Kritiski svarīgo izejvielu akts: Padome pieņem nostāju sarunās

Padome šodien pieņēma nostāju ("sarunu pilnvaras") attiecībā uz ierosināto regulu, ar ko izveido sistēmu, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, kas labāk pazīstama kā
Kritiski svarīgo izejvielu akts. Ar šo regulu tiek izmantotas gan vienotā tirgus, gan partnerību stiprās puses, lai dažādotu kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdes, kas pašlaik ir atkarīgas no importa no dažām trešām valstīm.

Padomes nostāja paaugstina mērķu vērienīgumu attiecībā uz reciklētām un apstrādātām izejvielām, pastiprina ilgtspējas kritērijus, pielāgo atļauju piešķiršanas procesu un pēta dalībvalstu pienākumus nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā to atšķirīgās situācijas.

Izejvielu jomā Eiropas liktenis galvenokārt ir dažu trešo valstu rokās. Ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu mēs vēlamies atgūt savu autonomiju īsteni eiropeiskā veidā: iegūstot minerālus ilgtspējīgi; reciklējot cik vien daudz iespējams un sadarbojoties ar līdzīgi domājošām trešām valstīm, lai veicinātu to attīstību un ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot mūsu piegādes ķēdes.

Eba Buša, Zviedrijas premjerministra vietniece un enerģētikas, uzņēmējdarbības un rūpniecības ministre

Nodrošināt vietējās piegādes un piegādes no ārvalstīm

Ierosinātajā regulā ir pētīta šā jautājuma iekšējā un ārējā dimensija, lai nodrošinātu tādu izejvielu piegādi, kas ir kritiski svarīgas mūsu ekonomikai un jo īpaši zaļajai un digitālajai pārejai. Komisijas priekšlikumā ir noteikti četri mērķi palielināt Eiropas izejvielu ieguldījumu:

• vismaz 10 % no ES gada patēriņa nāktu no ieguves ES,
• vismaz 40 % no ES gada patēriņa iegūtu no apstrādes ES,
• vismaz 15 % no ES gada patēriņa nāktu no vietējās reciklēšanas,
• ne vairāk kā 65 % no katras stratēģiskās izejvielas gada patēriņa Savienībā jebkurā attiecīgajā pārstrādes posmā tiktu ievesti no vienas trešās valsts.

Lai sasniegtu šos mērķus, regulā ir izveidots saraksts ar 34 kritiski svarīgām izejvielām, tostarp 16, kas arī tiek uzskatītas par stratēģiski svarīgām, un vairāki pasākumi, lai samazinātu mūsu pašreizējās atkarības riskus. Šie pasākumi ietver atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu projektiem, kas tiek uzskatīti par stratēģiskiem, ar valstu izraudzītiem kontaktpunktiem, riska analīzi, dalībvalstu izpētes plāniem, ieguldījumiem pētniecībā, inovācijā un prasmēs un vides aizsardzību, veicinot izejvielu apriti un ilgtspēju.

Pasaules mērogā regulā ir noteikti pasākumi kritiski svarīgu izejvielu importa dažādošanai. Tie ietver iesaistes stiprināšanu un partnerību veidošanu ar uzticamām valstīm, lai veicinātu to attīstību, vienlaikus nodrošinot piegādes ķēdes Eiropai.

Ar regulu izveido padomdevēju struktūru, proti, Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu valdi, lai konsultētu Komisiju par stratēģisko projektu atlasi un citiem regulas aspektiem.

Padomes nostāja

Lai gan Padome piekrīt Komisijas priekšlikuma mērķiem, tā ierosina vairākus uzlabojumus, lai ņemtu vērā atšķirīgās situācijas, ar kurām saskaras dalībvalstis. Konkrētāk Padome:

• palielina mērķu vērienīgumu apstrādes un reciklēšanas spējām – no 40% līdz 50 % apstrādei un no 15 % līdz 20 %  – reciklēšanai;
• kā stratēģiskas izejvielas un kritiski svarīgas izejvielas pievieno boksītu/alumīnija oksīdu/alumīniju;
• aicina biežāk atjaunināt kritiski svarīgo un stratēģisko izejvielu sarakstu (vismaz reizi trijos gados, nevis reizi četros gados);
• pastiprina valstu pasākumus ilgtspējas un apritīguma jomā, piemēram:
  • palielina tādu produktu atkalizmantošanu, kuriem ir liels kritiski svarīgo izejvielu atgūšanas potenciāls,
  • stimulē otrreizējo kritiski svarīgo izejvielu atgūšanu no atkritumiem,
  • apzina tādus ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu, kuros var atgūt otrreizējās izejvielas,
  • veicina magnētu atgūšanu no produktiem to kalpošanas laika beigās,
• pienācīgi ņemot vērā katras valsts atšķirīgās administratīvās sistēmas, ļauj dalībvalstīm izraudzīties vienu vai vairākus kontaktpunktus (piemēram, reģionos). Tomēr dalībvalstīm būtu jāpalīdz projektu virzītājiem atrast izraudzītos kontaktpunktus "ad hoc" tīmekļa vietnē;
• atvieglo atļauju piešķiršanas procedūras stratēģiskiem projektiem;
• atbrīvo dalībvalstis, kurās nav attiecīgu ģeoloģisku apstākļu un kuras to pierāda, no pienākuma īstenot valsts izpētes programmas;
• nodrošina iekšējā tirgus netraucētu darbību, nosakot stingrākas uzraudzības saistības attiecībā uz konkurenci un izejvielu brīvu apriti;
• visbeidzot, precizē Kritiski svarīgo izejvielu valdes lomu, to ciešāk saskaņojot ar citām līdzīgām struktūrām (t. i., Mikroshēmu akta padomi). Tā arī izveido apakšgrupu valdē, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības zināšanām un atbalstu kritiski svarīgu izejvielu projektiem, un citu grupu, lai apspriestu pasākumus, ar kuriem veicina apritīgumu, resursu efektivitāti un kritiski svarīgu izejvielu aizstāšanu.

Turpmākās darbības

Ar pilnvarojumu, par kuru šodien tika panākta vienošanās, tiek oficiāli noteikta Padomes sarunu nostāja. Tā piešķir Padomes prezidentvalstij pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu, kuras sāksies tiklīdz tas būs pieņēmis pats savu nostāju.

• Komisijas priekšlikums
• Sarunu pilnvarojums

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN