Konsulārā aizsardzība
ES pilsoņiem ir tiesības trešā valstī lūgt palīdzību jebkuras ES dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā, ja viņu dalībvalstij tur nav diplomātiskās pārstāvniecības.
ES pilsoņu konsulārā aizsardzība
Konsulārā aizsardzība ir palīdzība, ko valsts nodrošina saviem pilsoņiem, kuri dzīvo vai ceļo ārvalstīs un kuriem tā ir nepieciešama.
Par konsulārās palīdzības sniegšanu ES pilsoņiem galvenokārt ir atbildīga katra atsevišķā ES dalībvalsts. Taču ne visās pasaules valstīs ir katras ES dalībvalsts vēstniecība vai konsulāts. Tas nozīmē, ka dažus ES pilsoņus “nepārstāv” pašu dalībvalsts vēstniecība vai konsulāts, lai viņiem varētu palīdzēt.
Ārvalstīs nepārstāvētu ES pilsoņu tiesības
ES pilsoņiem savu ES pilsoņu tiesību ietvaros ir iespēja lūgt palīdzību jebkuras ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, ja viņiem ir vajadzīga palīdzība ārpus ES un viņus neviens “nepārstāv”.
Citiem vārdiem sakot, dalībvalstīm ir jāpalīdz nepārstāvētiem pilsoņiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz palīdzību pašu valstspiederīgajiem.
Tās tiek dēvētas par tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi un pieder pie ES pilsoņu pamattiesībām. Tās ir noteiktas Līguma par ES darbību 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 23. pantā, kā arī ES Pamattiesību hartas 46. pantā.
Šī dalībvalstu savstarpējā palīdzība ir īpaši svarīga konsulārās krīzes gadījumā. Konsulārā krīze ir tad, kad daudzu ES pilsoņu dzīvība, veselība vai drošība trešā valstī ir apdraudēta, piemēram, dabas katastrofu, lielu avāriju vai politiskās nestabilitātes periodu laikā.
ES dalībvalstu vēstniecības un konsulāti var sniegt palīdzību šādās situācijās:
Pazaudēta vai nozagta pase vai personas apliecība
Vēstniecība var izdot pagaidu ceļošanas dokumentus, lai ES pilsoņi varētu atgriezties mājās.
Aizturēšana vai ieslodzījums
Vēstniecība var sniegt informāciju par vietējo tiesību sistēmu un palīdzēt ES pilsoņiem atrast advokātu.
Kļūšana par nozieguma upuri
Vēstniecība var palīdzēt ES pilsoņiem un sniegt konsultācijas attiecībā uz turpmākiem pasākumiem.
Smags nelaimes gadījums vai slimība
Vēstniecība var palīdzēt sazināties ar apdrošināšanas sabiedrību, ģimeni vai slimnīcā nokļuvušo ES pilsoņu draugiem.
Palīdzība un repatriācija
Vēstniecība var palīdzēt ES pilsoņiem ārkārtas situācijā (t. i., konflikta vai dabas katastrofas gadījumā).
Nāve
Vēstniecība ES pilsoņiem var palīdzēt informēt tuviniekus un reģistrēt nāves gadījumu.
Lai stiprinātu un sekmētu tiesības uz konsulāro aizsardzību, ES 2015. gadā pieņēma direktīvu par konsulāro aizsardzību nepārstāvētiem ES pilsoņiem, kas dzīvo vai ceļo ārpus ES.
Šī direktīva veicina ciešāku sadarbību un koordināciju starp konsulārajām iestādēm visā ES.
Šajā tīmekļa vietnē ir sniegta visu ES valstu vēstniecību un konsulātu kontaktinformācija, ar kuriem jums var rasties vēlme sazināties, lai lūgtu palīdzību.
Saskaņā ar direktīvu par konsulāro aizsardzību Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un tā globālajam ES delegāciju tīklam ir galvenā nozīme, lai ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm nodrošinātu ES pilsoņu tiesības uz konsulāro aizsardzību.
Konkrētāk, EĀDD un tā ES delegācijas atvieglo koordinētus ES centienus attiecībā uz konsulāro gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām.
Pagaidu ceļošanas dokumenti
Pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšana ir ES pilsoņiem visbiežāk sniegtās palīdzības veids tur, kur viņu piederības valstij nav vēstniecības vai konsulāta.
Šie dokumenti tiek izsniegti tiem pilsoņiem, kuru pase vai ceļošanas dokumenti ir pazaudēti, nozagti vai iznīcināti. Tie ir būtiski, lai šiem cilvēkiem palīdzētu droši atgriezties mājās.
Pirmo reizi noteikumi par ES pagaidu ceļošanas dokumentu tika pieņemti 1996. gadā. 2019. gada jūnijā ES šajā jomā pieņēma jaunu direktīvu. Ar jaunajiem noteikumiem ES pagaidu ceļošanas dokumentam tika atjaunināts formāts un drošības elementi un vienkāršotas formalitātes nepārstāvētiem ES pilsoņiem trešās valstīs.
Eiropas Komisija 2022. gada 8. decembrī pieņēma tehnisko informāciju attiecībā uz ES pagaidu ceļošanas dokumentu. Pārstrādātais ES pagaidu ceļošanas dokuments pilsoņiem būs pieejams no 2025. gada decembra, un tas sastāvēs no uzlīmes un pases lieluma bukleta.
Uzlīme
Buklets (priekšpuse)
Buklets (aizmugure)
ES konsulārās aizsardzības pielāgošana jauniem pārbaudījumiem
Eiropas Komisija 2023. gada 6. decembrī ierosināja Padomei pārskatīt Direktīvu par konsulāro aizsardzību un Direktīvu par ES pagaidu ceļošanas dokumentu, lai stiprinātu ES pilsoņu tiesības, īpaši krīzes situācijās.
