"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) ar videokonferences starpniecību bija informējis ES kolēģus par jaunākajiem notikumiem uz vietas un visneatliekamākajām Ukrainas vajadzībām, Ārlietu padome apsprieda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Pēc tam Ārlietu padome diskusijā apsprieda turpmāku ES atbalstu Ukrainai, ņemot vērā Krievijas pastāvīgo kara eskalāciju, un iespējamo ES reakciju uz atbalstu, ko Krievijai sniedz trešās valstis.
Katrs solis, kam neseko reakcija, mudina Krieviju vēl vairāk eskalēt situāciju. Ja reakcijas nav, eskalācija palielinās. Vispirms viņi kā ieročus izmantoja pārtiku, enerģiju un ziemu. Pēc tam viņi sāka izmantot Irānas dronus un raķetes, kā arī militārās piegādes no Ziemeļkorejas. Un tagad pie Ukrainas robežām atrodas Ziemeļkorejas karavīri.
[…] Ir pienācis laiks Eiropai rīkoties aktīvāk. Ir pienācis laiks Eiropai uzņemties stratēģisku atbildību pret Ukrainu. […] Vēstures lappusēs tiks ierakstīta mūsu rīcība grūtos laikos.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Ministri apsprieda arī sankciju apiešanu un turpmākus ierobežojošus pasākumus pret Krieviju.
Padome nolēma paplašināt ES ierobežojošo pasākumu satvara darbības jomu sakarā ar Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, papildus esošajam aizliegumam attiecībā uz dronu sastāvdaļām aizliedzot no ES uz Irānu eksportēt, nodot, piegādāt vai pārdot arī sastāvdaļas, ko izmanto raķešu izstrādē. Padome arī pieņēma ierobežojošus pasākumus pret vienu personu un četrām vienībām.
Ārlietu padome apsprieda jaunākos notikumus Tuvajos Austrumos, tostarp Gazā un Libānā, kā arī plašāku reģionālo situāciju.
Augstais pārstāvis informēja Padomi par juridisko novērtējumu attiecībā uz to, kā Izraēla ievēro cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, un, ņemot vērā minēto, ārlietu ministri apsprieda Augstā pārstāvja priekšlikumu apturēt politisko dialogu starp ES un Izraēlu saskaņā ar asociācijas nolīgumu.
Padome arī pievērsās jautājumam par ES atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), kas tika uzskatīta par neaizstājamu, un apmainījās viedokļiem jautājumā par ierobežojošiem pasākumiem pret kustību “Hamās” un tās atbalstītājiem, kā arī pret vardarbīgiem ekstrēmistu kolonistiem Rietumkrastā.
Visbeidzot, Padome apsprieda, vai ir jāturpina iesaistīties centienos atjaunot miera procesu. Šajā sakarā ministri pievērsās jautājumam par Globālo aliansi divu valstu risinājuma īstenošanai, kura tika uzsākta pēdējā ANO Ģenerālajā asamblejā un kura vēlreiz tiksies sanāksmē, kas notiks Briselē 28. novembrī. Ministri arī pievērsās jautājumiem, kas tika apspriesti vakariņās, kuras notika dienu pirms Padomes sanāksmes un kurās piedalījās bijušais Izraēlas premjerministrs Olmerts (Olmert) un bijušais Palestīnas ārlietu ministrs Al Kidvs (Al-Kidwa).
Sabiedrībā ir ievērojams empātijas trūkums pret citu cilvēku ciešanām, tādēļ ir svarīgi darīt zināmu: pienāks diena, kad iestāsies miers, un tam ir jāgatavojas un tas ir jāveicina.
Mēs to paveicām Barselonā. Mēs to paveicām Briselē. Mēs to paveiksim vēlreiz. Runāsim par mieru pie katras izdevības.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
ES un ASV attiecības
Darba pusdienu laikā ES ministri vispārīgi apsprieda ES un ASV attiecības, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem par Ukrainu un Tuvajiem Austrumiem, kā arī apsprieda konkrētas vēlēšanu iznākuma sekas.
Trampa ievēlēšana nozīmē iespējas Eiropas iedzīvotājiem. Mums ir nevis vienkārši jāatjēdzas – mēs atjēdzāmies jau pirms pieciem gadiem –, bet jāizmanto mūsu iespējas un darba sistēma, lai paustu skaidru viedokli pasaules arēnā. Mums ir jāiegulda vairāk līdzekļu drošībā un aizsardzībā.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Gruzija
Ārlietu padome apmainījās viedokļiem par nesenajiem notikumiem Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām, kas notika 26. oktobrī, un galvenokārt apsprieda demokrātijas lejupslīdi valstī un tās ietekmi uz Gruzijas virzību uz Eiropu.
Mēs visi novēlam Gruzijai atgriezties uz ceļa uz Eiropu. Lai to panāktu, būs jāpieliek pūles. Mēs nosūtīsim misiju uz Gruziju. Mēs apspriedīsim pārkāpumus, un vēlēšanas būs jāizmeklē. Valdībai ir jāievieš izšķirošas izmaiņas, veicot konkrētas darbības. Gruzijas attiecības ar Eiropas Savienību virzīsies uz priekšu tikai tad, ja tiks īstenotas nopietnas pārmaiņas. Joprojām ir spēkā tas, ko teicu Gruzijas tautai apmeklējuma laikā pagājušogad: Eiropas Savienība nekad nepametīs jūs un jūsu cīņu par Eiropas Savienības vērtībām. Mēs turpināsim atbalstīt jūsu pārliecinošo izvēli par labu demokrātijai un nākotnei Eiropā.
Žuzeps Borels, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Āfrikas rags
Ārlietu padome rīkoja diskusiju par Āfrikas ragu, galveno uzmanību pievēršot Somālijai un iespējamam ES atbalstam gaidāmajai Āfrikas Savienības atbalsta un stabilizācijas misijai Somālijā (AUSSOM), kā arī Sudānai, kur situācija ir sliktāka nekā jebkad agrāk: simtiem tūkstošu cilvēku ir nogalināti, un miljoniem cilvēku ir pārvietoti. Ministri vienojās aicināt nekavējoties pārtraukt karadarbību.
Sanāksmju dosjē
Sagatavošanās dokumenti
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
