Humānā palīdzība
ES kopā ar tās 27 dalībvalstīm ir vadošā humānās palīdzības sniedzēja katastrofu skartiem iedzīvotājiem visā pasaulē. ES palīdzības mērķis ir glābt dzīvības, novērst un mazināt cilvēku ciešanas un saglabāt cilvēka cieņu.
Palīdzība visneaizsargātākajiem
ES sniedz humāno palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem trešās valstīs, kurus skārušas cilvēku darbību izraisītas vai dabas katastrofas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta visneaizsargātākajiem cietušajiem.
Starp cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga humānā palīdzība, ir:
- iedzīvotāji, kas cieš no nepietiekama uztura un bada,
- bēgļi un iekšzemē pārvietotas personas,
- personas, kas cietušas bruņotā konfliktā un no citu veidu fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības,
- cilvēki, kuru mājas vai iztikas avoti ir iznīcināti.
Cilvēka izraisītu un dabas katastrofu piemēri ir bruņoti konflikti, pilsoņu nemieri, sausums, plūdi, zemestrīces, cunami un viesuļvētras.
Nepieredzētas humanitārās krīzes
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem pašreizējās nepieredzētās humanitārās vajadzības galvenokārt ir izraisījis ieilguša bruņota konflikta, klimata pārmaiņu paātrināšanās un globālās ekonomiskās nestabilitātes apvienojums. Šīs krīzes arvien biežāk savstarpēji pārklājas, radot “sarežģītas ārkārtas situācijas”, kurās katastrofas, karš un nabadzība pastiprina viens otru.
2026. gadā – pēc 2025. gada, kad tika ievērojami samazināts humānās palīdzības operāciju daudzums un notika rekordliels skaits nāvējošu uzbrukumu palīdzības darbiniekiem, – 239 miljoniem cilvēku ir vajadzīga steidzama humānā palīdzība.
Karadarbības rezultātā, tostarp Sudānā, Gazā un Ukrainā, tiek pārvietoti miljoniem cilvēku un izraisīti civiliedzīvotāju upuri. Līdz 2025. gada vidum vairāk nekā 117 miljoni cilvēku visā pasaulē tika pārvietoti piespiedu kārtā, plaši pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības.
Galvenais humānās palīdzības sniedzējs
Humānā palīdzība ir būtiska ES ārpolitikas sastāvdaļa un universālās vērtības – cilvēku savstarpējās solidaritātes – izpausme, un morāls pienākums.
ES kopā ar tās 27 dalībvalstīm ir vadošā humānās palīdzības sniedzēja pasaulē. Saskaņā ar ANO datiem 2025. gadā tās ir sniegušas 40 % no humānās palīdzības pasaulē.
ES un dalībvalstu kompetence humānās palīdzības jomā ir kopīga, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. panta 4. punktā. Katra dalībvalsts nolemj, cik daudz līdzekļu un kurām krīzēm vai kurai humānās palīdzības organizācijai vai fondam tā vēlas sniegt.
ES papildina un pastiprina dalībvalstu centienus, izmantojot savu budžetu. ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam ir iekļauta īpaša pozīcija humānajai palīdzībai, kuras kopējais piešķīrums septiņu gadu periodam ir 11,57 miljardi EUR jeb aptuveni 1,65 miljardi EUR gadā. ES 2025. gada budžets humānajai palīdzībai ir 1,9 miljardi EUR.
ES kopš 1992. gada sniedz humāno palīdzību vairāk nekā 110 valstīs, katru gadu sasniedzot miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Pašlaik ES sniedz humanitāro palīdzību visās galvenajās teritorijās, ko skārušas krīzes, tostarp Gazā, Sīrijā, Sudānā, Dienvidsudānā, Ukrainā, Sāhelā, Jemenā, Mjanmā/Birmā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Afganistānā un Haiti.
Civilās aizsardzības palīdzība
Visneaizsargātākajos pasaules reģionos ES humānā palīdzība parasti iet roku rokā ar civilās aizsardzības palīdzību. Abu jomu eksperti cieši sadarbojas, lai nodrošinātu pēc iespējas saskaņotāku un efektīvāku reakciju.
