Skip to content

Kritiski svarīgo izejvielu akts: pagrieziena punkts ES

ES noteikumi par kritiski svarīgām izejvielām palīdz garantēt Eiropas ekonomikai būtiskas izejvielas, atbalstot stratēģiskās nozares un vienlaikus stiprinot ES spēju iegūt, pārstrādāt, reciklēt un dažādot piegādes avotus.

Kritiski svarīgo izejvielu nozīmīgums

Paredzams, ka ES pieprasījums pēc parastajiem metāliem, akumulatoru izejvielām, retzemju metāliem un citām izejvielām ievērojami palielināsies, jo tās tiek izmantotas vairākās straujas izaugsmes nozarēs, pie kurām pieder tīras enerģijas sistēmu izstrāde, un pieaug investīcijas mikroshēmu, kosmosa, aizsardzības un citās augsto tehnoloģiju nozarēs.

ES ir pielāgojusi savu stratēģisko nostāju, lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām, kas tiek uzskatītas par kritiski svarīgām.

2024. gada 23. maijā stājās spēkā Kritiski svarīgo izejvielu akts (KSIA). Tā mērķis ir sistemātiski novērst atkarību no piegādēm, ko veic trešās valstis, stiprināt Eiropas rūpniecības noturību un samazināt piegādes traucējumu risku, kas ietekmē būtiskas ekonomikas nozares.

Ilustrācija, kurā redzama vējturbīna, māja ar saules paneļiem un lidmašīna, kas katra marķēta ar tādiem ķīmiskiem elementiem kā bors, gallijs, magnijs un skandijs.
Izskaidrojums par kritiski svarīgām izejvielām

Izskaidrojums par kritiski svarīgām izejvielām

Samazināt atkarību un nodrošināt piegādi

KSIA mērķis ir samazināt ES atkarību no piegādātājiem, kas stratēģiskās izejvielas piegādā no trešajām valstīm. Tālab tajā katrai no 17 apzinātajām stratēģiskajām izejvielām ir noteikti četri nesaistoši kritēriji, kas jāizpilda līdz 2030. gadam.

vismaz 10 % no ES ikgadējā patēriņa nodrošina ieguve ES

vismaz 40 % no ES ikgadējā patēriņa nodrošina apstrāde ES

vismaz 25 % no ES ikgadējā patēriņa nodrošina reciklēšana.

Neviena atsevišķa trešā valsts nepiegādā vairāk par 65 % no kādas stratēģiskas izejvielas.

Piegādes plūsmas ietekmēšana

Jaunu kritiski svarīgo izejvielu projektu īstenošanai ir vajadzīgs laiks. Ar KSIA valsts pārvaldes iestādēm tiek noteikti vērienīgi termiņi un dalībvalstis tiek aicinātas izveidot vienotus kontaktpunktus, lai izvairītos no kavēšanās. Turklāt stratēģiskiem projektiem būtu jāpiešķir prioritāte, lai paātrinātu administratīvās procedūras.

Stratēģiskie projekti

Stratēģiskie projekti ir galvenais KSIA instruments. Šie projekti ir investīcijas kalnrūpniecībā, pārstrādē un reciklēšanā, kuras Komisija pēc apspriešanās ar iesaistīto dalībvalsti nosaka par prioritāti piegādes drošības jomā.

Dalībvalstīs projektiem ar šādu statusu varēs izmantot:

  • ātrāku atļauju piešķiršanu
  • vienkāršāku piekļuvi finansējumam
  • stiprāku politisko atbalstu

Lai gan lielākā daļa kritiski svarīgo izejvielu tiek piegādātas no ārvalstīm, galvenokārt no Ķīnas, dažas kritiski svarīgās izejvielas tiek iegūtas pašā ES. Galvenais KSIA mērķis ir paplašināt šo vietējo bāzi, tādējādi papildinot starptautiskas stratēģiskās partnerības attiecībā uz projektiem ārvalstīs.

Pirmajā atlases kārtā, kas noslēdzās 2025. gadā, tika izstrādāti 60 projekti: 47 projekti 13 Eiropas Savienības dalībvalstīs un 13 projekti partnervalstīs. Visi kopā tie attiecas uz 14 stratēģiskajām izejvielām no 17.

Ātrāka atļauju piešķiršana

Atļauju piešķiršana vēsturiski ir viens no visbūtiskākajiem šķēršļiem izejvielu projektu izstrādei Eiropā.

Ar KSIA tiek ieviesti saistoši termiņi lēmumiem par atļaujām un tiek noteikts, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido vienots kontaktpunkts projektu izstrādātājiem, nodrošinot skaidrāku un ātrāku virzību valsts procesos.

Starptautiskas partnerības – piegādātāju klāsta paplašināšana

Piegādes dažādošana nozīmē veidot uzticamas attiecības ar plašāku valstu klāstu tā, lai kāds atsevišķs piegādātājs nevarētu traucēt Eiropas rūpniecībai.

Pie ES stratēģiskajām partnerībām izejvielu jomā pieder gan oficiāli nolīgumi, gan partnerības dažādos attīstības posmos.

No 2026. gada sākuma ES ir izveidojusi stratēģiskas partnerības ar 16 valstīm: Amerikas Savienotās Valstis, Argentīna, Austrālija, Čīle, Dienvidāfrika, Grenlande, Kanāda, Kazahstāna, Kongo Demokrātiskā Republika, Namībija, Norvēģija, Ruanda, Serbija,, Ukraina, Uzbekistāna un Zambija.

2025. gada novembrī ES ar Dienvidāfriku parakstīja tīras tirdzniecības un investīciju partnerību, kurā ir arī saprašanās memorands par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu un metālu vērtības ķēdēm (viss ceļš, kas tiek noiets no rūdas līdz gatavajam produktam un aptver kalnrūpniecību, pārstrādi, ražošanu, transportu un reciklēšanu).

Turpmāka ES piegāžu nodrošināšana

Padome 2026. gada 4. martā pieņēma nostāju par ierosinātajiem grozījumiem Kritiski svarīgo izejvielu aktā. Šo ierosināto grozījumu mērķis ir stiprināt ES piegādes drošību un uzlabot kritiski svarīgo izejvielu apritīgumu, tādējādi reaģējot uz arvien lielāko ģeopolitisko spiedienu, kas ietekmē piekļuvi šiem resursiem.

Pamatojoties uz 2025. gada decembrī iesniegto Komisijas rīcības plānu “RESourceEU”, ar ierosinātajām izmaiņām tiecas palielināt reciklēšanas spēju un stiprināt sekundāro tirgu kritiski svarīgajām izejvielām, it īpaši pastāvīgo magnētu pielietošanu, kurus izmanto tādās stratēģiskās nozarēs kā autobūve, mākslīgais intelekts un aizsardzības rūpniecības nozares.

Ar Padomes nostāju tiek arī:

  • paredzēta dalībvalstu un uzņēmumu valžu informēšana, ja pastāv risks, kas ietekmē KSI piegādi,
  • precizētas Komisijas pilnvaras ierosināt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt piegādes riskus,
  • dota iespēja izmantot produktu pases, lai izpildītu informācijas prasības attiecībā uz pastāvīgajiem magnētiem.

Padome un Parlaments risinās sarunas un attiecībā uz tiesību aktiem apspriedīs galīgo redakciju.

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 13. augusts