Timeline - Human rights

Padome nolēma pagarināt ES īpašās pārstāves cilvēktiesību jautājumos Kajsas Ollongrēnas (Kajsa Ollongren) pilnvaru termiņu par diviem gadiem, proti, līdz 2028. gada 29. februārim. Ollongrēnas kundze pirmo reizi amatā tika iecelta 2025. gada jūnijā.

• ES īpašie pārstāvji: Padome pagarina pilnvaras ESĪP cilvēktiesību jautājumos un ESĪP Belgradas un Prištinas dialogam (paziņojums presei, 2026. gada 11. februāris)

Padome iecēla Kajsu Ollongrenu par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos.

Jaunā īpašā pārstāve turpinās savu priekšgājēju iesākto, proti, palīdzēs īstenot ES politiku cilvēktiesību jomā, ES nostājas attiecībā uz starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu un sniegs atbalstu starptautiskajai kriminālajai tiesvedībai.

• Cilvēktiesības: ES ieceļ bijušo Nīderlandes ministri par jaunu īpašo pārstāvi (paziņojums presei, 2025. gada 23. jūnijs)

Padome apstiprināja secinājumus par Eiropas Savienības prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumos 2025. gadā.

Secinājumos Padome uzsvēra, ka, lai tiesību akti un normas gūtu virsroku pār konfliktiem, ikvienam ir jāapņemas ievērot multilaterālismu un starptautisko kārtību, kuras pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Šajā nolūkā ES turpinās sadarboties ar visiem pasaules reģioniem un pastiprinās sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm.

• Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumi: Padome apstiprina ES prioritātes (paziņojums presei, 2025. gada 27. janvāris)

ES ir dziļas bažas par bērnu tiesību pārkāpumu skaita pieaugumu saistībā ar bruņotiem konfliktiem, ko vēl vairāk pastiprina karu izplatīšanās, tostarp Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tās nelikumīgā Ukrainas bērnu deportācija un piespiedu pārvietošana.

Atjauninātās ES pamatnostādnes ir paredzētas, lai visā pasaulē stiprinātu ES ieguldījumu nolūkā nodrošināt, ka tiek ievērotas, aizsargātas un īstenotas bērnu tiesības bruņotu konfliktu un citās bruņotas vardarbības situācijās, ko veic teroristu organizācijas vai organizētas noziedzīgas grupas.

• Bērni un bruņoti konflikti: Padome atjaunina ES pamatnostādnes un apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2024. gada 24. jūnijs)

ES līdz 2027. gadam pagarināja savu rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kas sākotnēji tika pieņemts laikposmam no 2020. līdz 2024. gadam. Rīcības plāns virza ES politiku un darbības, kas veicina cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē.

Vēlreiz apzinoties šā jautājuma neatliekamību, rīcības plāna pagarināšana atkārtoti apstiprina ES apņemšanos aizsargāt un veicināt cilvēktiesības un demokrātiju tās ārējās attiecībās, apvienojot spēkus ar dalībvalstīm, pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjiem, demokrātijas dalībniekiem un starptautiskajām organizācijām.

• Padomes secinājumi par ES rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2024. gada 27. maijs)

Padome iecēla Ūlofu Skūgu (Olof Skoog) par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos. Iepriekš šos pienākumus pildīja Īmons Gilmors (Eamon Gilmore). Viņš turpinās priekšgājēju iesākto, proti, palīdzēs īstenot ES politiku cilvēktiesību jomā, ES nostājas attiecībā uz starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu un sniegs atbalstu starptautiskajai kriminālajai tiesvedībai.

Turklāt viņš palīdzēs stiprināt Eiropas nostāju, risinādams dialogus par cilvēktiesībām ar trešo valstu valdībām un starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citiem attiecīgiem aktoriem.

Lai nodrošinātu, ka ES cilvēktiesību politika ir efektīva un pamanāma ārējā darbībā, īpašais pārstāvis cieši sadarbosies ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES iestādēm.

• Cilvēktiesības: ES ieceļ jaunu īpašo pārstāvi (paziņojums presei, 2024. gada 26. februāris)

Padome apstiprināja secinājumus par Eiropas Savienības prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumos 2024. gadā.

Savos secinājumos Padome atjaunoja ES apņemšanos attiecībā uz cilvēktiesībām, multilaterālismu un starptautisko krimināljustīcijas sistēmu pašreizējā sarežģītajā starptautiskajā vidē, ko raksturo bruņoti konflikti, autoritārisms, dezinformācija un vēršanās pret dzimumu līdztiesību.

• Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumi: Padome apstiprina ES prioritātes (paziņojums presei, 2024. gada 22. janvāris)

2023. gadā tiek atzīmēta Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 75. gadadiena.

Eiropas Savienība:

• atkārtoti apstiprina, ka ir stingri apņēmusies ievērot, aizsargāt un īstenot visas cilvēktiesības un aizstāvēt to universālumu
• ir vienota savā nelokāmajā atbalstā Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību sistēmai un turpinās aktīvi atbalstīt, aizstāvēt un veicināt visas cilvēktiesības kā vienu no savas ārējās darbības prioritātēm

• Padomes secinājumi par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2023. gadā (paziņojums presei, 2023. gada 20. februāris)

Padome atzīst, ka mūsdienās daudzi žurnālisti un citi mediju profesionāļi nevar visur strādāt brīvi un neatkarīgi, kā tam vajadzētu būt.