ES civilās aizsardzības mehānismu, kas ir ES instruments palīdzības koordinēšanai katastrofu skartajām valstīm, var aktivizēt tikai tad, ja palīdzību lūdz valsts Eiropas Savienībā vai citur. Mehānisms koordinē, piemēram, meklēšanas un glābšanas vienību un aprīkojuma nodrošināšanu, ugunsdzēšanas lidmašīnu izvietošanu un ES pilsoņu repatriāciju.
Humāno palīdzību nedrīkst jaukt ar attīstības sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt ilgstošāku ekonomisko, vides, sociālo un politisko attīstību trešajās valstīs.
Kā tiek sniegta humānā palīdzība
ES palīdzību koordinē Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO).
ES finansēto humāno palīdzību uz vietas sniedz vairāk nekā 200 partnerorganizācijas, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras (piemēram, OCHA, WFP, UNHCR un UNICEF), Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība un starptautiskās un valstu nevalstiskās organizācijas (NVO).
Lai saņemtu finansējumu humānās palīdzības projektam, humānās palīdzības partnerorganizācijām ir jāiesniedz finansējuma priekšlikumi un jāievēro stingras pamatnostādnes projektu novērtēšanai un uzraudzībai. Partneriem ir jāatzīst ES atbalsts, projekta vietnēs atspoguļojot ES vizuālo identitāti.
Sniedzot humāno palīdzību, ES visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem nodrošina:
- pārtikas nodrošinājumu,
- atbalstu uztura jomā,
- neatliekamo medicīnisko palīdzību,
- ūdeni un sanitāriju,
- patvērumu,
- aizsardzību pret fizisku un psiholoģisku kaitējumu,
- izglītību ārkārtas situācijās,
- naudas izteiksmē sniegtu palīdzību.
Tā kā klimata pārmaiņas tikai palielinās plūdu, sausuma un viesuļvētru biežumu, ES un tās dalībvalstis sniedz atbalstu arī, lai stiprinātu spējas reaģēt uz klimata izraisītām katastrofām un uzlabotu pret tām visneaizsargātāko personu noturību.
ES regula par humāno palīdzību
1996. gadā pieņemtajā ES regulā par humāno palīdzību ir noteikts, kā Eiropas Komisija īsteno humānās palīdzības operācijas ES vārdā.
Tajā ir izklāstīti galvenie ES humānās palīdzības operāciju īstenošanas mērķi, principi un procedūras.
Humanitārie principi
Humānā palīdzība tiek sniegta, pamatojoties uz humanitārajiem principiem – neitralitāti, cilvēcību, neatkarību un objektivitāti. Atbalstu sniedz neatkarīgi no saņēmēju rases, etniskās grupas, reliģijas, dzimuma, vecuma, valstspiederības vai politiskās piederības.
Cilvēcība
Jebkur, sastopoties ar cilvēku ciešanām, tās ir jāmazina, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem.
Neitralitāte
Sniedzot humāno palīdzību, nedrīkst dot priekšroku kādai no bruņotā konfliktā vai citā strīdā iesaistītajām pusēm.
Objektivitāte
Humānā palīdzība jāsniedz, pamatojoties vienīgi uz vajadzībām un bez diskriminācijas.
Neatkarība
Humanitārie mērķi ir jānošķir no politiskiem, ekonomiskiem, reliģiskiem, militāriem vai citiem mērķiem.
Šie principi, kas sakņojas starptautiskajās humanitārajās tiesībās, ir iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijās 46/182 un 58/114.
ES līmenī humanitārie principi ir nostiprināti Eiropas konsensā par humāno palīdzību, ko 2007. gada decembrī parakstīja ES Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija.
Konsensā ir izklāstīts galvenais politikas satvars ES rīcībai, reaģējot uz humanitārām krīzēm. Tajā ir izklāstīts, kāpēc, kā un kad ES rīkojas. Konsensā nostiprinātie humānās palīdzības galvenie mērķi ir šādi:
- nosargāt dzīvības,
- novērst un mazināt ciešanas,
- palīdzēt saglabāt cilvēka cieņu, saskaroties ar dabas katastrofām un cilvēka izraisītām katastrofām.
