ES sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizāciju
ES iestājas par multilaterālismu, kura centrā ir stipra un efektīva ANO. ES Padome katru gadu pieņem ES prioritātes ANO un ANO Ģenerālajā asamblejā.
ES un ANO
ES un ANO ir apņēmušās nodrošināt daudzpusējo sistēmu globālo attiecību pārvaldībai tādā veidā, kas sniedz labumu visām pusēm. Šī apņemšanās sakņojas pārliecībā, ka, lai reaģētu uz globālām krīzēm, izaicinājumiem un apdraudējumiem, starptautiskajai sabiedrībai ir nepieciešama efektīva daudzpusēja sistēma, kas balstīta uz universāliem noteikumiem un vērtībām.
Gadu gaitā ES ir izveidojusi ciešas attiecības ar ANO. ES piedalās ikgadējā ANO Ģenerālajā asamblejā (ANO ĢA), un tās delegācijas ir akreditētas ANO Ženēvā, Ņujorkā, Parīzē, Romā un Vīnē.
ES un ANO sadarbība aptver vairākas jomas un jautājumus, tostarp cilvēktiesības, ilgtspējīgu attīstību, klimata pārmaiņas un vides aizsardzību, digitālos jautājumus, miera veidošanu, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, humāno palīdzību, korupcijas un noziedzības apkarošanu, veselības drošības veicināšanu visā pasaulē, migrācijas plūsmu pārvaldību un darbaspēka jautājumus.
Eiropadomes 2023. gada 23. marta sanāksmē, kurā piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs (António Guterres), Padome un ģenerālsekretārs uzsvēra, cik svarīga ir ES un ANO sadarbība svarīgāko globālo izaicinājumu risināšanā.
Padomes locekļi atkārtoti apliecināja pilnīgu apņemšanos ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un to principus laikā, kad tie tiek pārkāpti ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ir vairākkārt pilnībā nosodījusi. Antoniu Gutērrešs piedalījās arī Eiropadomes 2024. gada marta sanāksmē.
ES finansiālais atbalsts ANO
ES kopā ar dalībvalstīm ir lielākā līdzekļu devēja ANO sistēmai.
ES dalībvalstis kopīgi finansē ceturto daļu no ANO vispārējā budžeta, un kopā ES un tās dalībvalstis nodrošina vienu trešdaļu no visām finanšu iemaksām ANO aģentūrās, fondos un programmās.
Laikposmā no 2013. līdz 2024. gadam ES kopumā piešķīra vairāk nekā 33 miljardus EUR ANO aģentūrām, fondiem un programmām, no kuriem 18 % tika piešķirti Pasaules Pārtikas programmai (WFP), 13 % – Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmai (UNDP), 14 % – ANO Bērnu fondam (UNICEF), 10 % – ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos (UNHCR) un 45 % – citām aģentūrām, fondiem un programmām.
2024. gadā ES nodrošināja ANO brīvprātīgas iemaksas aptuveni 3,9 miljardu EUR apmērā. Tā ir lielākā daudzpusējā iemaksa ANO.
ES dalībvalstis ir iemaksājušas gandrīz 10,9 miljardus EUR.
Dalība ANO struktūrās
ANO Ģenerālā asambleja
ANO Ģenerālā asambleja ir ANO galvenā apspriešanās, politikas veidošanas un pārstāvības struktūra. Visas 193 ANO dalībvalstis ir Ģenerālās asamblejas locekles, un tām ir vienāds balsu skaits. ES ir privileģētas novērotājas statuss.
Tas ļauj ES pievienoties debatēm, iesniegt priekšlikumus, piedalīties sarunās un ik septembri piedalīties vispārējās debatēs. ES īpašais statuss neietver tiesības balsot, bet ES koordinē savas 27 dalībvalstis, lai tās paustu vienotas nostājas.
Tāpēc Eiropadomes priekšsēdētājs, ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisija un Eiropas Savienības delegācija Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā var iepazīstināt ANO Ģenerālo asambleju ar ES un tās dalībvalstu nostājām.
