīvus digitālos produktus un pakalpojumus, godīgas cenas, augstu kvalitāti un izvēli digitālajā nozarē. Priekšlikums ir vērsts uz lielām tiešsaistes platformām jeb tā dēvētajiem "vārtziņiem", kuri kontrolē platformas pamatpakalpojumus, piemēram, tirdzniecības vietas, lietotņu veikalus, tiešsaistes meklētājprogrammas, sociālos tīklus un citus pakalpojumus.

• Lielo tehnoloģiju uzņēmumu regulēšana: Padome vienojas par konkurences veicināšanu digitālajā jomā (paziņojums presei, 2021. gada 25. novembris)

Eiropadomes sanāksmē ES līderi uzsvēra digitālās pārveides nozīmīgumu saistībā ar ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un konkurētspēju un uzsvēra, ka ir vajadzīgas iekļaujošas un ilgtpējīgas rīcībpolitikas digitālajā jomā un jo īpaši, ka jākoncentrējas uz digitālajām prasmēm un digitālo izglītību.

ES līderi aicināja ātri izskatīt Eiropas Komisijas politikas programmu "Ceļā uz digitālo desmitgadi" un mudināja Padomi un Eiropas Parlamentu pēc iespējas drīz panākt vērienīgu vienošanos par Viesabonēšanas regulu, digitālo pakalpojumu aktu un digitālo tirgu aktu. Viņi arī pārskatīja progresu saistībā ar svarīgākajiem leģislatīvajiem dosjē par konkrētām nozaru datu telpām, mākslīgo intelektu, Eiropas digitālās identitātes regulējumu un Eiropas mikroshēmu ekosistēmu.

Attiecībā uz kiberdrošību ES līderi pievērsās jautājumam par to, ka ievērojami pieaug ļaunprātīgas kiberdarbības, kuru mērķis ir graut demokrātiskās vērtības, un atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos attiecībā uz atvērtu, brīvu, stabilu un drošu kibertelpu. Ņemot vērā minēto, viņi aicināja virzīt uz priekšu darbu pie priekšlikuma pārskatītai Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvai, pie priekšlikuma Direktīvai par kritisko vienību noturību un pie kiberdiplomātijas instrumentu kopuma.

• Eiropadomes secinājumi, 2021. gada 21. un 22. oktobris

Pamatojoties uz prezidentvalsts piezīmi, ministri rīkoja pirmās politikas debates par tiem digitālo pakalpojumu akta un digitālo tirgu akta aspektiem, kurus viņi uzskata par nepieciešamiem, lai garantētu digitālā vienotā tirgus stiprināšanu un drošāku tiešsaistes telpu, kurā tiek aizsargātas pamattiesības un kurā konkurence ir godīga un brīva.

Viņi uzsvēra, ka ir vajadzīgi skaidri, nākotnes prasībām atbilstoši un samērīgi noteikumi, kas garantē pareizo juridiskās noteiktības un elastīguma kombināciju un veicina inovāciju un konkurenci ES digitālajā vienotajā tirgū. Kā projekta panākumu atslēga tika minēti efektīvi izpildes mehānismi ES līmenī, kuros iesaistītas attiecīgās valsts iestādes.

• Konkurētspējas padome, 2021. gada 27. un 28. maijs

ES līderi apsprieda digitālās pārveides jautājumu Eiropadomes ārkārtas sanāksmē, kura notika 2020. gada 1. un 2. oktobrī.

ES līderi teica, ka viņi gaida, ka Komisija līdz 2020. gada beigām nāks klajā ar priekšlikumu digitālo pakalpojumu tiesību aktam. Viņi arī aicināja Komisiju līdz 2021. gada martam nākt klajā ar visaptverošu "digitālo kompasu", kurā būtu izklāstīti konkrēti ES digitālie mērķi 2030. gadam. ES līderi vienojās, ka vismaz 20 % Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu tiks darīti pieejami digitālās pārkārtošanās vajadzībām, tostarp MVU. Kopā ar summām, kas paredzētas ES ilgtermiņa budžetā, šie līdzekļi būtu jāizmanto, lai palīdzētu sasniegt, piemēram, šādus mērķus:

• Eiropā veicināt nākamās digitālo tehnoloģiju paaudzes, tostarp superdatoru un kvantiskās datošanas, blokķēdes utt.,
• attīstīt spējas stratēģisko digitālo vērtību ķēžu, īpaši mikroprocesoru, jomā,
• ātrāk izvērst augstas veiktspējas un drošu tīkla, tostarp optiskās šķiedras un 5G, infrastruktūru,
• palielināt ES spēju aizsargāties pret kiberdraudiem,
• izmantot digitālās tehnoloģijas, lai sasniegtu ES vērienīgos mērķus vides jomā,
• uzlabot digitālās spējas izglītības sistēmās.

Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk uzsvērusi nepieciešamību paātrināt digitālo pārkārtošanos Eiropā. (…) Patiesi digitāla vienotā tirgus izveide nodrošinās vietēji bāzētu satvaru, kas ļaus Eiropas uzņēmumiem attīstīties un paplašināties. Eiropadomes secinājumi

• Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2020. gada 1. un 2. oktobris