Cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana
Cilvēktiesības ir ES ārējās darbības pamatā. Eiropas Savienība ir apņēmusies aizsargāt un veicināt cilvēktiesības visā pasaulē.
ES apņemšanās attiecībā uz cilvēktiesībām
ES līgumi
Cilvēktiesību ievērošana ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un tās ārējo attiecību būtisks aspekts.
ES ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas aizsardzība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tajā skaitā minoritāšu tiesību, ievērošana.
Līguma par Eiropas Savienību 2. pants
ES līgumos ir noteikts, ka ES starptautiskajā darbībā ir jāvadās pēc principiem, kas iedvesmojuši tās izveidi: demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzība un solidaritāte, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana.
Pamattiesību harta
ES iestādēm un struktūrām, kā arī ES dalībvalstīm, īstenojot ES tiesību aktus, ir saistoša Pamattiesību harta. Tām harta jāievēro arī ES ārējās attiecībās.
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Eiropas Cilvēktiesību konvencija
1948. gada 10. decembrī pieņemtā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija pavēra ceļu cilvēktiesību normām, ko pasaule zina šodien. Deklarācija bija galvenā atsauce Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izstrādātājiem, kura tika atvērta parakstīšanai 1950. gada 4. novembrī un stājās spēkā 1953. gada 3. septembrī.
Visas 27 ES valstis ir parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. ES ir saistoši tās līgumi, lai pievienotos konvencijai.
Cilvēktiesību politika
ES cenšas cilvēktiesības iekļaut visās ārējās darbībās, tostarp tirdzniecības, migrācijas un vides politikā. Visiem ES parakstītajiem nolīgumiem ir jāatbilst cilvēktiesībām.
Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā
Vadošais pamatdokuments ES darbā, aizsargājot un veicinot cilvēktiesības visā pasaulē, ir rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ko laikposmam no 2020. līdz 2024. gadam pieņēma 2020. gada novembrī. ES 2024. gada 27. maijā nolēma rīcības plānu pagarināt līdz 2027. gadam.
Rīcības plāns ir strukturēts piecos darbības virzienos:
- indivīdu aizsardzība un iespēju nodrošināšana viņiem,
- noturīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību veidošana,
- globālas cilvēktiesību un demokrātijas sistēmas veicināšana,
- jaunas tehnoloģijas – iespēju izmantošana un problēmu risināšana,
- rezultātu sasniegšana, strādājot kopā.
- Padomes secinājumi par ES rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2024. gada 27. maijs)
- ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020–2027)
Gada ziņojumi par cilvēktiesībām un demokrātiju
Gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju kalpo kā visaptverošs pārskats par ES centieniem un sasniegumiem, un problēmām, ar kurām tā saskaras, veicinot tādu pasauli, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, tiek ievēroti demokrātijas principi un aizsargāta visu personu cieņa un brīvība.
ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos
ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos uzdevums ir uzlabot ES cilvēktiesību politikas efektivitāti, pamanāmību un konsekvenci tās ārējā darbībā un veidot pozitīvu vēstījumu par cilvēktiesībām.
Papildus sadarbībai ar ANO pārstāvis:
- vada cilvēktiesību dialogus ar trešām valstīm,
- strādā, lai padziļinātu politisko sadarbību ar attiecīgajiem partneriem,
- vērš uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem, uz kuriem ir steidzami jāreaģē,
- veicina starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu,
- strādā, lai atbalstītu starptautisko krimināljustīciju.
Pašreizējā īpašā pārstāve cilvēktiesību jautājumos ir Kajsa Ollongrēna (Kajsa Ollongren).
ES pamatnostādnes cilvēktiesību jomā
ES ir pieņēmusi vairākas pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, pārvēršot savas prioritātes praktiskos norādījumos ES politikas veidotājiem, ES dalībvalstīm un ES delegācijām visā pasaulē.
Pamatnostādnes aptver, piemēram, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, nāvessodu, reliģijas vai ticības brīvību, bērnu tiesības, LGBTI personu iespējas izmantot visas cilvēktiesības, vardarbību pret sievietēm un meitenēm un vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē.
- Spīdzināšana un slikta izturēšanās
- Nāvessods
- Reliģijas vai ticības brīvība
- Bērna tiesības
- Bērni bruņotos konfliktos
- Nediskriminēšana
- LGBTI aizsardzība
- Vardarbība pret sievietēm
- Vārda brīvība
- Starptautiskās tiesības
- Cilvēktiesību aizstāvji
- Drošs dzeramais ūdens
Plašāka informācija:
Kā ES īsteno savu cilvēktiesību politiku
ES rīcībā ir plašs instrumentu klāsts tās cilvēktiesību politikas īstenošanai. Šādi instrumenti ietver cilvēktiesību dialogus, paziņojumus un citus iesaistes veidus daudzpusējos forumos, projektos un programmās, kā arī ES vēlēšanu novērošanas misijās.
