"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Elektroenerģijas tirgus modeļa reforma: Padome panāk vienošanos
Padome šodien panāca vienošanos (vispārēju pieeju) attiecībā uz priekšlikumu grozīt ES elektroenerģijas tirgus modeli (EMD). Tādējādi Padomes prezidentvalsts varēs sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu galīgo vienošanos.
Ar lepnumu varu teikt, ka šodien esam spēruši stratēģisku soli ceļā uz ES nākotni. Mēs esam panākuši vienošanos, kas vēl pirms dažiem gadiem nebūtu iedomājama. Šīs vienošanās rezultātā patērētājiem visā ES tiks nodrošinātas daudz stabilākas enerģijas cenas, mazāka atkarība no fosilā kurināmā cenām un labāka aizsardzība pret turpmākām krīzēm. Mēs arī paātrināsim atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kas mūsu iedzīvotājiem būs lētāks un tīrāks enerģijas avots.
Terēza Ribera Rodrigesa, Spānijas premjerministra trešā vietnieka un ekoloģiskās pārejas un demogrāfiskā izaicinājuma ministra pienākumu izpildītāja
Reformas mērķis ir samazināt elektroenerģijas cenu atkarību no svārstīgām fosilā kurināmā cenām, pasargāt patērētājus no straujiem cenu kāpumiem, paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un uzlabot patērētāju aizsardzību.
Priekšlikums ir daļa no plašākas ES elektroenerģijas tirgus modeļa reformas, kas ietver arī regulu, kuras mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām, uzlabojot uzraudzību un pārredzamību (REMIT). Vispārēja pieeja attiecībā uz REMIT tika panākta Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes (Enerģētika) 2023. gada 19. jūnija sanāksmē.
Ilgtermiņa elektroenerģijas tirgi
Reformas mērķis ir stabilizēt ilgtermiņa elektroenerģijas tirgus, veicinot elektroenerģijas pirkuma līgumu (EPL) tirgu, vispārinot divvirzienu cenu starpības līgumus un uzlabojot nākotnes tirgus likviditāti.
Padome vienojās, ka dalībvalstis veicinās elektroenerģijas pirkuma līgumu izmantošanu, likvidējot nepamatotus šķēršļus un nesamērīgas vai diskriminējošas procedūras vai maksas. Pasākumi cita starpā var ietvert valsts atbalstītas garantiju shēmas par tirgus cenām, privātas garantijas vai iespējas apvienot pieprasījumu pēc EPL.
Padome vienojās, ka divvirzienu cenu starpības līgumi (ilgtermiņa līgumi, ko publiskās struktūras noslēgušas, lai atbalstītu ieguldījumus, ar ko papildina tirgus cenu, kad tā ir zema, un prasa ražotājam atmaksāt kādu summu, kad tirgus cena ir augstāka par noteiktu robežu, lai novērstu pārmērīgu virspeļņu) būtu obligātais modelis, ko izmanto, kad ilgtermiņa līgumos ir iesaistīts publiskais finansējums, ar dažiem izņēmumiem.
Divvirzienu cenu starpības līgumi attiektos uz investīcijām jaunās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, kas balstītas uz vēja enerģiju, saules enerģiju, ģeotermālo enerģiju, caurteces hidroelektrostacijās ražotu enerģiju un kodolenerģiju. Tas nodrošinātu paredzamību un noteiktību.
Lai saglabātu juridisko noteiktību attiecībā uz projektiem, kas jau tiek īstenoti, noteikumus par divvirzienu cenu starpības līgumiem piemērotu tikai pēc trīs gadu pārejas laikposma (attiecībā uz atkrastes hibrīdaktīvu projektiem, kas savienoti ar divām vai vairākām tirdzniecības zonām, – pēc pieciem gadiem) pēc regulas stāšanās spēkā.
Padome pievienoja elastību attiecībā uz to, kā tiktu pārdalīti ieņēmumi, ko valsts gūst, izmantojot divvirzienu cenu starpības līgumus. Ieņēmumi tiktu pārdalīti galalietotājiem, un tos varētu izmantot, arī lai finansētu tiešo cenu atbalsta shēmu izmaksas vai investīcijas elektroenerģijas izmaksu samazināšanai galalietotājiem.
Jaudas mehānisms
Jaudas mehānismi ir atbalsta pasākumi, ko dalībvalstis var ieviest, lai paredzētu atlīdzību elektrostacijām nolūkā garantēt elektroapgādes drošību vidējā termiņā un ilgtermiņā. Padome vienojās atcelt šādu pasākumu pagaidu raksturu.
Padome ieviesa atkāpi no esošajām prasībām attiecībā uz CO2 emisiju robežvērtībām, lai, ievērojot stingrus nosacījumus un līdz 2028. gada 31. decembrim, ražotāji saņemtu atbalstu no jaudas mehānismiem.