Turklāt ES ir ieguvusi tiesības vienreiz izteikt komentārus par runu attiecībā uz ES nostājām un mutiski iesniegt priekšlikumus un grozījumus; šāda iespēja nav piešķirta nevienam citam novērotājam.
Kad ES 2011. gadā ieguva privileģētās novērotājas statusu, tika panākta vienošanās, ka Eiropadomes priekšsēdētājs ES vārdā uzrunās Ģenerālo asambleju.
ANO Drošības padome
ANO Drošības padome ir galvenā globālā struktūra, kas atbild par starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu. Tajā ir pieci pastāvīgie locekļi un desmit pagaidu locekļi, kurus Ģenerālā asambleja ievēlē uz divu gadu termiņu.
Francija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir pastāvīga vieta Drošības padomē. ES tiesību akti uzliek par pienākumu ES Drošības padomes locekļiem rīkoties vienoti, veicinot un aizstāvot Savienības nostājas un intereses.
ES prioritātes ANO
Ik gadu Padome pieņem secinājumus par ES prioritātēm ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO cilvēktiesību forumos.
Prioritātes Ģenerālajā asamblejā
Secinājumos par prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 81. sesijā (2026. gada septembris – 2027. gada septembris), kas pieņemti 2026. gada jūlijā, Padome atkārtoti apstiprina ES iestāšanos par iedarbīgu, efektīvu un iekļaujošu noteikumos balstītu daudzpusēju sistēmu, kas stingri sakņojas ANO Statūtos un starptautiskajās tiesībās.
Padome uzsver, ka visu kopīgajās un individuālajās interesēs ir nodrošināt starptautisko tiesību ievērošanu un visu valstu suverēno līdztiesību un teritoriālo integritāti, lai apņemtos strīdus izšķirt mierīgā ceļā un ieguldīt starptautiskajā sadarbībā.
ES arī turpmāk būs prognozējams, uzticams un pārliecinošs partneris un turpinās sadarboties ar partneriem, kuriem ir apņemšanās aizstāvēt un ievērot starptautiskās tiesības un kuri ir apņēmušies rast globālus risinājumus kopīgiem izaicinājumiem.
Atzīstot, ka daudzpusējai sistēmai ir jāattīstās, ES ir gatava virzīt reformas, kas padara ANO efektīvāku, izmaksu ziņā lietderīgāku un reaģētspējīgāku. ES un tās dalībvalstis kolektīvi joprojām ir lielākās un uzticamākās ANO politiskā un finanšu atbalsta nodrošinātājas.
ES rīcību Apvienoto Nāciju Organizācijā nākamajā gadā virzīs šādas visaptverošas prioritātes:
- aizstāvēt un attīstīt iedarbīgu, efektīvu un iekļaujošu daudzpusēju sistēmu, kas stingri sakņojas ANO Statūtos un starptautiskajās tiesībās, tostarp starptautiskajās humanitārajās tiesībās un starptautiskajās cilvēktiesībās;
- ar partnerību un koalīciju palīdzību virzīt reformas, lai visos trīs pīlāros panāktu efektīvu, izmaksu ziņā lietderīgu un reaģētspējīgu ANO;
- stiprināt ANO miera un drošības arhitektūru, kuras pamatā ir novēršana un miera uzturēšana;
- veicināt labklājību un ilgtspējīgu attīstību līdz 2030. gadam un pēc tam.
Prioritātes cilvēktiesību forumos
Secinājumos par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2026. gadā Padome uzsvēra, ka ES ir nelokāmi apņēmusies nodrošināt cilvēktiesību vispārēju ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu ikvienam un it visur.
Padome uzsvēra, ka jebkurā gadījumā ir jāievēro starptautiskās tiesības, tostarp ANO Statūti, un ka ES daudzpusējos forumos izmantos visas iespējas apkarot vēršanos pret cilvēktiesībām.
ES prioritātes cita starpā ir šādas:
- Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā un Baltkrievijā,
- cilvēktiesību pārkāpumi okupētajās palestīniešu teritorijās un Irānā,
- miermīlīga un iekļaujoša pāreja uz demokrātiju Venecuēlā,
- Afganistānas pārskatatbildības mehānisms.
