"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome, 09.12.2019., 2019. gada 9. decembris
Galvenie rezultāti
Ārlietu padomi pirmo reizi vadīja Žuzeps Borels (Josep Borrell), kurš kopš 1. decembra ir jaunais ES Augstais pārstāvis.
Aktuālie notikumi
Ministri apsprieda jaunākos notikumus saistībā ar Turcijas un Lībijas saprašanās memorandu par jūras jurisdikcijas norobežošanu un par drošību un militāro sadarbību un pauda bažas par šo dokumentu. Padome arī pievērsās politiskajai situācijai Lībijā un jo īpaši Berlīnes procesam, kura mērķis ir rast ilgtspējīgu risinājumu situācijai valstī.
Ministri pieskārās Ukrainas jautājumam saistībā ar Normandijas četrinieka samitu, kas šodien notiek Parīzē. Viņi arī apmainījās viedokļiem par situāciju Irānā pēc nesen notikušās KVRP Apvienotās komisijas sanāksmes, kā arī par nesenajiem protestiem Irānā. Augstais pārstāvis informēja par situāciju Bolīvijā, Honkongā un Moldovā.
Ārlietu ministri apsprieda ES un Āfrikas attiecības, gatavojoties nākamā gada ministru un augstākā līmeņa sanāksmēm starp ES un Āfrikas Savienību (ĀS). Diskusija tiks izmantota debatēs par jaunu visaptverošu stratēģiju Āfrikai.
Viens ir skaidrs: mūsu stratēģija Āfrikai nevar būt bez Āfrikas. Tai vajadzētu būt atbilstošai Eiropas iedzīvotāju līdzatbildībai, bet galvenokārt piesaistīt Āfrikas iedzīvotājus. Mums ir jāvēršas pie mūsu Āfrikas partneriem, un es esmu lūdzis ārlietu ministrus pilnībā iesaistīties šajā procesā.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Padome pievērsās attiecību politiskajiem, ekonomiskajiem, drošības un demogrāfiskajiem aspektiem. Tajā arī pieskārās svarīgiem transversāliem jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām un digitalizācijai.
Ministri uzsvēra, ka 2020. gads būs nozīmīgs Āfrikas un Eiropas Savienības attiecībās. Nākamais samits būs svarīgs pagrieziena punkts, lai modernizētu un paplašinātu ES partnerību ar Āfriku.
Gatavojoties Cilvēktiesību dienai 10. decembrī, Padome izskatīja jautājumu par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību pasaulē.
Ārlietu ministri izvērtēja ES darbu cilvēktiesību jomā, ES rīcībā esošos instrumentus un nākamo mēnešu prioritātes. Viņi arī vēlreiz apstiprināja ES vadošo lomu cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā visā pasaulē.
Padome apsvēra, kā uzlabot ES instrumentu kopumu cilvēktiesību jomā, un Augstais pārstāvis paziņoja par sagatavošanas darba sākšanu saistībā ar iespējamu horizontālu sankciju režīmu, lai vērstos pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Ministri pievērsās arī pilsoniskās sabiedrības telpas sarukumam un cilvēktiesību aizstāvju apspiešanai daudzās pasaules daļās. Šajā sakarā tika apspriests jaunais rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020–2024). Tajā tiks noteikts ES mērķu un prioritāšu līmenis nākamajiem pieciem gadiem.
Ministri arī pieminēja dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības, ņemot vērā "Pekinu + 25".
Turpmākais darbs: prioritātes un efektīvāka sadarbība
Darba pusdienās ES ārlietu ministri neformāli apsprieda Ārlietu padomes darba metodes. Jaunais Augstais pārstāvis pauda viedokli par savām prioritātēm, kā arī par to, kā ES var efektīvāk sadarboties, lai gūtu praktiskus rezultātus.
Viens ir skaidrs: mūsu stratēģija Āfrikai nevar būt bez Āfrikas. Tai vajadzētu būt atbilstošai Eiropas iedzīvotāju līdzatbildībai, bet galvenokārt piesaistīt Āfrikas iedzīvotājus. Mums ir jāvēršas pie mūsu Āfrikas partneriem, un es esmu lūdzis ārlietu ministrus pilnībā iesaistīties šajā procesā.
