"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Konkurētspējas padome (Iekšējais tirgus un rūpniecība), 2025. gada 8. decembris
Galvenie rezultāti
Gada pārskata ziņojums par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi
Ministri rīkoja politikas debates par gada pārskata ziņojumu par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi, ko izklāstīja ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis. Ziņojumā ir uzsvērts progress, kas panākts, vienkāršojot noteikumus, nolūkā par 25 % samazināt administratīvo slogu un par 35 % samazināt MVU slogu, tādējādi ietaupot 37,5 miljardus EUR. Sešas iesniegtās “Omnibus” paketes var radīt ietaupījumus 8,6 miljardu EUR apmērā, kas veido vairāk nekā 20 % no mērķrādītāja. 28 īstenošanas dialogos ir piedalījušās 550 ieinteresētās personas no visām dalībvalstīm, un līdz 2025. gada beigām ir plānoti vēl turpmāki dialogi. Runājot par izpildi, pastāv vairāk nekā 1500 aktīvu pārkāpumu lietu, bet Komisija daudzas ir atrisinājusi, izmantojot dialogu, un 95 % lietu tiek izskatītas pirms griešanās Tiesā.
Lielākā daļa delegāciju pauda gandarījumu par Komisijas vienkāršošanas centieniem, bet brīdināja, ka gaidāmie tiesību akti var radīt jaunu slogu, ja viss netiks izdarīts pareizi. Daudzas delegācijas atgādināja, cik svarīgi ir izmantot esošos rīkus labāka regulējuma rīkkopā un jo īpaši ietekmes novērtējumu, arī attiecībā uz būtiskiem grozījumiem, ko ieviesuši abi likumdevēji. Daudzas delegācijas aicināja jaunu tiesību aktu izstrādes laikā īpašu uzmanību pievērst mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ievērot principu “viens pieņemts – viens atcelts”, lai nodrošinātu, ka jaunie tiesību akti aizstāj novecojušus noteikumus. Daudzas delegācijas uzstāja, ka ir jāizmanto digitāli risinājumi, lai samazinātu administratīvo slogu.
Birokrātijas samazināšanai un sloga un šķēršļu samazināšanai Eiropas uzņēmumiem ir jābūt prioritātei arī pēc Dānijas prezidentūras. Tāpat mums ir vajadzīga kopīga rīcība pret nelikumīgiem produktiem no trešām valstīm. ES augstu vērtēju šodienas mērķtiecīgās un konstruktīvās diskusijas Padomē.
Mortens Bedskovs, Dānijas rūpniecības, uzņēmējdarbības un finanšu lietu ministrs
Ministri apmainījās viedokļiem par šķēršļu likvidēšanu iekšējā tirgū. Prezidentvalsts ierosināja koncentrēt diskusijas uz trim no desmit galvenajiem šķēršļiem, ko Komisija apzinājusi vienotā tirgus stratēģijā:
uzņēmuma dibināšanas un uzņēmējdarbības veikšanas sarežģītība,
sadrumstaloti noteikumi par iepakojumu, marķējumu un atkritumiem,
dalībvalstīs ir spēkā ierobežojošs un nesaskaņots pakalpojumu regulējums.
Prezidentvalsts Dānija ierosināja Konkurētspējas padomē un Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupā (SMET) veikt ikgadējus pēcpasākumus, lai saglabātu uzņemto tempu un sasniegtu konkrētus rezultātus. Prezidentvalsts uzdeva delegācijām jautājumu par Komisijas vienotā tirgus “intensitātes kartes” iniciatīvu – karti, kurā ar krāsu kodu identificēti vienotā tirgus šķēršļi. Lielākā daļa delegāciju atzinīgi novērtēja, ka “intensitātes karte” ir labs rīks, ar ko apzināt šķēršļus un virzīt ikgadēju pasākumu, kura mērķis ir uzraudzīt progresu tirgus šķēršļu likvidēšanā. Lielākā daļa delegāciju bija vienisprātis, ka Konkurētspējas padomei būtu jāsaglabā uzņemtais temps vienotā tirgus izveides pabeigšanā, un daudzas delegācijas ierosināja SMET uzņemties vadošo lomu, lai apzinātu šķēršļus, ierosinātu risinājumus un ziņotu Padomei.
Attiecībā uz konkrētiem šķēršļiem vairākas delegācijas minēja e-deklarāciju norīkotajiem darba ņēmējiem kā vienu no pasākumiem, ko varētu piemērot jau drīz (ar noteikumu, ka tas nerada papildu administratīvo slogu). Vairākas delegācijas arī minēja, ka marķēšanas un iepakošanas noteikumi ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē preču brīvu apriti.
E-komercijas ražojumu uzraudzība
Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā uzlabot atbilstību un izpildi attiecībā uz produktiem, ko pārdod ar e-komercijas platformu starpniecību. E-komercija ir izraisījusi strauju mazas vērtības paciņu skaita pieaugumu ES – 2023. gadā tika ievesti 4,6 miljardi paciņu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 1,4 miljardiem paciņu 2022. gadā. Daudzi produkti, kas ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību pirkti tieši trešās valstīs, neatbilst ES noteikumiem, apdraudot patērētāju drošību un radot negodīgu konkurenci Eiropas uzņēmumiem, kas ievēro drošības standartus. Arī izpildiestādēm ir grūti pārvaldīt šo pieaugošo paku apjomu.