ES pievērsīsies arī nesodāmības izbeigšanai un pārskatatbildības nodrošināšanai, kā arī pilsoniskajai telpai.
Padome uzsvēra, ka efektīvas un iekļaujošas daudzpusējas institūcijas, kuru centrā ir Apvienoto Nāciju Organizācija, ir labākais veids, kā nodrošināt mieru, drošību, cilvēktiesības, labklājību un ilgtspējīgu attīstību visiem.
ES un ANO sadarbības jomas
Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam
ANO Programmā 2030. gadam, kas pieņemta 2015. gadā, ir sniegta liela daļa informācijas par ES iekšpolitikas un ārpolitikas veidošanu. Uz programmā iekļautajiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem balstās vairākas svarīgas ES politikas iniciatīvas, piemēram, Eiropas zaļais kurss un stratēģija “Global Gateway”.
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās saglabāt pasaulē lielākās oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas pozīciju, kam ir īpaši svarīga nozīme Programmas 2030. gadam īstenošanā.
Miera operācijas un krīžu pārvarēšana
ES un ANO sadarbojas, lai veicinātu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un daudzpusējus risinājumus aktuālām globālajām problēmām. Cieša sadarbība, kuras pamatā ir abpusējs labums, savstarpīguma princips un kopīga atbildība, padara saskaņotākas un efektīvākas ES un ANO misijas un operācijas, kas bieži notiek vienlaikus vienā un tajā pašā valstī.
ES un ANO 2003. gadā pieņēma kopīgu deklarāciju par ES un ANO sadarbību krīžu pārvarēšanas jomā. Kopš tā laika tās ir vēl vairāk nostiprinājušas stratēģisko partnerību miera operāciju un krīžu pārvarēšanas jomā. Padome 2025. gada 20. oktobrī apstiprināja secinājumus par ES un ANO stratēģiskās partnerības miera un drošības jomā atjaunināšanu.
- Drošība un aizsardzība
- Padomes secinājumi par ES un ANO stratēģiskās partnerības miera un drošības jomā atjaunināšanu: kopīgās prioritātes 2025.–2028. gadam (2025. gada 20. oktobris)
Cilvēktiesības
ES un ANO sadarbojas, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības visā pasaulē, atbalstot cilvēktiesību aizstāvju darbu, cīnoties pret diskrimināciju un stiprinot demokrātiskos institūtus.
ES ir apņēmusies saglabāt cilvēktiesību universālumu un nedalāmību un nelokāmi atbalsta ANO cilvēktiesību sistēmu.
Humānā palīdzība
ES cieši sadarbojas ar ANO, lai sniegtu ārkārtas palīdzību, atjaunotu bojāto infrastruktūru un atbalstītu neaizsargātas iedzīvotāju grupas, kuras skārušas cilvēka izraisītas vai dabas katastrofas, piemēram, bruņoti konflikti, sausums, plūdi, zemestrīces un viesuļvētras.
ES ir sniegusi humāno palīdzību vairāk nekā 110 valstīm, katru gadu aptverot miljoniem cilvēku. ES un tās dalībvalstis ir vadošās humānās palīdzības sniedzējas pasaulē.
Klimata pārmaiņas un vides aizsardzība
ES un ANO cieši sadarbojas, lai risinātu ar klimata pārmaiņām un biodaudzveidību saistītās problēmas. Tās sadarbojas Parīzes nolīguma īstenošanā, ilgtspējīgas zemes un okeānu pārvaldības veicināšanā, kā arī Kuņminas-Monreālas globālā biodaudzveidības satvara (GBF) īstenošanā.
Veicinot Parīzes nolīguma īstenošanu, ES arī uzsver saskaņotību starp Programmu 2030. gadam un Eiropas zaļo kursu.
Globālā veselība un pārvaldība
ES un ANO sadarbojas dažādos ar veselību saistītos jautājumos, cenšoties risināt globālos izaicinājumus veselības jomā, veicināt sabiedrības veselību un uzlabot veselības drošību visā pasaulē. Visi šie mērķi ir daļa no ES Globālās veselības stratēģijas.
ES un tās dalībvalstis ir galvenās līdzekļu devējas ANO veselības aģentūrai – PVO.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 31. jūlijs