Saskaņā ar Eiropas Padomes ziņojumu brīdinājumu skaits par nopietniem draudiem žurnālistu drošībai un mediju brīvībai Eiropā kopš 2016. gada ir gandrīz divkāršojies (2021. gadā reģistrēti 282 brīdinājumi).

Arī žurnālistu un citu mediju profesionāļu ekonomiskā situācija pasliktinās šādu faktoru dēļ:

• digitālā pārveide,
• mediju slēgšana,
• pandēmijas sekas.

• Padome mudina veikt turpmākas darbības, lai aizsargātu žurnālistus un mediju profesionāļus (paziņojums presei, 2022. gada 21. jūnijs)

Padome aicina dalībvalstis uzlabot bērnu aizsardzību ārkārtas situācijās, tostarp:

• izveidojot uzņemšanas procedūras (bērna vajadzībām pielāgots mājoklis un piekļuve pamatpakalpojumiem),
• sniedzot palīdzību nepavadītiem bērniem (likumiskais aizbildnis vai atbilstīga pārstāvība),
• stiprinot politiku cīņai pret bērnu tirdzniecību (noteikt stratēģiju cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanai un palielināt izpratni par izmantošanas riskiem),
• nodrošinot, ka ārkārtas situācijas netiek instrumentalizētas attiecībā uz bērnu aizbildnību (bruņotu konfliktu laikā adoptēt nedrīkstētu).

• Padome pieņem secinājumus par bērna tiesībām (paziņojums presei, 2022. gada 4. marts)

Šajos secinājumos Padome pauž nožēlu par rasistisku un antisemītisku incidentu satraucošo pieaugumu ES dalībvalstīs.

Tā aicina dalībvalstis līdz 2022. gada beigām izstrādāt rīcības plānus un stratēģijas, ar ko īstenot 2020. gada ES rasisma apkarošanas rīcības plānu un 2021. gada ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai.

• Padome pieņem secinājumus par rasisma un antisemītisma apkarošanu (paziņojums presei, 2022. gada 4. marts)

Padome apstiprināja secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2022. gadā. Secinājumos vēlreiz apstiprināta ES apņēmība respektēt, aizsargāt un īstenot:

• cilvēktiesības,
• demokrātiju,
• tiesiskumu.

To darīt konsekventi un saskaņoti visās savas ārējās darbības jomās un atbalstīt ANO cilvēktiesību sistēmu, kas ir tās ārējās darbības stūrakmens.

ES pievērsīsies jauniem cilvēktiesību riskiem, tostarp:

• hibrīddraudiem,
• tehnoloģijas attīstībai,
• klimata pārmaiņām,
• Covid-19 pandēmijas ilgstošajām sekām.

• Cilvēktiesības: ES pieņem secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību forumos 2022. gadā (paziņojums presei, 2022. gada 24. janvāris)

Ar šo rīcības plānu Padome atkārtoti apstiprina ES stingro apņemšanos vēl plašāk izvērst universālas vērtības visiem.

Lai gan ir bijuši sasniegumi, ir novērota arī pretestība pret cilvēktiesību universālumu un nedalāmību. Covid-19 pandēmija un tās sociālekonomiskās sekas ir negatīvi ietekmējušas:

• cilvēktiesības,
• demokrātiju,
• tiesiskumu.

Vēl vairāk ir padziļinājusies iepriekš pastāvējusī nevienlīdzība un palielinājies spiediens uz personām neaizsargātās situācijās.

ES un tās dalībvalstis visās ārējās darbības jomās izmantos visu savu instrumentu klāstu, lai koncentrētos uz ES globālo līderību cilvēktiesību un demokrātijas jomā un to vēl vairāk stiprinātu, kā arī lai īstenotu ES rīcības plānu.

• Padome apstiprina secinājumus par ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads) (paziņojums presei, 2020. gada 19. novembris)

Padome pieņēma lēmumu un regulu, ar ko izveido globālu cilvēktiesību sankciju režīmu.

ES sev nodrošina satvaru, kas tai dos iespēju konkrēti vērsties pret tiem, kuri ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem visā pasaulē, neatkarīgi no tā, kur šādi pārkāpumi vai aizskārumi ir notikuši un neatkarīgi no tā, vai tos ir veikušas

• atsevišķas personas,
• vienības vai
• struktūras.

Šādi ierobežojošie pasākumi paredzēs ceļošanas aizliegumu, ko piemēro personām, un līdzekļu iesaldēšanu – attiecībā gan uz personām, gan uz vienībām.

Turklāt personām un vienībām Eiropas Savienībā būs aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus finanšu līdzekļus sarakstā iekļautajām personām un vienībām.

• ES pieņem globālu cilvēktiesību sankciju režīmu (paziņojums presei, 2020. gada 7. decembris)