Komisijas priekšlikuma pamatā ir nesenā pieredze, tostarp tas, kā konsulāro darbību ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un ES pilsoņu repatriācija no Afganistānas un Sudānas.
Priekšlikums patlaban tiek izskatīts ES Padomē.
Kā ES dalībvalstis sadarbojas konsulārās aizsardzības jomā
Ņemot vērā, ka ne visas dalībvalstis tiek pārstāvētas visā pasaulē, ir būtiski, ka ES valstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka grūtībās nonākušie ES pilsoņi saņem palīdzību ar vienādiem nosacījumiem.
Dalībvalstu konsulārajā tīklā trešajās valstīs notiek tikšanās, lai apspriestu kopīgu interešu jautājumus attiecībā uz ES pilsoņu tiesībām attiecīgajā valstī.
Turklāt attiecīgajā valstī pārstāvēto dalībvalstu konsulārie darbinieki var tikties ar ES delegāciju, lai sagatavotos krīzes situācijām, it īpaši, lai izstrādātu kopīgu rīcības plānu ārkārtas situācijām.
Turklāt dalībvalstu konsulārie departamenti un krīžu centri, kā arī ES delegācijas izmanto tiešsaistes platformu, lai apmainītos ar informāciju un plānotu rīcību ārkārtas situācijās.
Koordinēšanas piemēri
ES un tās dalībvalstis ir apvienojušas spēkus, lai sniegtu konsulāro palīdzību nepārstāvētiem ES pilsoņiem vairākos gadījumos, tostarp Covid-19 pandēmijas, Afganistānas krīzes, pret Ukrainu vērstā Krievijas agresijas kara, Sudānas konflikta un Tuvo Austrumu krīzes laikā.
Īpašas problēmas radīja evakuācija no Sudānas 2023. gadā un Covid-19 dēļ veiktā repatriācija 2020. gadā: pirmā krīze – tās sarežģītības dēļ, bet otrā –apmēru ziņā.
Evakuācija no Sudānas
Kad 2023. gada aprīlī Sudānā izcēlās konflikts, valstī atradās aptuveni 1700 ES pilsoņu, daudzi no kuriem nebija pārstāvēti.
Pateicoties efektīvai ES koordinācijai, ES dalībvalstis, kas vadīja evakuācijas operācijas, uzņēma citu valstu ES pilsoņus un pat pilsoņus no citiem kontinentiem.
Repatriācija Covid-19 dēļ
Kad Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gada sākumā tika pēkšņi noteikti globāli ceļošanas ierobežojumi, ārvalstīs atradās vairāk nekā 600 000 ES pilsoņu.
Reaģējot uz to, ES un tās dalībvalstis ātri apvienoja spēkus, lai koordinētu plaša mēroga repatriācijas centienus un sekmīgi nogādātu iedzīvotājus mājās.
Civilās aizsardzības mehānisms
ES dalībvalstis un citas valstis, kas piedalās ES civilās aizsardzības mehānismā, var to aktivizēt , lai lūgtu konsulāru atbalstu saviem pilsoņiem, piemēram, saistībā ar evakuācijas operācijām.
2024. gadā mehānisms palīdzēja droši evakuēt gandrīz 1400 Eiropas pilsoņu no tādām vietām kā Haiti, Tuvie Austrumi un Vanuatu. Pie iepriekšējām liela mēroga operācijām pieder:
- 2020. gadā Covid-19 pandēmijas laikā veikta 100 000 cilvēku repatriācija (no kopumā 600 000 repatriētiem ES pilsoņiem),
- 3000 ES pilsoņu un 7000 Afganistānas valstspiederīgo evakuācija no Afganistānas 2021. gadā.
ES pilsoņu tiesību aizsardzība ārvalstīs
ES un tās dalībvalstis var veikt kopīgus konsulāros demaršus, ja nepārtraukti tiek pārkāptas ES pilsoņu tiesības vai ja viņi ārvalstīs saskaras ar sarežģītiem apstākļiem.
Piemēram, konsulāra iniciatīva var tikt izmantota, lai risinātu tādu ES pilsoņu problēmu, kuri kādās valstīs atrodas ļoti sliktos apcietinājuma apstākļos bez piekļuves pārtikai vai zālēm.
Pēc konsulāras iniciatīvas ES un tās dalībvalstis var arī uzsākt konsulāras sadarbības iniciatīvu. Tās mērķis ir turpināt diskusijas ar attiecīgās valsts iestādēm, lai uzlabotu ES pilsoņu situāciju.
Darbs Padomē
Konsulāru jautājumu darba grupa ("COCON") ir Padomes struktūra, kas atbild par to jautājumu apspriešanu, kuri attiecas uz konsulāro sadarbību. Tās uzmanības centrā ir viedokļu apmaiņa un konsulārās sadarbības koordinēšana ar ES dalībvalstīm un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).
Sadarbība ar trešām valstīm
ES regulāri tiekas ar ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi, lai apspriestu kopīgu interešu un sadarbības jautājumus. ES šajās sanāksmēs pārstāv Padomes prezidentvalsts.
Apspriedēs galvenā uzmanība tiek pievērsta vairākiem tematiem, tostarp:
- konsulārajai gatavībai krīzes situācijām un to uzraudzībai,
- sadarbībai reakcijā uz nesenajām krīzes situācijām,
- konsulārās sadarbības iniciatīvām,
- iespējamu savstarpēju interešu jautājumu noteikšanai,
- informācijas apmaiņai.
Skatīt arī
Patērētāju tiesību aizsardzība: tiesības ceļojot
Integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)
ES civilā aizsardzība
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. augusts