Lielākā daļa delegāciju atzina jautājuma nopietnību un uzsvēra, ka ir vajadzīgi steidzami risinājumi, un atzinīgi novērtēja Komisijas paziņojumu par e-komerciju. Viņi aicināja stingri īstenot Digitālo pakalpojumu aktu un Ražojumu vispārējā drošuma regulu. Vairāki ministri arī iestājās par to, lai paātrinātu muitas reformu, tostarp atceltu atbrīvojumu no nodokļa pakām, kuru vērtība ir mazāka par 150 EUR. Daudzas delegācijas pauda gatavību izveidot Eiropas tirgus uzraudzības iestādi, lai izņemtu neatbilstīgus produktus no iekšējā tirgus un sodītu platformas, kas neievēro ES noteikumus.
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par potenciāla atraisīšanu investīcijām jaunās inovatīvās zaļajās tehnoloģijās. Piezīmē, kas sagatavota debašu virzīšanai, prezidentvalsts ierosināja trīs principus: par prioritāti noteikt stratēģiskus projektus, vienkāršot noteikumus un stiprināt publiskās pārvaldes iestādes, lai atbalstītu pārrobežu projektus. Ministri apsprieda, kā šos principus īstenot un kā tos saskaņot ar gaidāmajām iniciatīvām, piemēram, Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas aktu un uz inovāciju vērstiem tiesību aktiem.
Citi jautājumi
Sadaļā “Citi jautājumi” ministri tika informēti par šādiem jautājumiem.
Eiropas Konkurētspējas fonds
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli sarunās par Eiropas Konkurētspējas fondu, kas ir viens no galvenajiem nākamās daudzgadu finanšu shēmas pīlāriem.
“RESourceEU”
Komisija informēja ministrus par jauno rīcības plānu “RESourceEU”, kas pieņemts 3. decembrī. Rīcības plāna “RESourceEU” mērķis ir paātrināt un pastiprināt centienus nodrošināt ES apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām.
Eiropas energoietilpīgo nozaru stiprināšana un mūsu rūpniecības nākotnes nodrošināšana
Itālijas delegācija kopā ar Francijas, Polijas un Spānijas delegācijām iepazīstināja ar savām galvenajām prioritātēm attiecībā uz Eiropas energoietilpīgajām nozarēm un aicināja ES steidzami rīkoties, lai atbalstītu atbilstību un konkurētspēju visās nozarēs un aizsargātu ES tirgu no negodīgas konkurences.
Rūpniecības draugu deklarācija
Vācijas delegācija informēja ministrus par rūpniecības draugu Berlīnes deklarāciju, ko parakstīja 19 dalībvalstis līdztekus rūpniecības draugu astoto konferencei, kas notika Berlīnē 2025. gada 3. novembrī.
Jaunākā informācija “Nexperia” lietā un turpmākās darbības
Nīderlandes delegācija informēja ministrus par jaunākajām norisēm saistībā ar mikroshēmu ražotāju “Nexperia” un pusvadītāju nozīmi Eiropas ekonomikas netraucētai darbībai.
Rīcības plāns: kursa nospraušana uz vienoto tirgu, kura virzības pamatā ir uzņēmējdarbības dati
Dānijas ministrs iepazīstināja ar rīcības plānu uz datiem balstīta vienotā tirgus izveidei, vienkāršojot ES noteikumus un veicinot digitalizāciju, standartizāciju un automatizāciju.
Pašreizējais stāvoklis ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem
Prezidentvalsts informēja ministrus par stāvokli saistībā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem:
“Omnibus” pakete
Komplekso ceļojumu direktīva
Norīkoto darba ņēmēju e-deklarācija
Mērinstrumenti
Papildu aizsardzības sertifikāts
MVU sūtņu tīkla 2025. gada ziņojums
Komisija informēja ministrus par MVU sūtņu tīkla (padomdevēja grupa MVU politikas jautājumos) 2025. gada ziņojumu.
Turpmākā virzība attiecībā uz 28. režīmu
Īrijas ministrs iepazīstināja ar savām idejām par tā dēvēto 28. režīmu un aicināja vienkāršot turpmāko virzību, galveno uzmanību pievēršot sabiedrību tiesībām un digitālo risinājumu prioritizēšanai regulas veidā.
Civilās aviācijas traucējums, ko izraisījuši droni un gaisa balonu kontrabanda no trešām valstīm
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas delegācijas informēja ministrus par traucējumiem civilās aviācijas jomā, kurus izraisījusi gaisa balonu un dronu kontrabanda no kaimiņvalsts Baltkrievijas.
Nākamās prezidentvalsts darba programma
Kipras ministrs iepazīstināja ar nākamās prezidentvalsts prioritātēm.