Cilvēktiesību dialogi
ES rīko regulārus dialogus par cilvēktiesībām ar trešām valstīm un reģionālām grupām. Katrs dialogs tiek izveidots saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību dialogiem, ko Padome pieņēma 2001. gadā un pēdējo reizi atjaunināja 2021. gadā.
Padome novērtē cilvēktiesību situāciju attiecīgajā valstī un nolemj, vai būtu lietderīgi sākt dialogu ar šo valsti, pieņemot secinājumus.
Gadu gaitā cilvēktiesību dialogi ir iedibināti ar aptuveni 60 valstīm un reģionālām grupām visā pasaulē. Tie nodrošina platformu cilvēktiesību problēmjautājumu formulēšanai, paraugprakses apmaiņai un divpusējas un daudzpusējas sadarbības stiprināšanai.
Dalība daudzpusējos forumos
Padome atbild par Eiropas Savienības stratēģisko prioritāšu formulēšanu ANO cilvēktiesību forumos. Minētajā nolūkā tā reizi gadā pieņem secinājumus, kuros izklāstīti galvenie ES rīcības virzieni, tostarp Cilvēktiesību padomē.
2025. gada janvārī pieņemtajos secinājumos Padome uzsvēra, ka, lai tiesību akti un normas būtu spēcīgākas par konfliktiem, ikvienam ir jāapņemas ievērot multilaterālismu un starptautisko kārtību, kuras pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Šajā nolūkā ES turpinās sadarboties ar visiem pasaules reģioniem un pastiprinās sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm.
ES pievērsīsies arī pārskatatbildības nodrošināšanai un centienu pastiprināšanai virzībā uz dzimumu līdztiesību. ES turpinās darbu, lai izbeigtu un novērstu turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē, tostarp saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un situāciju Tuvajos Austrumos, jo īpaši Gazā.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumi: Padome apstiprina ES prioritātes (paziņojums presei, 2025. gada 27. janvāris)
- ES sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju
Tematiskā programma “Cilvēktiesības un demokrātija”
Tematiskā programma cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir viena no programmām kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ietvaros – ES ārējās darbības fondu programma 2021.–2027. gadam. Tās budžets ir 1,5 miljardi euro.
Programma piedāvā rīcības neatkarību, jo tā paredz tiešu sadarbību ar cilvēktiesību aizstāvjiem un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām bez vajadzības pēc valsts iestāžu apstiprinājuma.
Turklāt tai ir globāls mērogs, un to var izmantot, lai atbalstītu cilvēktiesības jebkur ārpus Eiropas Savienības, darbojoties visā pasaulē valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī.
Vēlēšanu novērošanas misijas
ES vēlēšanu novērošanas misijas ir būtiska daļa Eiropas Savienības darbībā, kuras mērķis ir veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību visā pasaulē.
Vēlēšanu novērošanas misiju mērķis ir:
- stiprināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanām,
- veicināt pilsonisko līdzdalību,
- atturēt no krāpšanas,
- sniegt uz informāciju balstītu, objektīvu un faktisku vēlēšanu procesa novērtējumu.
Ilgtermiņā to mērķis ir arī:
- uzlabot vispārējo vēlēšanu sistēmu un vēlēšanu norises kontekstu,
- stiprināt valsts iestāžu neatkarību un pārskatatbildību,
- uzlabot partnervalstu noturību, atbalstot labu pārvaldību,
- mazināt iespējamos ar vēlēšanām saistītos konfliktus.
Kopš 2000. gada ES ir izvietojusi vairāk nekā 180 vēlēšanu novērošanas misijas vairāk nekā 65 valstīs.
Eiropas Savienība nosūta vēlēšanu novērošanas misijas uz valstīm visā pasaulē, izņemot reģionus, uz kuriem attiecas Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). ES dalībvalstīs vēlēšanu procesus novēro EDSO.
- Vēlēšanu novērošanas misijas (Eiropas Ārējās darbības dienests)
- Vēlēšanu novērošana (Eiropas Komisija)
Sankcijas saistībā ar cilvēktiesībām
ES var piemērot sankcijas personām un vienībām, reaģējot uz cilvēktiesību aizskārumiem un pārkāpumiem visā pasaulē.
Skatīt arī
Cilvēktiesības
Pamattiesības Eiropas Savienībā
Sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 28. maijs