Skip to content

Izskaidrojums par kritiski svarīgām izejvielām

Kritiski svarīgas izejvielas ir būtiskas daudzu rūpniecības nozaru funkcionēšanai un integritātei. Droša piekļuve šīm izejvielām ir būtiska ES konkurētspējai un ekonomiskajai drošībai.

Kas ir kritiski svarīgas izejvielas un kādam nolūkam tās izmanto?

Metāli, minerāli un dabiskie materiāli ir pamatelementi daudziem produktiem, kas ir daļa no mūsu ikdienas dzīves. Tās izejvielas, kuras ekonomiskā ziņā ir vissvarīgākās un kuru piegāde ir pakļauta lielam riskam, sauc par kritiski svarīgām izejvielām.

Kritiski svarīgas izejvielas ir būtiskas daudzu nozīmīgu ES rūpniecības nozaru funkcionēšanai un integritātei. Šīs nozares ietver atjaunīgo enerģiju, autobūves ražošanu, digitālās tehnoloģijas un aizsardzību. Kritiski svarīgas izejvielas ir atrodamas arī daudzās ikdienas ierīcēs, piemēram, viedtālruņos, elektromobiļos, vējturbīnās, augu mēslošanas līdzekļos vai gaisa kuģos.

Viedtālrunis

Vibrācijas tehnoloģija tālruņos = volframs

elektroautomobilis

Elektriskie transportlīdzekļi = litijs, kobalts un niķelis

vējturbīna

Vējturbīnas = bors

No apzinātajām 34 kritiski svarīgajām izejvielām ir izveidots īpašs stratēģisko izejvielu (SRM*) saraksts (sk. turpmāk 17 stratēģiskās izejvielas tumši dzeltenā krāsā) attiecībā uz izejvielām, kuru pieprasījums turpmākajos gados, ņemot vērā to ekonomisko nozīmi (pieprasījuma stimulēšana) un sarežģītās ražošanas prasības (piedāvājuma ierobežošana), pārsniegs piedāvājumu.

Šis saraksts tiks regulāri pārskatīts.

Teksta versija
  1. Alumīnijs / boksīts / alumīnija oksīds
  2. Koksa ogles
  3. Litijs
  4. Fosfors
  5. Antimons
  6. Laukšpats
  7. Vieglie retzemju elementi *
  8. Skandijs
  9. Arsēns
  10. Fluoršpats
  11. Magnijs
  12. Silīcija metāls
  13. Barīts
  14. Gallijs
  15. Mangāns
  16. Stroncijs
  17. Berilijs
  18. Germānijs
  19. Grafīts
  20. Tantals
  21. Bismuts
  22. Hafnijs
  23. Niobijs
  24. Titāns
  25. Bors
  26. Hēlijs
  27. Platīna grupas metāli
  28. Volframs
  29. Kobalts
  30. Smagie retzemju elementi *
  31. Fosfātieži
  32. Vanādijs
  33. Varš
  34. Niķelis

*Stratēģiskās izejvielas, kas ir smagie un vieglie retzemju elementi: Nd, Pr, Tb, Dy, Gd, Sm un Ce

Kritiski svarīgo izejvielu ekonomiskais nozīmīgums

Kritiski svarīgās izejvielas ir būtiskas Eiropas ekonomikai un tehnoloģijām, kas virza zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tās ir galvenie komponenti akumulatoros, elektrotransportlīdzekļos, vējturbīnās, pusvadītājos, MI tehnoloģijās un aizsardzības sistēmās.

Pieaugot pieprasījumam šajās nozarēs, Eiropā un visā pasaulē droša piekļuve šīm izejvielām kļūst arvien svarīgāka ES rūpniecības konkurētspējai, inovācijai un ekonomiskajai drošībai.

Izejvielu pieprasījums Eiropas Savienībā (augsta pieprasījuma scenārijs)

Teksta versija

Grafikā ir izceltas piecas kritiski svarīgas izejvielas, kas 2020. gadā bija visvairāk pieprasītas ES, un parādīta šo piecu kritiski svarīgo izejvielu pieprasījuma prognoze 2030. un 2050. gadam.

Piemēram, alumīnijam būs izšķiroša nozīme Eiropas pārejā uz ilgtspējīgu nākotni, jo tas ir būtisks komponents gandrīz visās tīras enerģijas tehnoloģijās, kas noteiktas par prioritāti neto nulles emisiju industrijas aktā, tostarp saules fotoelementu sistēmās, vējturbīnās, tīklu tehnoloģijās un akumulatoros. Paredzams, ka laikposmā no 2020. līdz 2050. gadam tā nozīme palielināsies par 543 %.

Dati atspoguļo KSI pieprasījuma prognozi piecās stratēģiskās ES nozarēs – atjaunīgie energoresursi, elektriskā mobilitāte (e-mobilitāte), rūpniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un aeronautika un aizsardzība.