Padomes loma humānās palīdzības jomā
Lai gan Padome nepieņem lēmumus par operatīvas dabas jautājumiem, piemēram, par finansējuma apjomu, kas jāpiešķir, reaģējot uz konkrētām krīzēm, tai ir svarīga loma ES nostājas noteikšanā attiecībā uz trešām valstīm un reģioniem, ko tā īsteno, pieņemot secinājumus.
Attiecībā uz humanitāriem jautājumiem tas bieži nozīmē attiecīgo pušu mudināšanu risināt konfliktus, kas ir humanitāro krīžu cēloņi, un iestāšanos par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu.
Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jautājumu darba grupa
Padomē Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jautājumu darba grupa (COHAFA) atbild par to jautājumu apspriešanu, kuri saistīti ar humāno palīdzību:
- humānās palīdzības vajadzību uzraudzība visā pasaulē un ES reakcija,
- globālās humānās palīdzības sniegšanas sistēmas efektivitāte,
- ES paziņojumu sagatavošana attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un forumos,
- Eiropas konsensa par humāno palīdzību, humānās palīdzības principu un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšana.
COHAFA tika izveidota 2008. gadā pēc tam, kad tika parakstīts Eiropas konsenss par humāno palīdzību. Darba grupu vada rotācijas kārtībā noteiktā Padomes prezidentvalsts.
Starptautiskās humanitārās tiesības
ES ir apņēmusies ievērot starptautiskās humanitārās tiesības – noteikumu kopumu, kurā ir noteikti valstu un bruņotu nevalstisku grupu pienākumi bruņota konflikta laikā.
Humanitārās tiesības galvenokārt balstās uz četrām 1949. gada Ženēvas konvencijām un 1977. un 2005. gadā pieņemtajiem papildprotokoliem. Visas 27 ES dalībvalstis ir ratificējušas Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus. Šīs konvencijas papildina starptautisko paražu tiesību normas.
Noteikumi cita starpā paredz:
- ātru un netraucētu humānās palīdzības sniegšanu,
- civiliedzīvotāju (tostarp humānās palīdzības darbinieku) aizsardzību,
- veselības aprūpes aizsardzību,
- civiliedzīvotāju izdzīvošanai nepieciešamo objektu aizsardzību.
Tie ir izstrādāti, lai aizsargātu personas, kas nepiedalās vai vairs nepiedalās kaujās, tostarp civiliedzīvotājus, medicīnisko personālu, humānās palīdzības sniedzējus, ievainotos, slimos un kuģu avārijās cietušos karavīrus, un karagūstekņus vai citus aizturētos. Starptautiskās humanitārās tiesības arī nosaka ierobežojumus kara līdzekļiem un metodēm (piemēram, konkrētu ieroču aizliegumu).
Konfliktos visā pasaulē starptautiskās humanitārās tiesības arvien biežāk tiek pārkāptas, piemēram:
- uzbrūkot slimnīcām un skolām,
- uzbrūkot humānās palīdzības un medicīniskajiem darbiniekiem,
- liedzot piekļuvi dzīvību glābjošai humānajai palīdzībai,
- uzbrūkot civiliedzīvotājiem,
- vervējot un izmantojot bērnus kareivjus,
- veicot izvarošanas un citu seksuālo vardarbību.
Šāda vardarbība skar civiliedzīvotājus un liedz miljoniem cilvēku saņemt dzīvību glābjošu palīdzību.
2024. gads bija līdz šim visnāvējošākais humānās palīdzības darbinieku kopienai: tika nogalināti 385 cilvēki, ievainoti – 308 un nolaupīti – 137. 2025. gadā tika nogalināti 334 humānās palīdzības darbinieki, ievainoti – 193 un nolaupīti – 112.
Skatīt arī
Reaģēšana krīzes situācijās
Integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)
ES civilā aizsardzība
- Humānā palīdzība Afganistānas iedzīvotājiem
- Humānā palīdzība palestīniešiem
- Humānā palīdzība Sudānas iedzīvotājiem
- Humānā palīdzība Ukrainas iedzīvotājiem
- Humānā palīdzība Venecuēlas iedzīvotājiem
- Humānā palīdzība (Eiropas Komisija)
- Humānā palīdzība un reaģēšana ārkārtas situācijās (Eiropas Ārējās darbības dienests)
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 25. februāris