Migrantu skrīnings pie ES robežām
ES skrīninga noteikumi nodrošina, ka personas, kas ierodas pie ES ārējām robežām, tiek identificētas, tām tiek veiktas nepieciešamās pārbaudes un tās tiek ātri nosūtītas uz attiecīgo patvēruma vai atgriešanas procedūru.
Kas ir skrīnings?
Skrīnings ir īss, strukturēts process, ko veic pie ES ārējām robežām (dažos gadījumos – ES teritorijā) trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst ieceļošanas nosacījumiem. Tas ātri palīdz valstu iestādēm:
- noteikt personas identitāti,
- identificēt jebkādus veselības vai drošības riskus,
- novērtēt neaizsargātību vai īpašas aizsardzības vajadzības.
Skrīninga regula ir daļa no Migrācijas un patvēruma pakta, kas ir ES satvars migrācijas un patvēruma pārvaldībai. Tajā ir paredzēti kopīgi noteikumi par pārbaudēm un skrīningam pakļauto personu reģistrāciju. Tā arī nodrošina, ka pēc skrīninga cilvēki tiek ātri nosūtīti uz attiecīgo procedūru.
Atkarībā no apstākļiem personu, kurai veic skrīningu, var nosūtīt uz patvēruma procedūru vai atgriešanas procedūru.
Izveidojot konsekventu pieeju skrīningam visā ES, regula palīdz uzlabot neatbilstīgas ieceļošanas pārvaldību un stiprināt drošību pie ES ārējām robežām. Tā arī palīdz apzināt iespējamos sabiedrības veselības un drošības riskus.
ES patvēruma un robežprocedūras
Pārbaudes un pareizās procedūras noteikšana
Skrīninga process ietver kopīgas veselības, identitātes, neaizsargātības un drošības pārbaudes konkrētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst nosacījumiem ieceļošanai Eiropas Savienībā.
Skrīnings ir jāveic ierobežotā laikposmā, parasti pie ES ārējām robežām. Tas var ilgt līdz septiņām dienām. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri:
- šķērso ES ārējo robežu pa sauszemi, jūru vai gaisu, neizpildot ieceļošanas nosacījumus,
- krastā ir nogādāti jūrā veiktajās meklēšanas un glābšanas operācijās,
- tiek aizturēti Eiropas Savienībā pēc tam, kad sākotnēji ir izvairījušies no pārbaudēm pie ārējās robežas, un šādā gadījumā skrīnings ir jāpabeidz trīs dienu laikā.
Skrīnings ietver:
identifikāciju vai identitātes verifikāciju
veselības un drošības pārbaudi
drošības pārbaudes, pirkstu nospiedumu noņemšanu un reģistrāciju datubāzē “Eurodac”
Skrīninga laikā savākto informāciju pārbauda attiecīgajās valstu, ES un starptautiskajās datubāzēs saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem. Skrīningā tiek vākta arī informācija, ko var izmantot nākamajā patvēruma vai atgriešanas procedūrā.
Kad skrīnings ir pabeigts, valsts iestāde, kas to veikusi, nosūta personu uz iestādi, kas ir atbildīga par attiecīgo patvēruma vai atgriešanas procedūru, un nosūta skrīninga veidlapu.
Pamattiesību aizsardzība skrīninga laikā
ES dalībvalstīm visā skrīninga procesā ir jāievēro pamattiesības un attiecīgie ES un starptautiskie tiesību akti, tostarp Pamattiesību harta un Ženēvas konvencija par bēgļa statusu.
Katrai dalībvalstij ir jāizveido neatkarīgs uzraudzības mehānisms, lai pārraudzītu atbilstību pamattiesībām, neizraidīšanas principam, kas neļauj cilvēkus atgriezt valstī, kurā viņi varētu saskarties ar vajāšanu, un noteikumiem par aizturēšanu, ja skrīninga laikā tiek izmantota aizturēšana.
Skrīningam pakļautie cilvēki ir jāinformē viņiem saprotamā valodā vai valodā, kuru ir pamats uzskatīt par viņiem saprotamu, par šo procesu un viņu tiesībām pieteikties starptautiskajai aizsardzībai. Ir jāaizsargā šo cilvēku pamatvajadzības un fiziskā un garīgā veselība, un īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem, tostarp, ņemot vērā viņu intereses un sniedzot informāciju bērniem draudzīgā un vecumam atbilstošā veidā.
Cilvēki var ziņot attiecīgajām uzraudzības struktūrām par bažām vai sūdzībām saistībā ar iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem. Organizācijām un speciālistiem, kas sniedz konsultācijas un padomus, ir jābūt arī efektīvai piekļuvei personām, kurām veic skrīningu.
Skatīt arī
Migrācijas un patvēruma pakts
“Eurodac”: ES patvēruma meklētāju un migrācijas datubāze
Asylum and migration management
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 25. septembris
