Granadas deklarācija

Mēs, Eiropas Savienības līderi, esam pulcējušies Granadā, lai atzīmētu sākumu procesam, kura mērķis ir definēt Savienības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes turpmākajiem gadiem, un noteiktu stratēģisku rīcības virzienu mūsu kopīgās nākotnes veidošanai visu labumam.

Mēs atkārtoti apliecinām Eiropas projekta sākotnējo solījumu – nodrošināt mieru, stabilitāti un labklājību mūsu pilsoņiem, balstoties uz mūsu vērtībām un principiem, pamattiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.

Stratēģiskā programma, par kuru tika panākta vienošanās 2019. gada jūnijā, ir bijis ceļvedis mūsu rīcībai. Pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir pārbaudījuši mūsu noturību, aktualizējot nepieciešamību Savienībai stiprināt savu suverenitāti un liekot mums pieņemt nozīmīgus lēmumus mūsu iedzīvotāju un ekonomiku aizsargāšanai.

Pēc sanāksmes Versaļā mēs esam rīkojušies izlēmīgi. Reaģējot uz enerģētiskās šantāžas draudiem, mēs esam ievērojami samazinājuši mūsu atkarības un diversificējuši enerģijas avotus. Saskaroties ar arvien lielāku spriedzi piegādes ķēdēs un starptautisku konkurenci, mēs esam stiprinājuši mūsu ekonomisko bāzi. Apņēmībā uzņemties lielāku atbildību par savu drošību un aizsardzību un palīdzēt Ukrainai mēs esam stiprinājuši Eiropas spējas. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu un tās tautu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mēs arī esam apstiprinājuši, ka valstu, kuras vēlas kļūt par dalībvalstīm, un to pilsoņu nākotne ir Eiropas Savienībā.

Ir jādara vēl vairāk. Šodien Granadā mēs apspriedām svarīgākās prioritātes un darbības, kas vajadzīgas spēcīgai, dinamiskai, konkurētspējīgai un saliedētai Eiropai mainīgā pasaulē.

Pamatojoties uz Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai, mēs stiprināsim mūsu aizsardzības gatavību un ieguldīsim spējās, attīstot mūsu tehnoloģisko un industriālo bāzi. Mēs koncentrēsimies arī uz militāro mobilitāti, uz noturību kosmosā un uz to, lai vērstos pret kiberdraudiem, hibrīddraudiem un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju visā Savienībā. Krievijas agresijas karš ir arī vēl vairāk uzsvēris transatlantisko attiecību spēku.

Mēs strādāsim pie mūsu noturības un ilgtermiņa globālās konkurētspējas, nodrošinot, ka ES rīcībā ir visi nepieciešamie instrumenti ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un globālās līderības nodrošināšanai šajā izšķirošajā desmitgadē. Mēs pievērsīsimies vājajām vietām un stiprināsim krīžgatavību, īpaši saistībā ar pieaugošajiem klimata un vides riskiem un ģeopolitisko spriedzi. Mēs prognozēsim iespējamos izaicinājumus un izmantosim iespējas, kas mūsu Savienībai paveras zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, lai nodrošinātu mūsu ekonomikas modeļa ilgtspēju un nevienu neatstātu novārtā. Mēs īpašu uzmanību pievērsīsim energoefektivitātei un resursefektivitātei, apritīgumam, dekarbonizācijai, noturībai pret dabas katastrofām un klimatadaptācijai.

Mēs turpināsim centienus izveidot saskaņotāku, vairāk inovāciju virzītu un savstarpēji savienotāku vienoto tirgu, saglabājot tā integritāti, tā četras brīvības, tā sociālo dimensiju un tā atvērtību, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinot administratīvo slogu, jo īpaši MVU. Mēs nodrošināsim enerģijas pieejamību cenas ziņā, palielināsim mūsu enerģētisko suverenitāti un samazināsim ārējās atkarības citās svarīgās jomās, kurās ES ir jāveido pietiekams kapacitātes līmenis, lai garantētu tās ekonomisko un sociālo labklājību, piemēram, digitālo tehnoloģiju un neto nulles emisiju tehnoloģiju, kritiski svarīgo zāļu un izejvielu, kā arī ilgtspējīgas lauksaimniecības jomās. Mēs ieguldīsim pētniecībā un izglītībā, kā arī nākotnes prasmēs un pievērsīsimies demogrāfiskiem izaicinājumiem. Mēs stiprināsim savu industriālās, tehnoloģiskās un komerciālās lielvaras pozīciju, īpašu uzmanību pievēršot jomām ar augstu pievienoto vērtību, kurās mums jau ir konkurences priekšrocības vai kurās mēs varam kļūt par līderi.

Mēs aktīvāk sadarbosimies ar partneriem no visiem pasaules reģioniem, lai aizsargātu un uzlabotu noteikumos balstīto starptautisko kārtību, kuras centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija, panāktu lielāku taisnīgumu daudzpusējā sistēmā un novērstu tās turpmāku sadrumstalošanos. Mēs mobilizēsim un attīstīsim mūsu ārējās darbības instrumentus. Tagad svarīgāk nekā jebkad ir sadarboties, lai stiprinātu un dažādotu mūsu piegādes ķēdes, sekmētu partnerības, tirdzniecības un investīciju nolīgumus, veicinātu ilgtspējīgu attīstību nolūkā sasniegt mūsu saskaņotos mērķus virzībā uz neto nulles emisijām un uzlabotu sagatavotību ārkārtas situācijām veselības jomā. Lai veiktu šo darbu, ir arī jādod jauns spars globālajai tirdzniecībai, kurā fundamentāla loma ir PTO.

Paplašināšanās ir ģeostratēģisks ieguldījums mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā. Tas ir dzinulis Eiropas pilsoņu ekonomisko un sociālo apstākļu uzlabošanai, atšķirību mazināšanai starp valstīm, un tam ir jāveicina Savienības pamatā esošās vērtības. Raugoties uz turpmākas paplašinātas Savienības perspektīvu, gan ES, gan nākamajām dalībvalstīm ir jābūt tam gatavām. Valstīm, kuras vēlas kļūt par dalībvalstīm, ir jāaktivizē reformu centieni, jo īpaši tiesiskuma jomā, atbilstīgi pievienošanās procesam raksturīgajam nopelnu principam un ar ES palīdzību. Vienlaikus Savienībai ir jānodrošina vajadzīgais iekšējais pamats un reformas. Mēs noteiksim mūsu ilgtermiņa mērķus un veidus, kā tos sasniegt. Mēs pievērsīsimies svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar mūsu prioritātēm un politikām, kā arī mūsu spēju rīkoties. Tas darīs ES stiprāku un stiprinās Eiropas suverenitāti.

Eiropadome turpinās diskusijas par mūsu Savienības nākotnes prioritātēm turpmākajos mēnešos, pirms nākamgad tiks pieņemta Stratēģiskā programma.