Globālais piedāvājums un pieprasījums

Kritiski svarīgās izejvielas galvenokārt tiek iegūtas ārpus ES, ņemot vērā to nevienmērīgo izvietojumu pasaulē, sabiedrības atbalsta atšķirības (saistībā ar vietējo teritoriālo ietekmi) un konkurējošo zemes izmantojumu starp saimnieciskajām darbībām.

Pašlaik attiecībā uz vairākām kritiski svarīgām izejvielām ES ir ļoti atkarīga no ierobežota skaita valstu. Dažos gadījumos ES gandrīz pilnībā paļaujas uz vienu piegādātāju. Tas jo īpaši attiecas uz dažiem retzemju elementiem un citām stratēģiskām izejvielām, piemēram, litiju, ko importē no ļoti neliela skaita ražotājvalstu.

Lielākie kritiski svarīgo izejvielu piegādātāji Eiropas Savienībai

Teksta versija

Pasaules karte ar galvenajiem ES vajadzīgo kritiski svarīgo izejvielu piegādātājiem: attiecībā uz lielāko daļu kritiski svarīgo izejvielu, tostarp barītu, bismutu, galliju, germāniju, magniju, dabīgo grafītu, visiem retzemju elementiem (gan vieglajiem, gan smagajiem), volframu un vanādiju, Ķīna ir lielākā piegādātāja gan visai pasaulei, gan Eiropas Savienībai.

Lai gan Ķīna joprojām ir nozīmīga piegādātāja Eiropas Savienībai, vairāku kritiski svarīgo izejvielu avoti ir Eiropas Savienībā, piemēram, koksa ogles un varš nāk no Polijas, arsēns – no Beļģijas, hafnijs – no Francijas, stroncijs – no Spānijas vai niķelis no Somijas.

Šī kritiski svarīgo izejvielu globālo piegādes ķēžu koncentrācija nelielā skaitā valstu pakļauj ES piegādes traucējumiem, kas saistīti ar ģeopolitisko spriedzi, tirdzniecības ierobežojumiem vai augošu un konkurējošu globālo pieprasījumu. Tā kā šīs izejvielas ir būtiskas stratēģiskām nozarēm, traucējumi var ietekmēt Eiropas rūpniecību, konkurētspēju un ekonomikas stabilitāti.

Turklāt kopš 2024. gada trešo valstu noteiktie retzemju elementu un citu kritiski svarīgu izejvielu eksporta ierobežojumi ir palielinājuši nepieciešamību paātrināt ES diversifikācijas stratēģiju.

Piemēram, kopš 2023. gada Ķīna ir pieņēmusi virkni eksporta kontroles pasākumu, kas attiecas uz tādām kritiski svarīgām izejvielām kā grafīts, gallijs, volframs, bismuts, germānijs un retzemju metāli. Šie pasākumi attiecas arī uz konkrētiem bateriju produktiem un aprīkojumu, ko izmanto retzemju elementu apstrādei.

Ķīna turpina pilnveidot savu eksporta kontroles režīmu, tostarp attiecībā uz dažām kritiski svarīgām izejvielām un saistītiem ražojumiem. Tas palielina nenoteiktību ES rūpniecības operatoriem un ietekmē ES ekonomisko drošību un tās centienus samazināt stratēģisko atkarību.

Vienlaikus citi globālie dalībnieki ir pastiprinājuši rīcību, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu savu industriju piekļuvi KSI, šajos nolūkos finansējot KSI projektus un dažādojot savas piegādes ar partnerību starpniecību.

ES Kritiski svarīgo izejvielu akts

Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu akts stājās spēkā 2024. gada 23. maijā. Tā galvenais mērķis ir samazināt ES atkarību no piegādātājiem, kas stratēģiskās izejvielas piegādā no trešajām valstīm.

Aktā ir noteikti četri nesaistoši kritēriji 2030. gadam:

  • vismaz 10 % no ES ikgadējā patēriņa jāiegūst Eiropas Savienībā
  • vismaz 40 % jāapstrādā iekšzemē
  • vismaz 25 % jānāk no reciklēšanas Eiropas Savienībā
  • neviena trešā valsts neveido vairāk par 65 % no piegādēm Eiropas Savienībai.

Akts arī veicina tehnoloģisko progresu un resursefektivitāti, lai palīdzētu mazināt gaidāmo ES pieprasījuma pieaugumu pēc kritiski svarīgām un stratēģiskām izejvielām.

Attēls, kur tādu ķīmisko elementu apzīmējumi kā bors, magnijs, skandijs, volframs, kobalts un niķelis liela apļa vidū ar līnijām ir savienoti ar vējturbīnas, mobilā tālruņa, lidmašīnas un elektriskā automobiļa ilustrācijām.
Kritiski svarīgo izejvielu akts: pagrieziena punkts ES

Kritiski svarīgo izejvielu akts: pagrieziena punkts ES

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 13. augusts