Ārlietu padome, 2021. gada 18. oktobris

Galvenie rezultāti

Persijas līča reģions

Padome rīkoja stratēģiskas diskusijas par ES pieeju attiecībā uz Persijas līča reģionu un par to, kā stiprināt ES klātbūtni reģionā.

Ministri atzina būtisko lomu, kāda Persijas līča reģiona partneriem var būt ārpolitikas jautājumos, piemēram, saistībā ar krīzi Afganistānā. Viņi apsprieda vajadzību aktīvi atbalstīt un sekmēt pozitīvo impulsu reģionā jomās, kas var palīdzēt vairot uzticēšanos, vienlaikus arī sniedzot ieguldījumu ES globālajā programmā (piemēram, zaļā pārkārtošanās, digitālā joma, tirdzniecība). Padome arī pievērsa uzmanību vajadzībai atbalstīt sociālekonomiskās reformas un atklāti apspriest jautājumus, par kuriem ir domstarpības, piemēram, cilvēktiesības.

Ministru diskusijas tiks izmantotas, gatavojoties kopīgam paziņojumam par partnerību ar Persijas līča reģionu, kuru paredzēts pieņemt 2022. gada pirmajā ceturksnī. 2022. gada sākumā notiks arī ES un GCC Apvienotās padomes sanāksme.

Austrumu partnerība

Gatavojoties ministru sanāksmei, kas notiks novembrī, un Austrumu partnerības samitam, kas paredzēts decembrī Briselē, ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par ES attiecībām ar Austrumu partnerību (AP).

Ministri apsprieda sarežģīto ģeopolitisko kontekstu, ar ko dažas partnervalstis saskaras reģionā, un vienojās, ka ES turpinās iestāties par tādām pamatvērtībām kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un korupcijas apkarošana. Tajā pašā laikā ES turpinās koncentrēties uz ilgtermiņa sociālekonomisko atveseļošanu, nodrošinot, ka tā ir ilgtspējīga un iekļaujoša un sniedz konkrētus rezultātus iedzīvotājiem.

ES savus partnerus atbalstīs arī ar vakcīnām, vakcīnu sertifikātiem un cīņu pret dezinformāciju.

Etiopija

Pusdienu laikā Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa par stāvokli Etiopijā, ņemot vērā jaunākos notikumus valstī un Tigrajas reģionā vienu gadu pēc konflikta sākuma.

Tigrajas reģionu plosa sistemātiski cilvēktiesību pārkāpumi, ko veic bruņoti grupējumi, kuri kā ieroci izmanto kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Humānās palīdzības piegāde tiek traucēta. Ņemot vērā paredzēto Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumu par cilvēktiesībām, kas gaidāms 1. novembrī, mēs gatavojam pamatu atbilstošai reakcijai, kas var sākties ar sankciju izstrādi. Esmu uzdevis saviem dienestiem iesākto darbu turpināt, tiklīdz būsim saņēmuši ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Ministri vienojās turpināt sniegt humāno palīdzību Etiopijai un pauda atbalstu gaidāmajam ES starptautisko partnerību komisāres Jutas Urpilainenas (Jutta Urpilainen) komandējumam – viņa kopā ar ES īpašo pārstāvi Āfrikas ragā Aneti Vēberi (Annette Weber) dosies uz Etiopiju, lai ES vārdā paustu skaidru vēstījumu par to, ka beidzot ir jāīsteno pamiers un jāsāk politisks process, kurā būtu iesaistīti visi dalībnieki.

Nikaragva

Pusdienu laikā Ārlietu padomē notika viedokļu apmaiņa arī par stāvokli Nikaragvā. Kopš 2018. gada protestu vardarbīgā apspiešanā ir nogalināti vismaz 328 cilvēki.

Ministri jo īpaši pārrunāja vajadzību pielāgot ES politiku saistībā ar 2021. gada 7. novembrī valstī gaidāmajām vispārējām vēlēšanām, kurās izredzes uz ticamu un likumīgu vēlēšanu procesu ir ļoti mazas.

ES turpinās pastāvēt uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, piemēram, uz politieslodzīto atbrīvošanu vai starptautisko cilvēktiesību organizāciju atgriešanos, kā arī brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanu.

Aktuālie notikumi

Ārlietu padomē notika diskusijas par humanitārās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Afganistānā. Viņi bija vienisprātis, ka Kabulā ir nepieciešama minimāla ES klātbūtne, lai atbalstītu Afganistānas iedzīvotājus un nodrošinātu drošu pārvietošanos apdraudētajiem afgāņiem, taču tas nenozīmē, ka ES pauž atzīšanu.

Ņemot vērā jaunākos notikumus, tika apspriesta arī Tunisija. Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt demokrātisko "acquis", respektēt varas dalīšanu un atjaunot iestāžu normālu darbību. Jaunas valdības nesenā iecelšana tiek uzskatīta par pirmo pozitīvo soli, ko ES turpinās cieši uzraudzīt.

Pēc tam, turpinot pēdējā samitā, kas notika Brdo, apspriesto un ņemot vērā neseno saspīlējumu Kosovas ziemeļos, ministri pievērsās Rietumbalkāniem. ES turpinās ciešu politisko iesaisti ar šo reģionu, turpinās īstenot samitā paredzētos svarīgos uzdevumus ārlietu un drošības politikas jomā un veicinās dialogu par Kosovas un Serbijas attiecību visaptverošu normalizēšanu.

Gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei (COP26), Padome apsprieda klimata diplomātiju. Ministri uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visas valstis nekavējoties iesniegtu pārmaiņu mazināšanas plānus un ilgtermiņa bezemisiju stratēģijas.

Pēc tam ministri tika informēti par jaunākajiem notikumiem saistībā ar Varošu un pauda stingru solidaritāti ar Grieķiju un Kipru sakarā ar Turcijas iejaukšanos, kas vērsta pret kuģiem, kuri darbojas to ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Augstais pārstāvis uzsvēra, ka vienīgais ilglaicīgais šo jautājumu risinājums ir Kipras jautājuma noregulējums, kas atbilst attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un ES pamatā esošajiem principiem.

Padomē notika arī garas diskusijas par Baltkrieviju un jautājumu par migrantiem, kas tiek stumti uz ES robežu. Ministri pauda brīdinājumu saistībā ar to, ka Baltkrievijas režīms politiski izmanto migrantus, un viņi uzsvēra, ka turpināsies kontakti ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī darbs pie pienācīgas ES reakcijas.

Sanāksmes noslēgumā Padome pieskārās arī jautājumam par Mali. Ministri izskatīja ES finansiālo un politisko ietekmi, tostarp iespēju apsvērt ierobežojošus pasākumus, lai atbalstītu Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) centienus, un saskaņā ar Eiropadomes maijā pieņemtajiem secinājumiem pret tiem, kas liek šķēršļus plānotajai pārejai.

Padomes secinājumi

Padome apstiprināja secinājumus par Bosniju un Hercegovinu / EUFOR operāciju "Althea".

• Padomes secinājumi par Bosniju un Hercegovinu / operāciju EUFOR Althea