Dalībvalstis arī piekrita, ka ir jāvienkāršo jaudas mehānismu apstiprināšanas procedūras. Padome ierosināja izmaiņas, galveno uzmanību pievēršot procedūras racionalizēšanai pašreizējā jaudas mehānisma sistēmā. Tā arī lūdza Komisiju iesniegt sīki izstrādātu ziņojumu, kurā novērtēti citi iespējamie veidi, kā vienkāršot jaudas mehānismu izmantošanas procesu. Pēc tam, kad ziņojums būs iesniegts, trīs mēnešu laikā pēc regulas stāšanās spēkā tiks iesniegti priekšlikumi procesa vienkāršošanai.
Patērētāju aizsardzība
Padome ieviesa precizējumus noteikumos par lietotāju aizsardzību. Tā vienojās stiprināt patērētāju aizsardzību, nosakot piegādātāja brīvu izvēli un iespēju noslēgt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu, noteikta laika līgumu un nemainīgas cenas elektroenerģijas cenas līgumu, izņemot, ja piegādātāji fiksētus līgumus nepiedāvā, un ar noteikumu, ka tas nemazina fiksēto līgumu vispārējo pieejamību.
Padome vienojās par stingrākiem noteikumiem, nekā tie bija iepriekš, attiecībā uz piegādātāju īstenotām riska ierobežošanas stratēģijām, lai lietotājus pasargātu no svārstībām vairumtirgos. Tā vienojās aizsargāt mazaizsargātos lietotājus pret elektroenerģijas atslēgšanu, ieviešot “pēdējā garantētā piegādātāja” sistēmas, lai nodrošinātu piegādes nepārtrauktību vismaz mājsaimniecību lietotājiem, ja šādu sistēmu vēl nav.
Tika arī panākta vienošanās par to, ka visiem lietotājiem būs tiesības uz enerģijas koplietošanas shēmām (pašražotās enerģijas izmantošana, koplietošana un uzglabāšana) un ka visas patērētāju tiesības tiks attiecinātas arī uz galalietotājiem, kas iesaistīti enerģijas koplietošanas shēmās.
Pieņemamas enerģijas cenas krīzes laikā
Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem dalībvalstis var piemērot regulētas cenas enerģētiskās nabadzības skartām un mazaizsargātām mājsaimniecībām un kā pārejas pasākumu – mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem, neatkarīgi no tā, vai ir elektroenerģijas cenu krīze. Ar reformu tiek pievienota pagaidu iespēja krīzes laikā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piemērot regulētas cenas pat zem pašizmaksas.
Dalībvalstis nostiprināja Padomes lomu pagaidu reģionālas vai Savienības mēroga elektroenerģijas cenu krīzes izsludināšanā. Tās arī grozīja nosacījumus elektroenerģijas cenu krīzes izsludināšanai tā, lai krīzi varētu izsludināt tad, kad paredzams, ka ļoti augstas elektroenerģijas vidējās vairumtirdzniecības cenas saglabāsies vismaz sešus mēnešus, un kad paredzams, ka straujš elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu pieaugums turpināsies vismaz trīs mēnešus.
Padome vienojās, ka dalībvalstis līdz 2024. gada 30. jūnijam var piemērot griestus pārmērīgiem tirgus ieņēmumiem no elektroenerģijas, kuru ražo uzņēmumi ar zemākām robežizmaksām, piemēram, ražošanā tiek izmantoti atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija, lignīts (“inframarginālie ražotāji”), ievērojot tādus pašus nosacījumus kā 2022. gada 6. oktobrī pieņemtais ārkārtas pasākums attiecībā uz inframarginālajiem ieņēmumiem.
Turpmākie pasākumi
Vispārējā pieeja būs pilnvarojums sarunām ar Eiropas Parlamentu par tiesību akta galīgo redakciju. Sarunu iznākums būs oficiāli jāpieņem Padomei un Parlamentam.
Vispārīga informācija
Elektroenerģijas tirgus modeļa reforma paredz grozīt attiecīgos elektroenerģijas tirgus tiesību aktus un uzlabot Savienības aizsardzību pret tirgus manipulācijām, uzlabojot uzraudzību un pārredzamību (REMIT).
Komisija 2023. gada 14. martā pieņēma priekšlikumus par ES elektroenerģijas tirgus modeļa reformu.
Ar lepnumu varu teikt, ka šodien esam spēruši stratēģisku soli ceļā uz ES nākotni. Mēs esam panākuši vienošanos, kas vēl pirms dažiem gadiem nebūtu iedomājama. Šīs vienošanās rezultātā patērētājiem visā ES tiks nodrošinātas daudz stabilākas enerģijas cenas, mazāka atkarība no fosilā kurināmā cenām un labāka aizsardzība pret turpmākām krīzēm. Mēs arī paātrināsim atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kas mūsu iedzīvotājiem būs lētāks un tīrāks enerģijas avots.